Taksistu skaits strauji sarucis: viņus atbaida ziņošana VID pēc katra brauciena un prasība pēc valsts valodas 48
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītā gada laikā taksometru pārvadājumu uzņēmumos darbu pametuši ap tūkstoš vieglo taksometru vadītāju.
Uzņēmuma “Rīgas Taksometru parks” valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks atklāj, ka 2018. gadā uzņēmumā strādājuši apmēram 300 taksistu, bet pašlaik vien 40.
Taksometru pārvadājumu platformas “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis saka, ka uzņēmums zaudējis aptuveni piektdaļu no tā strādājošo skaita, kāds bijis 2020. gada augustā. Pašlaik esot nodarbināti ap 200 autovadītāju.
Vainīga pandēmija
Taksometru nozares pārstāvji domā, ka iemesli, kāpēc visnotaļ ienesīgajā pasažieru pārvadājumu nozarē no darba aizgājuši tik daudz autovadītāju, varētu būt vairāki.
“Bolt” pārstāvis Kārlis Ķezberis domā, ka galvenais iemesls taksistu aiziešanai bijuši valdības noteiktie ierobežojumi vīrusa izplatībai. Šo ierobežojumu dēļ liela daļa iedzīvotāju strādājuši attālināti mājās, tādējādi braucēju skaits taksometros strauji sarucis. Tā kā līdz pat maija vidum darba bija maz, taksistu ienākumi samazinājās.
Cilvēki aizgāja darbā citur, tostarp pieteicās pārtikas piegāžu pārvadājumiem, kur varēja nopelnīt vairāk.
Kā stāsta Kārlis Ķezberis, pieprasījumu pēc taksometriem strauji palielināja ierobežojumu atvieglojumi. Bet diemžēl darbu pametušie autovadītāji nav spējuši tik ātri atgriezties.
Tāpēc pašlaik taksometru trūkst, pēc izsaukuma pieņemšanas klientiem bieži jāgaida ilgāk nekā parasti, kā arī jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.
Par 30 līdz 40% dārgāk
Jautāts, kāpēc pēdējā laikā taksometri kļuvuši dārgāki, Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers atbild, ka pārvadājumi sadārdzinājušies galvenokārt tāpēc, ka taksistu trūkst.
“Lai pievilinātu autovadītājus strādāt par taksistiem, kompānijas “Bolt” un “Yandex”, kuru lietotnes izmanto taksometru vadītāji, ievieš paaugstinātus pārvadājumu tarifus. Pašlaik tie ir par 30 līdz 40% augstāki, nekā bija maijā,” viņš skaidro, “bet ar šo paaugstināto tarifu tik un tā būs par maz, lai novērstu taksistu trūkumu un lai uzņēmumi spētu sekmīgi strādāt un attīstīties, vienlaikus maksājot nodokļus un izejot no pelēkās tirgus zonas.”
Ilmārs Lancers spriež, ka cēlonis taksistu trūkumam ir no šī gada 1. jūlija taksometru pārvadājumu nozarē ieviestā jaunā kārtība, lai izskaustu izvairīšanos no nodokļu maksājumiem.
Tā paredz, ka taksometru vadītājiem dati par katru braucienu uzreiz pēc tā pabeigšanas tiešsaistē jānosūta Valsts ieņēmumu dienestam.
“No 1. jūlija ieviestā kārtība nozīmē to, ka pārvadātāji kļuvuši caurredzami – viņiem mazāk iespēju nelikumīgi optimizēt izdevumus uz nesamaksāto nodokļu rēķina,” piebilst Kārlis Ķezberis, “taksisti riskē ne tikai ar soda naudu, bet arī ar licences anulēšanu.”
Valsts valodas pārbaude retina rindas
Ilmārs Lancers domā, ka taksistu trūkumā sava loma bijusi arī pirms gada ieviestajai prasībai taksometra vadītājiem uzrādīt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi. Jūlijā strauji palielinājies to autovadītāju skaits, kuri pieteikušies valsts valodas prasmes pārbaudei, lai saņemtu valsts valodas apliecību.
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone gan uzskata, ka tas neesot galvenais iemesls, kāpēc pašlaik taksometru vadītāju skaits ir krietni sarucis. Prasība ar dokumentiem apliecināt valsts valodas prasmi bija ieviesta 2020. gada 17. augustā.
To ieviesa tāpēc, ka Autotransporta direkcija bija saņēmusi daudz sūdzību par to, ka daļa taksistu, neprazdami valsts valodu, nespēj sarunāties ar klientu.
Zane Plone stāsta, ka 2018. gadā, kad tika ieviests Taksometru vadītāju reģistrs, apliecinājumam pietika ar taksometru vadītāju elektroniski iesniegtiem pieteikumiem, ka viņu valsts valodas zināšanas ir atbilstošas.
Taču, saņemot klientu sūdzības, vēlāk atklājās, ka taksometru vadītāji melojuši.
Lai saņemtu taksometra vadītāja reģistrācijas apliecību un lai izvairītos no valsts valodas eksāmena kārtošanas, Autotransporta direkcijā tiekot iesniegtas arī viltotas valodas apliecības.
Autotransporta direkcijas pārstāve atklāj, ka 2018. gada beigās Taksometru vadītāju reģistrā bija reģistrēti 4797 autovadītāji. 2021. gada 1. martā bija reģistrēti 8004, bet pašlaik – 6343 autovadītāji. Par valsts valodas nezināšanu no Taksometru vadītāju reģistra ir izslēgti aptuveni 30 taksistu. Bet šī iemesla dēļ reģistrācija tiek atteikta vidēji 10 autovadītājiem mēnesī.
Valsts valodas prasības autovadītājam
Pēc Ministru kabineta noteikumiem, taksometru vadītājiem jāreģistrējas Taksometru vadītāju reģistrā vienu reizi trijos gados.
Valsts valodas zināšanas apliecina šādi dokumenti:
izglītības dokuments par pamata, vidējās vai augstākās izglītības iegūšanu akreditētā programmā latviešu valodā (iesniedzot augstākās izglītības diplomu, tam jāpievieno diploma pielikums, kurā attēlota informācija par to, ka programma apgūta latviešu valodā; iesniedzot pamata vai vidējās izglītības dokumentu, tam jāpievieno sekmju izraksts),
pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, ja tika apgūta akreditēta mazākumtautību izglītības programma un kārtots centralizētais eksāmens latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmās 9. klasei) vai centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās 12. klasei);
valsts valodas prasmes apliecība
Vidējā līmeņa 1. pakāpe (B1) – persona spēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņai zināmām profesionālām tēmām, īsi formulēt savu viedokli, lasa un saprot vienkārša satura dažādas tematikas tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus (piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus), kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar personas darbu saistītām tēmām, uztver un saprot dabiskā tempā runātus vienkāršas struktūras tekstus par profesionālām vai sadzīves tēmām.
