Taisnu muguru? Kā pareizi novērtēt savu stāju 0
Vai jums, pavērojot sevi spogulī un fotogrāfijās, patīk sava stāja? Ja redzētais nepriecē, varbūt beidzot vajag mainīt savus ieradumus? Ļoti iespējams, ar to arī pietiks, lai atbrīvotos no muguras sāpēm. Padomus, kā novērtēt stāju dod Baltvijas fizioterapijas centra vadītāja, fizioterapeite Elita Salgrāve.
Ar ideālu stāju var lepoties tikai retais.
Parasti ir kādas nobīdes noteiktā daļā vai visā mugurkaulā. Ikvienam būtu vērts saprast un iemācīties kompensēt savas muguras īpatnības.
Aplami būtu domāt, ka mugurai jābūt pilnīgi taisnai kā slotaskātam. Pareiza stāja ir nepiespiests vertikāls ķermeņa stāvoklis ar minimālu enerģijas patēriņu, līdzsvars starp dažādām muskuļu grupām un Zemes pievilkšanas spēku.
Bērns piedzimst ar taisnu mugurkaulu, bet, kad sāk celt galviņu, parādās izliekums kakla daļā. Kad 6–8 mēnešu vecumā sāk sēdēt, krūšu daļā attīstās kifoze, bet 10–12 mēnešos, sākot staigāt, jostasdaļā – lordoze. Mugurkauls, pielāgojoties vertikālam stāvoklim, ieņem fizioloģisku izliekumu formas pakāpeniski.
Kāpēc noslīd lencīte
Raugoties no priekšpuses, mugurkaulam jāizskatās pilnīgi taisnam. Vērtējot no sāniem, kakla izliekumam jābūt izvirzītam uz priekšu, krūšu – uz āru, jostas – uz iekšu, krustiem uz āru un astes daļai – uz iekšu. Tādā veidā vispareizāk tiek sadalīts ķermeņa svars un amortizēta mugurkaula slodze, kura rodas kustoties.
Skatoties uz ķermeni no aizmugures, pleciem un iegurņa kauliem jābūt attiecīgi vienā līnijā, bet galvai taisnai.
Vienkāršu pašpārbaudes testu mugurai var veikt, sēžot teātrī papildvietā, – ja nerodas problēmas, tas nozīmē, ka ķermenis sevi labi notur vertikālā stāvoklī.
Somu parasti nēsājam uz pleca, kurš ir asimetrisks un augstāks. Par asimetrisku stāju liecina arī atšķirīgi nonēsāti apavi un sievietēm vienas krūštura lencītes noslīdēšana.
No malas redzams labāk
Bērnu stāju varam novērtēt labāk nekā savējo. Jāskatās no mugurpuses un priekšpuses. No frontālās plaknes jāaplūko plecu un iegurņa kaula augstums, kāju asis, vai nav nosliece uz X vai O veida kājām, vai pēdas ir novietotas perpendikulāri zemei vai arī asimetriski.
Ja bērnam ir skolioze, var redzēt, ka, liecoties uz priekšu, viņam mainās krūškurvja augstums, piemēram, veidojas ribu kupris vai pastiprināts izliekums jostasdaļā.
Šādu asimetriju nevajadzētu atstāt bez ievērības.
Vecāki bieži savai atvasei aizrāda, lai sēž taisni. Ja mazais pēc brītiņa atkal sagumst, jācenšas saprast, vai tas ir ieradums, vai arī viņam grūti noturēt ķermeni vertikāli palielinātas krūšu daļas kifozes dēļ. Tad jākonsultējas ar speciālistu un jānodarbojas ar ārstniecisko vingrošanu.
2 veidi, kā novērtēt savu stāju
1. Nostājas pie sienas, piespiežot pie tās papēžus, dibenu, plecus un galvu. Starp sienu, kakla un jostas daļu jāpaliek brīvai telpai, kur var aizlikt pirkstus. Ja galvu neizdodas piespiest pie sienas, tā ir nobīdīta uz priekšu vairāk, nekā vajag.
2. Rokas brīvi tur gar sāniem un katrā paņem pildspalvu. Ja tās stāv taisni, plecs locītavā ir novietots pareizi, bet, ja to gali virzās uz iekšu un it kā skatās viens uz otru, tas nozīmē, ka pleci par daudz izvirzīti uz priekšu.
Kas ietekmē stāju
Stājas tipu lielākoties mantojam no vecākiem. Svarīgi arī, vai nav bijušas traumatiskas dzemdības, taču jebkurā gadījumā mūsu spēkos ir mugurkaulu dzīves laikā nesabojāt.
