“Talantīgais paviāns un izaicinājumu krešendo”. Jūrmalnieks iegādājas tik slikti iztulkotu grāmatu, ka vēlas atgūt atpakaļ iztērēto naudu 44
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūrmalnieks Uldis Rozenfelds ir aizrautīgs grāmatu lasītājs ar ģeogrāfa izglītību. Blogeris ar savu mājaslapu “baltaisruncis.lv”, kur jau 14 gadu raksta par dažādām lietām, ne tikai grāmatām. Šobrīd izskatās, ka viņš būs sabiedrībai parādījis, ka slikts tulkojums var būt kā prece, ko var nodot atpakaļ veikalā un dabūt atpakaļ par to naudu.
Sarkana lupata izdevējam
“Vispirms gribu uzsvērt, ka neesmu kašķīgs vecis. Manuprāt, Latvijā 99% grāmatu tulkojumu ir labi, atbalstu grāmatu izdevējus. Bet šis nu bija gadījums, kad neizturēju. Nolēmu pavicināt sarkanu lupatu un norādīt, ka šādi nedrīkst izturēties pret latviešu valodu,” man saka Uldis.
Runa ir par Metjū Volkera grāmatu “Kāpēc mēs guļam?”, ko izdevusi izdevniecība Igaunijā (tā izdod grāmatas arī latviski). M. Volkers ir profesors, kurš specializējies miega jautājumu izpētē. Šajā grāmatā viņš salīdzinošā veidā apraksta dažādus ar miegu saistītus jautājumus un aplūko problēmas, kuras rodas no slikta miega vai neizgulēšanās. Grāmatu no angļu valodas tulkojusi latviešu tulkotāja, norādīts, ka pie tās strādājusi literārā redaktore, zinātniskais konsultants.
“Tviterī un blogos pamanīju vairākas pozitīvas atsauksmes. Jūrmalas bibliotēkās bija tikai viena šī grāmata un gara rinda uz to, tāpēc izlēmu nopirkt. Jau sākumā bija grūti lasīt, bet sevi mierināju, ka tā ir populārzinātniska grāmata un man ir jāielasās tajos terminos, kā arī jāpierod pie autora un tulkotājas stila.
Taču lasīšana visu laiku ķērās, neuztvēru jēgu. Kad tekstā nokļuvu līdz “talantīgam paviānam”, dūša sašļuka pavisam: aizvien vairāk acīs iekrita nepareiza teikumu uzbūve, haotiskie vārdi, nepareizie termini, neiztulkotie jēdzieni. Teju katrā lappusē bija kaut kas, ko vajadzēja nobildēt, ko iesniegt izdevējam,” tā U. Rozenfelds.
Stāsts nav par naudu
Jūrmalnieks sāka saraksti ar izdevniecību. Saņēma atbildi, kurā pausta nožēla, ka grāmata nav attaisnojusi lasītāja valodas prasības, un teikts, ka ir iespēja saņemt atpakaļ naudu. “Tā tomēr nebija atbilde pēc būtības. Man ne tik daudz uztrauca tie divdesmit eiro, bet cita lieta – kā tas varēja notikt.
Jo grāmata ir sarežģīta kopdarba rezultāts: autors, tulkotājs, sižets, reklāma, atsauksmes, mākslinieks, korektors, pārdevējs, redaktors, izdevējs… Negribēju, ka mani uzskata par bļauri, ko var apklusināt, atdodot naudu par grāmatu.
Kad biju izlasījis kādas divas trešdaļas no grāmatas, kļūdu skaits bija stipri mazāks, un tajā brīdī varēju just to grāmatas milzīgo potenciālu, kurš bija pazudis tulkojumā. Tāpēc jo īpaši skumji, ka šāds labs darbs pie latviešu lasītājiem nonāk saķēzīts,” saka U. Rozenfelds, kurš nolēma sazināties arī ar “Jāņa Rozes apgāda” veikalu, kur nopirka grāmatu, un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).
“PTAC atbildēja, ka man ir tiesības sūdzēties par slikto grāmatas kvalitāti. Izdevējam aizsūtīju konta numuru, lai atskaita atpakaļ par grāmatu iztērēto naudu, un, protams, labprāt sagaidītu atbildi: kā tas tā varēja gadīties? Jo, kā es zinu, tulkotāja nav nekāda iesācēja. Turklāt sociālajos tīklos arī citi lasītāji sūdzējušies par šīs grāmatas tulkojuma slikto kvalitāti.”
Veikalam – pirmais gadījums
“Jāņa Rozes apgāda” reklāmas daļas vadītāja Ilze Veisbārde 22 darba gadu laika pirmoreiz sastopas ar gadījumu, kad lasītājs prasa atgriezt naudu par grāmatu slikta tulkojuma dēļ: “Protams, ir bijuši gadījumi, kad lasītāji sūdzas par sliktu tulkojumu sociālajos tīklos un citur, bet tiktānav nonācis. Konkrētā grāmata gan paliks veikalā, jo viena lasītāja nepatika nav iemesls, lai to izņemtu.
Tad jau jābūt kādai komisijai. Arī mēs sazinājāmies ar izdevniecību: saņēmām atbildi, ka esot uzticējušies konsultantam. Pēc līguma ar izdevējiem par grāmatu kvalitāti atbild izdevējs. Manā pieredzē ir tikai viens gadījums, kad no veikala izņēmām grāmatu: lai izvairītos no autoratlīdzības, kāda izdevniecība bija mainījusi autora vārdu.”
