Anda Līce: “Piegriezušies” Maskavas meli, laupītkāre, necieņa pret viņu izvēlēm un Putins ar konstitūcijas balsošanas farsu 6
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Fiziskais attālums, kas šķir citu no citas dažādas valstis, reģionus un pilsētas, ir nemainīgs, toties nemitīgi mainās informācijas līdzekļi un ātrums.
Līdz ar to pieaug arī iespēja notikumiem sākties pilnīgi negaidītā laikā un vietā, kā tas ir noticis Krievijā, milzīgajā Habarovskas reģionā. To, ka šīs pilsētas (iedzīvotāju skaits ir aptuveni 600 000) ielās vienā dienā pēkšņi izies apmēram 30 000 cilvēku, nebija gaidījis neviens, tas bija pārsteigums pašiem habarovskiešiem.
Kā viņi paši saka – viņiem ir “piegriezušies” Maskavas meli, laupītkāre, necieņa pret viņu izvēlēm un Putins ar konstitūcijas balsošanas farsu. Krievijā populārāks par Putinu nedrīkst būt neviens cits. Taču tāds pēkšņi izrādījies oficiāli ievēlētais gubernators Sergejs Furgals, turklāt viņš pārkāpis varas spēles noteikumus.
Viņu apcietināja, aizveda uz Maskavu un apsūdz par pirms piecpadsmit gadiem it kā notikušu slepkavību, kaut gan līdz šim par to nekas nebija dzirdēts. Zinot Kremļa spēju apmelot jebkuru par jebko, cilvēki tam īsti netic un pieprasa, lai Furgala tiesa notiek atklāti Habarovskā, nevis Maskavā.
Par šiem notikumiem Krievijas oficiālie informācijas līdzekļi vai nu klusē, vai protestētājus apmelo, taču, pateicoties internetam, par Habarovsku tagad zina visa pasaule. Kāpēc tomēr, neskatoties uz visām režīma līdz šim apspiestajām pretī stāvēšanām, protesti šoreiz turpinās?
Tautas pacietība beidzot iet pušu kā novalkāts apģērbs. Sāk darboties lielo skaitļu likums – kad varai pretī stājas ļoti liels cilvēku skaits, tā vismaz uz brīdi apjūk un neuzdrošinās lietot ieročus. Jautājums, kā šo brīdi katra puse izmantos.
Skatoties notikumu videohroniku, pārsteidz miermīlīgā protesta gājienu disciplinētība un gaisotne – nekādu nekārtību, cilvēki atklāti pauž savas domas, jūtas un rīkojas kā savas pilsētas saimnieki. Var teikt – habarovskieši svin pašcieņas atgūšanu, kura Krievijas tautās ir nīdēta gadsimtiem ilgi.
Lai kā Kremlis cenšas patiesību slāpēt, informācijas straumi vairs nevar apturēt, ar Habarovsku solidarizējas visi domājoši cilvēki. Gan jau šajā reģionā dzīvo arī kādi no Latvijas savā laikā deportētie, nometnēs ieslodzītie un pēc atbrīvošanas tur palikušie. Interesanti, ko par notiekošo saka viņi.
Es jau krietnu laiku internetā sekoju līdzi politisko notikumu un konfliktu apskatnieka blogera un drosmīga cilvēka Alekseja Romanova reportāžām. Tik laimīgu, kāds viņš izskatījās, stāstot par notikumiem Habarovskā, es viņu nebiju līdz šim redzējusi, viņš atzina, ka trūkstot pat vārdu, lai izjusto un piedzīvoto aprakstītu. Savas reportāžas viņš vienmēr beidz ar vārdiem: “Krievija kļūs brīva!”
