Latvijas lielā iespēja 0
Par gaidāmo Eiropas čempionātu basketbola apskatnieki jau steidz spriest, ka tas būs vājākais pēdējo gadu laikā. Teju visas komandas skārusi traumu epidēmija, citi spēlētāji atteikušies no dalības paši, bet fakts paliek fakts – visi favorīti zaudējuši pa kādai superzvaigznei.
Tā noteikti ir Latvijas izlases lielā iespēja. No iecerētā ideāla sastāvā Bagatskim šoreiz trūkst tikai divu spēlētāju – šovasar izlasei atteikušais Anžejs Pasečņiks un pleca savainojumu izārstēt nepaguvušais Ojārs Siliņš. Iespēja, kādu jācenšas izmantot uzreiz, jo pēc FIBA veiktajām izmaiņām sacensību kalendārā nākamais Eiropas čempionāts risināsies tikai pēc četriem gadiem.
Latvijas basketbola “Sapņu komanda” 1935. gadā ar lieliem piedzīvojumiem nokļuva Ženēvā un mājās atveda Eiropas zeltu. Vēstures hronikas raksta, ka “pēc atgriešanās sākas milzīgs uzplaukums Latvijas basketbolā – to spēlē ikvienā skolā, klubā, stadionā un sētā. 1937. gadā 2. Eiropas meistarsacīkstes, pateicoties izlases panākumiem, notiek Latvijā, Rīgā. Spēles notiek īpaši šai vajadzībai pārbūvētā rūpnīcas “Fenikss” korpusā, kurš tobrīd kļūst par modernāko basketbola zāli Eiropā. Komanda iegūst 6. vietu. Pēc diviem gadiem 3. Eiropas meistarsacīkstēs Latvija izcīna sudrabu.”
Tagad mums atkal ir komanda un sapnis. Komanda, kurai pirmo reizi uz savu spēli izdevies izpārdot “Arēnas Rīga” tribīnes. Tie ir jauna uzplaukuma pirmie aizmetņi, kurus Latvijas izlase turpmākajos gadus centīsies pārvērst skaistā ziedā. Pirmais mēģinājums Stambulā. Pirms aizbraukšanas Ainars Bagatskis atklāja arī savu sapni – Stambulā palikt līdz čempionāta pēdējai dienai, cīņai par medaļām. Kā turnīra dalībniekam, nevis skatītājam. Izdosies vai neizdosies – tas jau būs cits stāsts nākamo divu nedēļu garumā, taču izteiktā apņēmība nav plika bravūra vien.
