“Tajā brīdī bija baigais šoks…” Saruna ar bijušo “Kurzemes finieris” valdes priekšsēdētāju Dzintaru Odiņu 19
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī aprīlī tika uzsākts kriminālprocess par to, ka, izmantojot SIA “Kurzemes finieris” maksātnespējas procesu, iespējams, tā noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus, vēsta “Dienas Bizness”.
Kriminālprocess tika uzsākts pēc uzņēmuma bijušā valdes priekšsēdētāja Dzintara Odiņa iesnieguma policijai 2022. gada septembrī, kurā viņš norādīja, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm. Proti, sākotnēji uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieks Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis “Stiga RM” kontroli pār SIA “Kurzemes finieris”.
Aktuālizējot tematu par reiderismu Latvijā, sarunā ar TV24 uzņēmuma bijušais īpašnieks Dzintars Odiņš dalās ar savu skatpunktu par notikušo.
Kādas ir sajūtas, piedzīvojot reiderismu?
“Kad uzņēmējdarbībā ar finansēm esi iespiests stūrī, tad sāc meklēt investorus un uzķeries uz dažādiem. Es varbūt varu kokus pirkt un ražot, bet es neesmu finansists, kas var kaut ko piesaistīt. Varbūt tā bija tā kļūda. Uzticēšanās,” savu stāstu iesāk Dzintars Odiņš.
Uzņēmējs uzskata ka, uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieks Andris Ramoliņš atrada Odiņa vājās vietas, kur uzspiest, lai izveidodu ļoti labas attiecības. Ar Ramoliņa uzņēmuma meistaru, kas Odiņa uzņēmumam piegādāja kokus, jau ilgus gadus bija izveidojusies sadarbība. Taču vienu brīdi Odiņa uzņēmums palika meistaram parādā un Odiņš saņēma zvanu no Ramoliņa: “Kas par lietu? Kāpēc esi parādāt?”. Odiņš atbildējis, ka nedaudz pietrūkstot finanšu, savukārt sarunas biedrs atteicis, ka var aizbraukt uz “Kurzemes finieri” un aprunāties par šo jautājumu. Sākot sarunu, Ramoliņš esot sacījis, lai parāda rūpnīcu – pastaigās, paskatīsies, parunās par nākotnes plāniem. Pēc tam viņš Odiņam teicis: “Klausies, es varētu būt investors.”. Un tā viss sācies.
“Tad viņš sāka jautāt, cik naudas vajag, ko vajag investēt… Es sāku stāstīt un viņš teica, ka tas ir ceļams un viņam tīri interesants pasākums. Viņš kā kocinieks varētu ar kokiem nodrošināt un mēs varētu kaut ko kopā sākt,” turpina stāstīt Odiņš.
Kas bija tie vājie punkti, kurus izmantoja?
“Pēc tam, kad es iedevu visus grāmatvedības papīrus un kad viņš bija ar saviem juristiem apskatījis, cik spēcīgs tobrīd esmu, saruna jau bija cita. Kad devu papīrus, viņš teica, ka ejam kā partneri – 40% paliek man un 60% viņam. Kad visu bijām sarunājuši, juristi gatavoja līgumu, viņš man paralēli ieveda kravas, lai ražošana neapstājas. Nu, ko es… Es strādāju un darbojos,” par vienošanos ar Ramoliņu pastāsta Odiņš.
Kad ieraudzīja, kad viss ir beidzies?
“Man no viņa atnāca vēstule par nesamaksātiem kokiem. Es viņam zvanīju un teicu: “Kas tā par lietu? Mēs jau vienojāmies, ka būsim partneri.” Viņš atteica, ka tās ir tikai grāmatvedības formalitātes, ja vari maksāt, tad maksā, ja nevari, tad tas nekas. Es, protams, viņam maksāju, cik varēju, bet tad vienā brīdī no tiesas atnāca ziņojums par maksātnespēju,” turpina Odiņš.
Vienošanās būt kompanjoniem
Dzintars Odiņš ir pārliecināts, ka Andris Ramoliņš speciāli novilcināja līguma parakstīšanu. “Viņš visu laiku vilka to līgumu. Mēs to neparakstījām… Viņš to vilka un vilka, piedāvāja veikt labojumus. Tur iekšā bija saliktas visādas stulbības, ko es pasvītroju, ka tās vajadzētu pārrunāt. Viņš vienkārši visu laiku to vilka. Nenonācām līdz tādam punktam, ka viss ir forši un parakstām līgumu,” pastāsta uzņēmējs.
Odiņš norāda, ka vairākas dienas bija mēģinājis sazināties ar topošo partneri, taču Ramoliņš uz telefona zvaniem neatbildēja. Pēc tam, kad tika saņemts ziņojums par maksātnespēju, Ramoliņš atbildējis uz Odiņa zvanu un atteicis, ka viņam “Kurzemes finieris” vairs neesot interesants.
Paļaušanās maksātnespējas procesam
“Tajā brīdī bija baigais šoks, es arī tam paļāvos – kā būs, tā būs,” nosaka Odiņš.
Uzņēmējam jau tad radās aizdomas par “partneri” Andri Ramoliņu, ka tas bija “metiens viņam”: “Viņš bija apskatījies visus papīrus, visu izsvēris, iepazinies ar “Altum” piedziņas daļas cilvēku un viņi kopā bija sapratuši, ka es tur vairs neesmu vajadzīgs.”
Kāpēc tikai tagad mēro ceļu pēc taisnības?
“To tā nevar aizmirst. Uzņēmums tika būvēts no nulles vecā angārā. To restaurējām, piepirkām klāt zemi un piebūvējām vēl trīs jaunus angārus. Par iekārtām jau arī ir stāsts. Iekārtas finiera ražošanā nevar nopirkt parastos veikalos, ir speciāli ražotāji, kas tās taisa. Jaunas iekārtas ir nenormāli dārgas. Sākumā braucām pie uzņēmumiem un pirkām lietotas iekārtas,” atminas Odiņš.
Uzņēmējs vaļsirdīgi atklāj – sajūta, ka esi uzmests un piekrāpts, nav pagaisusi. Tāpēc viņš ir apņēmības pilns izcelt patiesību gaismā, attīrīt sevi no apmelojumiem un panākt, lai vainīgie tiktu sodīti.