Nereti vecāki mazuļus sāk pāragri sēdināt, tāpēc veidojas kifoze – palielināts izliekums krūšu daļā. Nav arī vēlams priekšlaikus mudināt mazu bērniņu sākt staigāt, kamēr nav attīstījies pietiekams muskuļu spēks.
Sākumā mazuļiem ir vairāk vai mazāk funkcionālas stājas izmaiņas, kuras viegli novērst, jo tās saistītas ar muskuļu spēku un līdzsvaru, turklāt viņiem ir elastīgākas saites. Bērns, kuram vērtē stāju, var viegli apmānīt, jo spēj ieņemt jebkādu stāvokli, bet pēc brīža – jau citādu.
Vecākiem savas atvases noteikti jāpavēro arī pubertātes laikā, īpaši, ja ir mazkustīgs dzīvesveids, kas pasliktina stāju.
Stājas novirzes visātrāk progresē straujas augšanas periodā, proti, 11–15 gadu vecumā. Pēc tam mugurkaula izliekumi nostiprinās, saites un locītavas kļūst mazāk elastīgas.
Stāja atkarīga no paradumiem dzīves laikā. Mazkustīgs dzīvesveids un ilgstošas statiskas pozas izraisa asimetrisku muskuļu saspringumu, pasliktina asinsriti un rosina sāpju rašanos. Stāju bojā nepareizs darba vietas iekārtojums, gulēšanai nepiemērots spilvens.
Daudzu profesiju pārstāvji, piemēram, manikīra meistares, frizieres, galdnieki, ikdienā veic vienveidīgas kustības, kas ar laiku rosina atsevišķu muskuļu grupu pārslodzi, sasprindzinājumu un muskuļu sāpes.
Stāju var izmainīt pat vienkāršs potīšu saišu sastiepums, ja tas ilgi dzīst un mainās gaita, ilgstošas muguras sāpes, atlabšana pēc operācijas – jebkas, kas ierobežo spēju brīvi un dabiski kustēties, radot izmaiņas ķermeņa kompensācijas mehānismā.
Izmaiņas var rasties, ja pēc kājas lūzuma veic operāciju, pēc kuras pārnesam svaru uz otru kāju un klibojam. Pēc traumas vai endoprotezēšanas operācijas mēdz mainīties vienas kājas garums. Tad notiek ķēdes reakcija un, ķermenim pārkārtojoties, mainās mugurkaula izliekumi. Taču, rūpējoties par sevi, nodarbojoties ar ārstniecisko vingrošanu, regulāri veicot masāžu un nēsājot ortopēdiskās zolītes, izmaiņas iespējams kompensēt.
Stāju bojā liekais svars, kas ietekmē mugurkaula jostas un kakla daļu, kājas, gūžas un ceļa locītavas, pēdas.
Vienam izliekumam ciešot no pārslodzes, rodas ķēdes reakcija, un mainās arī pārējie. Var rasties galvassāpes, kustību ierobežojumi mugurkaula kakla daļā. Lieko tauku uzkrājums vēdera priekšpusē maina ķermeņa smaguma centru, izslīd starpskriemeļu diski, veidojas gūžu, ceļu un pēdu locītavu artroze.
Kaitēt var arī sports
Vecākiem jābūt uzmanīgiem, ja bērns apmeklē sporta nodarbības. Nodarbojoties ar kādu sporta veidu 4–6 reizes nedēļā, noteiktas muskuļu grupas attiecībā pret citām saspringst. Lai ķermenis atgūtu simetriju, nepieciešamas vispārējas fiziskas nodarbības.
Izteikti asimetriski ir skvošs, badmintons un teniss, taču stāju nelabvēlīgi ietekmē jebkurš sporta veids, ar kuru nodarbojas bieži un ilgstoši. Jo aktivitātes daudzpusīgākas, jo mugurkauls būs pateicīgāks.
Samazināt sporta veida kaitīgo ietekmi uz stāju iespējams, pilnveidojot tā tehnisko izpildījumu, jo tad kustības būs ergonomiskākas.
Dažs priecājas, ka ir fiziski aktīvs, jo katru dienu brauc ar velosipēdu, lai gan nereti ir savilkti pleci un kakla daļa, sāp vai reibst galva. Riteņbraukšana stiprina kāju un sirds muskuļus, kā arī uzlabo asinsriti, taču nepalīdz koriģēt stāju.
