Pēc ASV spēku aiziešanas demoralizētā afgāņu armija nespēj pretoties talibiem 19
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ASV spēku aiziešanas no Afganistānas talibu kaujinieki kontrolē jau aptuveni divas trešdaļas valsts teritorijas, un par gadu desmitiem ilgušās karadarbības sekām vissmagāk nākas maksāt civiliedzīvotājiem.
Varas maiņa Kabulā vieš bažas
Talibu kaujinieki varētu aplenkt valsts galvaspilsētu Kabulu 30 dienās un ieņemt to trīs mēnešu laikā, atzīmē aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz avotiem ASV izlūkdienestā.
Izvēršot vardarbību kā pret militārpersonām, tā civiliedzīvotājiem, talibi ir ieņēmuši jau gandrīz duci provinču galvaspilsētu. Neapskaužamā situācijā ir afgāņi, kas sadarbojušies ar ārvalstu spēkiem, strādājot par tulkiem, jo viņiem draud talibu atriebība.
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV militārā kontingenta izvešana no Afganistānas jāpabeidz līdz šā gada 11. septembrim, afgāņiem pašiem uzņemoties savas valsts aizsardzību.
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs Marks Millijs izteicies, ka “talibu automātiska militāra uzvara nav iepriekš noteikts iznākums”, atkārtoti atzīmējot ASV atbalstu karadarbībā iesaistītajai valdībai Kabulā.
Ģenerālim Millijam ir taisnība: varas pārņemšana nav gluži neizbēgama par spīti ASV spēku izvešanai, taču ar katru dienu kļūst arvien iespējamāka lielā mērā tāpēc, ka ASV dara pārāk maz, lai palīdzētu valdībai Kabulā, atzīmē izdevums “The Economist”.
Vairākus pēdējos gadus samazinātais ASV kontingents spēja uzturēt spēku līdzsvaru starp afgāņu armiju un talibu spēkiem, pateicoties dominēšanai gaisa telpā.
Donalds Tramps savas prezidentūras pēdējā gadā vienojās ar talibiem par ASV spēku izvešanu, ja kaujinieki apsolīs nedot patvērumu starptautiskajiem teroristiem.
Talibi pat neapņēmās ievērot uguns pārtraukšanu, piedāvājot tikai netiešas sarunas ar ASV atbalstīto valdību Kabulā.
Gribot izbeigt ASV iesaisti 20 gadus ilgušajā karā, kur ASV un to sabiedrotie zaudējuši tūkstošiem karavīru un kas izmaksājis vairāk nekā divus triljonus dolāru, prezidents Baidens piekrita īstenot Trampa plānu par ASV spēku izvešanu.
Britānijas aizsardzības ministrs Bens Volless intervijā laikrakstam “The Daily Mail” izteicies, ka viņš centies pārliecināt citu NATO valstu valdības palikt un aizstāvēt Afganistānu arī pēc ASV aiziešanas, taču viņa priekšlikums ticis noraidīts.
Teroristu organizācijas “Al Qaeda” pozīcijas Sīrijā, Irākā, Afganistānā un citviet pēdējos gados ir nopietni iedragātas, taču radikālie islāmisti, kas 2001. gada 11. septembrī sarīkoja teroraktus ASV, kur gāja bojā gandrīz trīs tūkstoši cilvēku, nav atmetuši nodomu izveidot islāma kalifātu virknē arābu valstu.
Vēl nesen afgāņu bēgļi tika deportēti no Eiropas Savienības, taču šonedēļ sarežģītā militāri politiskā situācija Afganistānā pamudinājusi vairākas valstis mainīt savu nostāju.
Nīderlandes valdības valsts sekretāre Ankija Brekere-Knola paziņojusi, ka viņas valsts apturēs deportācijas, lai dotu afgāņu bēgļiem jaunu iespēju lūgt patvērumu. Arī Vācijas Iekšlietu ministrija apturējusi afgāņu deportācijas, vēsta izdevums “Der Spiegel”.
Talibi noliedz kara sākšanu
Britu raidsabiedrības BBC žurnālisti intervējuši talibu kaujiniekus viņu nometnē netālu no valsts lielākās pilsētas Māzarešarīfas. Talibu spēku kodolu veido bijušie medrešu (reliģisko skolu) studenti, no kuriem daudziem jau ir liela kauju pieredze.
Katru dienu pārņemot jaunas teritorijas, viņi iegūst arī modernu bruņojumu, ko rietumvalstis savulaik piegādājušas valdības spēkiem.
Izvēršoties karadarbībai starp talibiem un valdības spēkiem, tūkstošiem civiliedzīvotāju gājuši bojā un simtiem tūkstošu zaudējuši pajumti.
Atbildot uz jautājumu, kā viņš var attaisnot vardarbību un ciešanas, ko iedzīvotājiem sagādā karš, kas notiekot viņu labā, komandieris Ainudins bezkaislīgi saka: “Tas ir karš, un karā cilvēki mirst,” piebilstot, ka “talibu grupējums cenšas nenodarīt kaitējumu civiliedzīvotājiem”. Viņš noliedz, ka talibi būtu sākuši karu.
“Mums bija sava valdība, un tā tika gāzta. Viņi (amerikāņi) sāka karu,” apgalvo talibu komandieris. Fakti liecina, ka ASV iebruka Afganistānā 2001. gada decembrī, lai gāztu talibu režīmu, kas bija devis patvērumu islāma radikāļu teroristiskajai organizācijai “Al Qaeda”, kas sarīkoja teroraktus ASV 2001. gada 11. septembrī.
Ainudins un viņa vadītie kaujinieki uzskata, ka viņi gūst virsroku cīņā pret ASV atbalstīto valdību Kabulā un var atgūt varu Afganistānā.
“Viņi (valdība Kabulā) neatsakās no Rietumu kultūras, tāpēc mums viņi ir jānogalina,” saka talibu komandieris.
Valdības ierēdņi pauduši bažas, ka pēc varas pārņemšanas talibi varētu turpināt represijas, liedzot meitenēm apmeklēt skolas. Daži talibu pārstāvji saka, ka Rietumu mūzikas publiska atskaņošana netiks atļauta, bet privāti to varēšot klausīties.
Talibu cīņa pret valdības spēkiem vēl nav galā, un Kabulas režīma pusē ir pārsvars aviācijas izmantošanā, taču Rietumu sabiedroto aiziešana vājina režīma pozīcijas.
Talibu kaujinieku vadībā vairākums ir kareivīgās puštunu cilts pārstāvji, kurus savulaik nespēja pieveikt ne Maķedonijas Aleksandrs, ne britu spēki, ne padomju divīzijas. Tagad Afganistānu ar nolaistu karogu pamet ASV un sabiedroto spēki.
