Mums atkal ir komanda un sapnis 0
Talantīga komanda ar sapni
Šonedēļ ar spēlēm četrās valstīs sāks griezties oranžais basketbola karuselis, lai mēneša vidū finālā Stambulā noskaidrotu Eiropas čempionāta uzvarētājus. Latvijas basketbola cienītājiem pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas ir komanda, ar kuru var cerēt uz ko tādu, kas pat sapņos nav rādījies vairāk nekā 80 gadu. “Mēs braucam cīnīties par medaļām,” bez minstināšanās saka Kristaps Porziņģis.
Sportā kā jau dzīvē notikumi attīstās pa spirāli. Kad pirms astoņiem gadiem malā pagāja tautā par “tusētājiem” iesauktā paaudze, kura uz Eiropas čempionātu Gdaņskā 2009. gadā devās ar skaļu saukli “tagad vai nekad”, šķita, ka Latvijas basketbols nonācis bezdibeņa malā. Pēc gada Ainars Bagatskis uzņēmās veikt procesu, ko tolaik vēlējās darīt retais, – veidot jaunu Latvijas izlasi, kurā priekšplānā būtu tādas vērtības kā atbildība un patriotisms pret savu valsti un līdzjutējiem. Tovasar ap izlases treniņu durvīm žurnālisti nespietoja un pirmā oficiālā kvalifikācijas spēle beidzās ar skeptiķu prognozētu “esam pilnīgā dimbā” iznākumu – 66:96 Podgoricā pret Melnkalni. Tomēr tieši tad dzima komandas raksturs. Uz nākamo spēli Rīgā atnāca 3000 skatītāju. Daudzi vairāk gāja paskatīties uz Itālijas spīdekļiem no NBA līgas Barnjāni un Belinelli, bet aizgāja mājās, gavilēdami par Latvijas uzvaru – 69:68. Šīs divas spēles gribas saukt par šodienas izlases dzimšanas laiku, lai gan līdz šodienai “izdzīvojuši” tikai trīs iesaistītie – galvenais treneris Bagatskis, spēlētāji Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns.
“Astoņi gadi galvenā trenera amatā ir pārāk daudz,” šovasar nereti nosmēja Bagatskis, liekot noprast, ka šo komandu ir izaudzinājis, gatavs nodot citu rokās un palaist plašajā pasaulē. “Nesen paskatījos 2010. gada spēli Rīgā pret Itāliju un 2011. gada cīņas Šauļos. Mēs esam kļuvuši pieredzējušāki, nosvērtāki, bet vienalga jauni un nedaudz traki,” tā galvenais treneris vērtē savu lolojumu.
