Taliban jaunie likumi aizliedz afgāņu sievietēm runāt publiski 58
Pagājušajā nedēļā talibu vadība Afganistānā ieviesa jaunu ierobežojumu kopumu, kas vēl vairāk kontrolē Afganistānas iedzīvotājus un viņu sociālo dzīvi, vēsta “DW”.
Jaunie likumi īpaši smagi skar Afganistānas sievietes un meitenes, liekot viņām pilnībā noslēpt seju un ķermeni un pat apklusināt savas balsis ārpus mājas. Šie noteikumi vēl vairāk iegrožo jau stingros ierobežojumus un izplatīto islāma fundamentālistu kontroli pār afgāņu privāto dzīvi.
Apvienoto Nāciju Organizācija un tiesību organizācijas ir asi nosodījušas šos talibu noteikumus. Roza Otunbajeva, ANO misijas vadītāja Afganistānā, norādījusi, ka likumi rada “satraucošu priekšstatu” par Afganistānas nākotni, paplašinot jau esošos ierobežojumus sieviešu un meiteņu tiesībām.
Kopš talibu varas pārņemšanas 2021. gada augustā sieviešu tiesības ir ievērojami ierobežotas, kas tika iegūtas iepriekšējās divās desmitgadēs. Talibi ir izslēguši sievietes no visām sabiedriskās dzīves jomām, aizliedzot meitenēm apmeklēt skolu pēc sestās klases un sievietēm strādāt vietējā darbā vai nevalstiskajās organizācijās. Papildus tam,
talibi ir slēguši skaistumkopšanas salonus, aizlieguši sievietēm apmeklēt sporta zāles un parkus, un noteikuši, ka sievietes nevar iziet no mājas bez vīrieša aizbildņa.
Human Rights Watch (HRW) pētniece Ferešta Abasi uzsvēra, ka šie likumi ne tikai kontrolē sabiedrību, bet arī nostiprina talibu autoritāro varu.
Jaunie noteikumi skar arī vīriešus, nosakot prasības attiecībā uz vīriešu apģērbu un bārdas garumu. Turklāt tie aizliedz homoseksualitāti, dzīvnieku cīņas, kultūras pasākumus, mūzikas atskaņošanu publiskās vietās, ne-musulmaņu brīvdienas un uguņošanu. Taliban netikumu novēršanas un tikumības veicināšanas ministrija ir plaši pilnvarota un nesodāma. Nesen tajā ir atlaisti vairāk nekā 280 drošības darbinieki par bārdas izskatu un aizturēti vairāk nekā 13 000 cilvēki par “amorālām darbībām.”
Amira (vārds mainīts), bijusī žurnālistikas studente no Kabulas universitātes, kas drošības apsvērumu dēļ lūdza saglabāt anonimitāti, ir nobažījusies par esošo situāciju. Viņa, kurai pēc talibu ierobežojumiem nav bijusi iespēja turpināt studijas, uzsvēra:
“Pēc tik daudziem gadiem kara mēs joprojām nejūtamies droši. Tagad mēs piedzīvojam jauna veidu karu reliģijas vārdā, kad tiekam izslēgtas no sabiedrības un dzīvojam kā cietumā.”
Neskatoties uz plaši izplatīto kritiku, talibu režīms nav izrādījis pazīmes, ka būtu gatavs mainīt savu stingro politiku. Grupējuma līderis Hibatullah Akhundzada apgalvo, ka afgāņu sievietēm tiek nodrošināta “ērta un pārtikusi dzīve.”
Starptautiskā sabiedrība ir noteikusi, ka jebkāda sadarbība ar Afganistānu būs atkarīga no talibu rīcības uzlabošanas attiecībā uz izglītību, cilvēktiesībām un iekļaujošu valdību. Tomēr talibi ir izveidojuši de facto diplomātiskās attiecības ar vairākām reģiona valstīm, tostarp Krieviju, Ķīnu, Pakistānu, Indiju un Centrālāzijas valstīm. Apvienotie Arābu Emirāti nesen pieņēma Taliban diplomāta akreditāciju, kļūstot par otro valsti pēc Ķīnas, kas uzņem Taliban sūtni.
Šis solis ir raisījis bažas par iesaistīšanos režīmā, kas pārkāpj cilvēktiesības. Vācijā debates par attiecībām ar talibiem kļūst arvien strīdīgākas. Ārlietu ministre Annalēna Bērboka ir kritizējusi jaunās likumu izmaiņas kā “gandrīz 100 lappušu mizogīnijas,” savukārt opozīcijas partijas aicina uz pragmatiskāku pieeju, sadarbojoties ar talibiem, lai organizētu bēgļu deportāciju. Šis priekšlikums ir izraisījis strīdus par cilvēktiesību ievērošanu.
Tiesību aizstāvju grupas aicina starptautisko sabiedrību pārtraukt retoriku un pieņemt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu Afganistānas sievietes un pieprasītu talibu atbildību par viņu darbībām.
