Talibi ienāk Kabulas priekšpilsētās. Grupējums sola neieņemt galvaspilsētu ar spēku 24
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Islāmistu kaujinieku grupējuma “Taleban” kaujinieki vakar bez cīņām ienāca Afganistānas galvaspilsētas Kabulas priekšpilsētās.
Bēgļi pārplūdina Kabulu
Talibu pārstāvis tviterī izplatījis paziņojumu, kurā sola neieņemt galvaspilsētu ar spēku, un norādījis, ka talibu kaujiniekiem dots rīkojums palikt Kabulas pievārtē un atturēties no vardarbības.
“Netiks aizskarta neviena cilvēka dzīvība, īpašums un cieņa, un Kabulas pilsoņu dzīvībām briesmas nedraud. Katram, kas gribēs pamest pilsētu, tiks dota šāda iespēja,” norādīts paziņojumā.
“Tiek gatavota varas mierīga pāreja pagaidu valdības rokās,” paziņojis talibu kustības iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs.
“Mēs vēlamies iekļaujošu islāmisku valdību, un tas nozīmē, ka tajā būs pārstāvēti visi afgāņi,” viņš norādīja, solot, ka ārvalstu vēstniecībām tiks ļauts turpināt darbu un talibu kaujinieki neapdraudēs to darbiniekus.
Noraidot bažas, ka Afganistānai draud atgriešanās ultrakonservatīvu islāmistu pārvaldības laikos, viņš paziņojis, ka “Taleban” “centīsies atšķirt jaunu tolerances lappusi”.
“Mēs gribam sadarboties ar ikvienu afgāni, mēs gribam pavērt jaunu miera, tolerances, mierīgas līdzāspastāvēšanas un nacionālās vienotības lappusi valsts un tautas interesēs,” viņš uzsvēris.
Tomēr daudzi afgāņu ierēdņi, karavīri un policisti pametuši savus posteņus, baidoties no represijām pret cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar rietumvalstu atbalstīto valdību vai rietumvalstu spēkiem.
Vairākās pilsētās talibi iegājuši bez kaujām, apliecinājuši iedzīvotāji un amatpersonas. Lēmums nepretoties pieņemts, lai novērstu civiliedzīvotāju upurus.
Kopš pagājušās nedēļas talibi pārņēmuši savā kontrolē lielāko daļu valsts teritorijas, sakaujot Afganistānas drošības spēkus, pārvelkot tos savā pusē vai liekot tiem bēgt, neraugoties pat uz zināmu ASV aviācijas atbalstu.
Kauju dēļ mājas bijuši spiesti pamest simtiem tūkstošu cilvēku, un pēdējās dienās bēgļi pārplūdinājuši Kabulu, kur viņi ierīko apmetnes parkos un citās publiskās vietās.
Salīdzina 1975. gada Saigonu ar 2021. gada Kabulu
Kā vēsta pasaules ziņu aģentūras, vakar pilsētā vietumis bija dzirdama šaudīšanās ASV vēstniecības tuvumā, paceļoties un nolaižoties militārajiem helikopteriem.
ASV Valsts departaments komentārus par notiekošo pagaidām nav sniedzis, bet kāda ASV militārpersona, neizpaužot savu vārdu, norādījusi, ka diplomāti vēstniecībā steigšus iznīcina svarīgus dokumentus.
ASV mediji atzīmē, ka situācija Kabulā atgādina dramatisko 1975. gada maija dienu, kad ASV vēstniecības ēku Saigonā, bijušajā Dienvidvjetnamā, atstāja pēdējais amerikāņu helikopteris.
Britu amatpersona intervijā izdevumam “Politico” atzina, ka “situācija Kabulā nedēļas nogalē atgādināja pēdējā helikoptera lidojumu no Saigonas”.
Analītiķi secina, ka ASV politiķi nav mācījušies no senās vēstures, kad afgāņu ciltis nepadevās ne Maķedonijas Aleksandram, ne britu armijai, kā arī nav ielāgojuši padomju divīziju neseno sakāvi Afganistānā.