Slogs visam organismam
Mainoties stājai un ilgāku laiku pavadot statiskā stāvoklī, veidojas muskuļu un mugurkaula pārslodze. Ja rodas sāpes, mēģinām tās atvieglot, citādi stāvot, sēžot un guļot, kas ar laiku var sagādāt vēl lielākas problēmas.
Jau senie grieķi bija ievērojuši, ka stāja atspoguļo cilvēka fizisko un psihoemocionālo veselību.
Ja viņš ir negatīvu emociju pārņemts, mainās arī stāja.
Ja stāja nav optimāla, nepareizi noslogojam mugurkaulu un locītavas, agrāk rodas deformācija un sāpes, pasliktinās asinsrite, sirdsdarbība, tiek saspiesti iekšējie orgāni, zarnu trakts. Mainoties krūšu daļas izliekumam, pasliktinās elpošana.
Nepareiza stāja var ietekmēt arī redzi, dzirdi, līdzsvaru, galvas smadzeņu darbību, jo pārslogo kakla skriemeļus un izraisa muskuļu sasprindzinājumu, apgrūtina galvas smadzeņu un nervu apasiņošanu. Līdz ar to var rasties muguras vai galvas sāpes, troksnis ausīs, pasliktināties domāšana un spēja uztvert informāciju.
Kā uzlabot stāju
• Vieglāk stāju koriģēt bērnībā. Meitenes ir vērts iesaistīt baleta nodarbībās – nevis, lai viņas kļūtu par profesionālām balerīnām, bet izkoptu stāju. Bērniem stājas izmaiņas ir vairāk vai mazāk funkcionālas, tāpēc tās vieglāk novērst. Izteiktas skoliozes gadījumā jānēsā koriģējoša korsete, lai mugurkauls neizliektos vēl vairāk. Ieteicamas arī dažādas funkcionālas palīgierīces, kas atgādina, kam jāpievērš uzmanība, un veicina paša iesaistīšanos, lai aktivizētu muskuļus. Tos var lietot arī pieaugušie.
• Teipošana stājas koriģēšanai var būt tikai kā papildu terapijas metode.
Svarīgi saprast, ko gribam ar to panākt: tonizēt vai atslābināt noteiktus muskuļus.
Dažkārt vecākiem piedāvā noteipot bērnu no galvas līdz kājām, taču teipi palīdzēs tikai, kamēr būs uzlīmēti. Bez paša bērna aktīvas līdzdalības problēmu neizdosies atrisināt.
• Lai uzlabotu stāju, jāsaprot, kam tieši pievērst uzmanību. Jānoskaidro, kura būtu piemērotākā terapija. Iespēju arsenāls ir ļoti plašs. Viena no galvenajām metodēm ir ārstnieciskā vingrošana, taču uzreiz jāsāk domāt arī par pareizu ķermeņa pozīciju. Citādi tikai uz brīdi mazināsim problēmas izpausmes, taču stāju neuzlabosim. Arī slinga terapija palīdz ķermenim ieņemt pareizu stāvokli un pēc tam vingrojot to noturēt. To var papildināt ar masāžu, kas, atslābinot muskuļus, nostiprina ārstnieciskās vingrošanas ietekmi.
• Var izmantot arī osteopātiju un manuālo terapiju – tikai jābūt skaidram plānam, ko vēlamies panākt.
• Efektīvs līdzeklis stājas uzlabošanai ir joga, kas ietver sevī gan spēka, gan stiepšanās, gan elpošanas vingrojumus. Lai nenodarītu pāri ķermenim, tā jāapgūst pakāpeniski. Ne visus vingrojumus ieteicams veikt, ja ir izteikta kakla nestabilitāte.
Laba metode stājas uzlabošanai ir pilates, tomēr ne visiem, jo reizēm pastiprina muguras muskuļu sasprindzinājumu un palielina jostasdaļas izliekumu, kas jau tāpat ir par lielu. Tad īslaicīgi mazināsies sāpes, stāja kļūs staltāka un pareizāka.
Nepareizas stājas tipi
1. Skolioze – mugurkaula nepareizs izliekums uz labo vai kreiso pusi.
2. Plakana mugura – visi fizioloģiskie izliekumi gan kakla, gan krūšu, gan jostasdaļā ir izlīdzināti.
3. Apaļa mugura – palielināta krūšu daļas kifoze un samazināta jostasdaļas lordoze.
4. Kifolordotiska stāja – palielināts izliekums kakla un jostasdaļā jeb hiperlordoze un palielināts izliekums krūšu daļā jeb kifoze. Kakla hiperlordozes gadījumā galva ir izvirzīta uz priekšu, bet muguras lejasdaļas hiperlordozes gadījumā dibens atšauts.
