“Krievijā, lai iegūtu pilsonību, arī ir jākārto eksāmens krievu valodā,” ģenerālprokurors par Krievijas pilsoņu pretenzijām apgūt latviešu valodu 190
“Katrā valstī ir likumi. Cita varianta nav kā regulēt kārtību,” TV24 raidījumā “Dienas personība” skaidro ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš stāsta, ka būs Satversmes tiesas spriedums, kurā daudzi aspekti tiks risināti.
Katrai valstij ir tiesības noteikt prasības. “Tajā pašā Krievijā, cik man ir zināms, lai iegūtu pilsonību arī ir jākārto eksāmens krievu valodā, demonstrējot izpratni. Līdz ar to Latvija nav unikāla,” stāsta ģenerālprokurors.
Viņš atzīmē, tas, ka Latvija tam ilgstoši nepievērsa uzmanību un ļāva turpināties tādai situācijai, ir valsts atbildība. “Cilvēkam ir jāsaprot, ka likums ir jāievēro un ja šajā valstī likumi nepatīk, tad šobrīd ir visa pasaule atklāta, lūdzu, var doties uz jebkuru citu valsti, bet arī tur visur var pasīt valodas zināšanas.”
Satversmes tiesa ir sākusi skatīt lietu par normu, ka Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Prasības iesniedzēja pārstāvji uzskata, ka valstij ir jāievēro cilvēktiesības īpaši, ja cilvēks Latvijā ir nodzīvojis visu savu dzīvi.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns jautā vai tad, ja cilvēks visu dzīvi nodzīvotu Krievijā vai Anglijā, Francijā, Vācijā, viņš nezinātu vismaz pamatus valsts valodai? Šis ir jautājums abām pusēm.
Ģenerālprokurors gan min, ka tiks vērtēti arī šķēršļi, kas traucējis apgūt valodu. “Rīgas dome bez maksas ilgstoši jau nodrošina iespēju mācīties latviešu valodu,” atgādina Stukāns.
“Tāpēc, ja kāds uzskata, ka ir pārkāptas cilvēktiesības, viņš vēršas Satversmes tiesā, pēc tam var vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Tā ir normāla likumā noteiktā kārtība, ” pauž ģenerālprokurors Juris Stukāns.