ASV armijas veterāni, kas karojuši ilgākajā karā Amerikas vēsturē, tagad ar rūgtumu jautā, kāpēc bija vajadzīgi tūkstošiem upuru un miljardiem izšķiestas naudas.
Demoralizētajai afgāņu armijai daudzviet atkāpjoties bez cīņas, ASV piegādātais modernais bruņojums nonācis talibu kaujinieku rokās.
Kandahāras pilsētas apkaimē, kur savulaik bija liela ASV militārā bāze, talibi kaujās pret valdības spēkiem izmantoja helikopterus “M-17”, un ieguvuši arī vairākus helikopterus “Black Hawk”.
Politikāņi ķīvējas par amatiem
Dienu pirms talibu spēki iegāja Kabulas priekšpilsētās, Afganistānas prezidents Ašrafs Gani paziņoja, ka galvenā prioritāte esot “no jauna mobilizēt valsts drošības un aizsardzības spēkus, lai novērstu turpmāku nestabilitāti un vardarbību”.
Īsajā uzrunā viņš arī uzteica valsts militāros spēkus par “drosmi, cenšoties aizstāvēt valsts pilsētas pret talibu uzbrukumu”, lai gan fakti liecina, ka vairākums pilsētu tika atdotas bez cīņas, talibiem jau kontrolējot vairāk nekā divas trešdaļas valsts teritorijas.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis organizācijas “Taleban” vadību nekavējoties apturēt uzbrukumu un sākt sarunas, lai novērstu ilgstošu pilsoņkaru.
2019. gadā Afganistānā notika prezidenta vēlēšanas, taču līdzšinējā prezidenta Ašrafa Gani sāncensis Abdulāhs neatzina viņa uzvaru.
Politikāņiem ķīvējoties par amatiem prezidenta administrācijā, talibu kaujinieki sāka ofensīvu un tagad stāv pie Kabulas vārtiem.
Rietumu ārpolitikas milzīga neveiksme
NATO valstu vēstnieki steidzami sasauktā sanāksmē piektdien apsprieda situāciju Afganistānā, galveno uzmanību pievēršot plāniem evakuēt savus cilvēkus no Afganistānas.
NATO pārstāvis norādīja, ka NATO saglabā savu diplomātisko klātbūtni Afganistānā, bet drošības apsvērumu dēļ atteicās atklāt, cik alianses darbinieku atrodas Afganistānā.
Vācija ir ievērojami samazinājusi darbinieku skaitu vēstniecībā Kabulā, bet Dānija un Norvēģija savas vēstniecības Afganistānas galvaspilsētā slēgs, un visu personālu, tostarp vietējos darbiniekus, evakuēs.
ASV paziņoja, ka nosūtīs uz Kabulas starptautisko lidostu armijas vienību, lai organizētu vēstniecības personāla un citu ASV pilsoņu evakuāciju. Britānija nosūtījusi aptuveni 600 karavīru uz Afganistānu, lai organizētu savas vēstniecības personāla un citu pilsoņu, kopskaitā 4000 cilvēku, evakuāciju, atstājot tikai minimālu komandu.
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno trešdien sasaukt brīvdienās esošā parlamenta ārkārtas sēdi, lai apspriestu krīzes situāciju.
ASV prezidents Džo Baidens, cenšoties aizstāvēt savu lēmumu izvest spēkus no Afganistānas, izteicies, ka viņš nevarot attaisnot “bezgalīgu amerikāņu klātbūtni”.
“Es nevaru nodot šo karu piektajam prezidentam,” teica Baidens, kritizējot eksprezidentu Donaldu Trampu un afgāņu armiju par nevēlēšanos karot par savu valsti.
Ceļā uz Kabulu talibu kaujinieki ieņēma afgāņu armijas ģenerāļa un ASV sabiedrotā Rašida Dostuma grezno rezidenci, kur bija luksusa mēbeles un zelta servīzes.
ASV mediji, kritizējot lēmumu par strauju aiziešanu no Afganistānas, pauž bažas, ka Rietumu ārpolitikas pēdējo 20 gadu milzīgā neveiksme radīs katastrofu humanitārajā jomā un atkal pavairos terorisma draudus.