Konkrētā izdevniecība nav plaši pazīstama Latvijā. Bet U. Rozenfelds šonedēļ saņēmis ziņu, ka izdevniecības vadība Igaunijā informēta par notikušo un to vērtēšot. Uz savu kontu viņš saņēmis arī samaksāto naudu par grāmatu 20,76 eiro un iespēju grāmatu paturēt. To gan viņš nedarīšot – uzdāvināšot Jūrmalas bibliotēkām.
PTAC tulkojuma kvalitāti nevērtē
Patērētāju tiesību aizsardzības centra komentārs par radušos situāciju un atbilde U. Rozenfeldam:
“Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pārdevējam par preces neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes dienas. Arī grāmata ir prece.
Patērētājs, kuram atklājusies preces neatbilstība līguma noteikumiem, vispirms ir tiesīgs prasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai bez atlīdzības apmaina preci pret tādu, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams vai ir nesamērīgi.
Pārdevēja pienākums ir sniegt pamatotu rakstveida atbildi 15 darba dienu laikā, ja šajā laikā neatbilstība nav novērsta. Pārdevējam būtu jārisina problēmjautājumi ar ražotāju, šajā gadījumā – izdevniecību, bet nav aizliegts jums ar saviem iebildumiem vērsties arī tieši pie izdevniecības.
Ja esat sākotnēji vērsies rakstveidā pie pārdevēja ar prasību un mēģinājis strīdu atrisināt izlīguma ceļā, bet pārdevējs nesniedz atbildi noteiktajā termiņā vai arī jums ir pamats nepiekrist pārdevēja sniegtajai atbildei, jums ir tiesības vērsties pēc palīdzības strīda risināšanā PTAC ar oficiālu iesniegumu, tam pievienojot visu ar lietu saistīto dokumentu kopijas (maksājuma dokuments, iesniegums komersantam, komersanta atbilde un cita sarakste ar komersantu, fotogrāfijas, speciālista atzinums utt.).
PTAC nav kompetents novērtēt preces atbilstību līguma noteikumiem (šajā gadījumā grāmatas saturu, tulkojuma kvalitāti), bet var prasīt papildu skaidrojumu komersantam.”
Fosilie cilvēki un citi “zvēri”
Daži fragmenti no grāmatas, kas parāda tulkojuma kvalitāti, un lasītāja komentāri.
“Pirmsindustriālās ciltis, piemēram, Hadza Tanzānijas ziemeļos vai San Namībijā, karstajos vasaras mēnešos guļ divfāziskā veidā un 30–40 minūtes dienas vidū, bet ziemas vēsākajos mēnešos lielākoties pāriet uz monofāzisko miegu.”
U. R.: “Šajā citātā “Hadza” un “San” ir cilšu nosaukumi (it kā jāraksta ar mazo burtu) un varētu tulkot kā “bušmeņi”.”
“Tāpat jūs varat atrast gandrīz identisku nepieciešamību pēc miega absolūti atšķirīgās kārtās. Piemēram, necilā jūrascūciņa un talantīgais paviāns, nemaz nerunājot par viņu fizisko izmēru, guļ precīzi vienādu laiku: 9,4 stundas.”
U. Rozenfelds: “Šajā citātā “talantīgais paviāns” oriģinālā ir “precocious baboon”. Nevaru iedomāties, kā un kāpēc kāds var atstāt grāmatā “talantīgu paviānu”! Pluss vēlaiks izskatās aizdomīgi. Liekas, ka bija domāts 9 stundas un 40 minūtes. Nez vai 9 stundas un 24 minūtes.”
“Šie ultraīsie nomiedži sniedz tieši tik daudz, lai novērstu postošos smadzeņu un ķermeņa deficītus, kas citādi rastos no ieilguša pilnīga miega trūkuma.”
U. R.: “Šo citātu man grūti komentēt, jo neko nevar saprast (kas ir tie postošie deficīti?).”
“Putna smadzenēs un ķermenī rodas simtiem atvaru jeb disfunkciju!”
U. R.: “Atvars nav gluži tas, kas var rasties putna ķermenī, kur nu vēto nosaukt par disfunkciju…”
“Fosilie cilvēki.”
U. R.: “Var jau būt, ka akmens laikmeta cilvēkus/senos cilvēkus tā var dēvēt, tik uzreiz sasaistās ar fosilajiem izrakteņiem, fosilo kurināmo.”
“Miegs un sapņošanas process ir izturīgs, tomēr vēnepietiekami novērtēts faktors, kas ir pamatā daudziem elementiem, kas veido cilvēku unikālo atjautību un sasniegumus – tikpat ļoti kā valoda vai darbarīku izvēle.”
U. R.: “Teikums ir ļoti grūti uztverams un nesaprotams. Un kurš saka “izturīgs faktors”?”
“Pēc tam, kad zinātnieks it kā nebija gulējis trīs dienas un trīs naktis, viņu sasniedza vilšanās par izaicinājumu krešendo.”
U. R. “”Krešendo ir pakāpeniska skaņas pastiprināšanās. Bet vai šis krešendo ir par (no?) vilšanās vai par (no?) izaicinājumu? Vai bez neviena no tā? Vai viņu sasniedza vilšanās vai arī krešendo?”
“Gluži kā braucot ar stacionārajiem sporta velosipēdiem,– visi minas, bet apkārtne nemainās.”
U. R.: “Manuprāt, latviski ir “velotrenažieris”…”
