Lielie elektrības rēķini: “Ir taisnīgāk nekā agrāk.” 28
A/s “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis un šā uzņēmuma valdes loceklis Rolands Lūsveris ekspresintervijā pamato, kāpēc fiksētās maksas ieviešana par elektroenerģijas pieslēgumu bija pareiza. Pat neraugoties uz daudzu patērētāju saņemto būtiski lielāku rēķinu nākamajā mēnesī.
A. Pinkulis: – Agrāk mūsu uzņēmuma naudas ieņēmumi galvenokārt balstījās uz patēriņu, uz maksu par kilovatstundām. Tas nozīmē ” arī tie klienti, kas pieslēguma jaudu izmantoja efektīvi, faktiski sedza izmaksas par tiem klientiem, kas jaudu neizmantoja, maksāja par tiem, kam nebija patēriņa, vai par tiem, kas patērēja ļoti maz. Mēs, ja tā var nosaukt, šo šķērssubsīdiju ar jauno pieslēguma maksu centāmies novērst. “Sadales tīklam” tīkla uzturēšanas izmaksas ir vienādas gan pie 100 kWh, gan pie vienas kWh patēriņa. Jaunā kārtība ir taisnīgāka nekā iepriekšējā.
R. Lūsveris: – Mēs nodrošinām infrastruktūru, tirgotājs ražo un nodrošina ar elektroenerģiju, un lietotājs saņem to, kas viņam nepieciešams. Tarifa struktūrai maiņa ir vērsta uz to, lai rosinātu klientus vēlreiz vērtēt pieslēguma jaudas lielumu. No tā atkarīgs, cik liels tīkls ir pretim, cik liela ir infrastruktūra. Ja jaudas ir liekas, kā patlaban, tad mums nākamajam klientam, kas vēlas pieslēgties, bet jauda ir aizņemta, ir jāuzbūvē jaudīgāks tīkls. Lai gan īstenībā tīkls nav noslogots un mēs klientu varētu pieslēgt tajā pašā tīklā ar daudz zemākām izmaksām.
Redzam, ka ar pieslēguma maksu esam rosinājuši vērtēt energoefektivitāti.
– Vai tiešām taisnīga ir kārtība, ja, piemēram, lauksaimniecības produktu ražotājiem vai sezonālo pakalpojumu sniedzējiem izmaksas kāpj tik būtiski, ka jādomā par maksātspēju?
A. Pinkulis: – Jau līdz šim brīdim klienti varēja atteikties no jaudas uz termiņu līdz sešiem mēnešiem un par šo laiku nemaksāt. Kad rodas nepieciešamība, atkal pieteikt un pieslēgt vajadzīgo jaudu. Ja objektu pieslēdz atkal sešu mēnešu laikā, tad pakalpojums maksā 30 eiro. Tās, manuprāt, nav būtiskas izmaksas. Plaši ir izskanējis “Baiļu” slēpošanas trases gadījums. Pirms tam pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļi, mūsu darbinieki ar šo klientu jau vairākas reizes bija runājuši par izmaksu mazināšanas iespējām. Saprotam lauksaimnieku sāpi, tāpēc iesniedzām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pieslēguma noteikumu projektu, kur atteikšanās periods ir pagarināts no sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Graudu kaltēm elektrības patēriņa periods ir deviņi, nevis seši mēneši. Ir jāsaprot – ja mēs mainām noteikumus, tad kārtība attiecas pilnīgi uz visiem tirgus dalībniekiem, uz visiem klientiem. Nedrīkst diskriminēt kādu lietotāju grupu. Tātad vienādiem nosacījumiem ir jābūt lauksaimniekiem, slēpošanas kalniem un mājsaimniecībām. Patlaban mūsu priekšlikumu vērtē regulators. Ceru, ka līdz šā gada beigām lēmums būs. Patlaban aptuveni 28 000 klientu ir samazinājuši jaudu, tostarp lielākā daļa, aptuveni 21 000, ir mājsaimniecības.
R. Lūsveris: – Veicot tarifa struktūras maiņu, iepriekš vērtējām, lai izmaiņas skartu iespējami mazāku lietotāju skaitu. Aptuveni 2/3 mūsu klientu izmaksas kāpj minimāli vai krīt. Agrāk, kad mainījām tarifus, vienmēr tas visiem patērētājiem kāpa. Patlaban ir lietotāji, kam tarifs kāpj, un ir lietotāji, kam tas krīt.
– Mazajām mājsaimniecībām, kam ir vienfāzes pieslēgums un kas mēnesī tērē mazāk nekā 100 kWh, rēķins kāpj.
R. Lūsveris: – Maksimālais kāpums šīm mājsaimniecībām ir 1,50 eiro mēnesī. Ja nekas nav tērēts.
– Arī no mazas naudas summas gada laikā sakrājas jūtams guvums.
– Ir brīvais tirgus. Tirgotāji konkurē. Iespējams, ka tirgotājs var piedāvāt labāku cenu. Tas kompensēs sadārdzinājumu.
A. Pinkulis: – Pieļauju, ka maznodrošinātie cilvēki izmanto aizsargātā lietotāja iespēju. Aizsargātie lietotāji ir arīdzan daudzbērnu ģimenes. Parasti tām patēriņš ik mēnesi ir liels, pieļauju, ka tām rēķini mazinās un šo iespēju tāpēc neizmanto. Šā gada vasarā valdība lēma, ka aizsargātiem lietotājiem kompensē arīdzan “Sadales tīkla” fiksēto komponenti vienfāzes pieslēgumiem 1,50 eiro mēnesī un trīs fāžu pieslēgumiem līdz 32 ampēriem.
– Vai varam runāt par ekonomiskajiem rezultātiem pēc fiksētā maksājuma ieviešanas?
A. Pinkulis: – Tas ir vēl pāragri tāpēc, ka, gadījumā ja klienti jaudas samazināja pārāk daudz, ņemot vērā gada laiku maiņu, visi šie klienti līdz nākamā gada 31. jūlijam bez maksas savu jaudu var saņemt atpakaļ. Nākamā gada vasarā redzēsim patieso ainu. Patlaban klienti aktīvi izmanto iespēju mazināt pieslēguma jaudu. Aptuveni 6000 klientu ir lauzuši pieslēguma līgumus.
R. Lūsveris: – Mums ir aptuveni 120 000 pieslēgumu, kur elektrību tikpat kā vai nemaz netērē. 6000 pieslēgumu ir salīdzinoši neliela daļa. Visticamāk, tiem 28 000 klientu, kas pie mums vērsās, rēķins būtiski mainījās.
Mums tas ir kritiski svarīgi no infrastruktūras atjaunošanas viedokļa – kad rekonstruējam tīklu, redzam objektus, kur elektrību netērē. Iespējams, ir pussagruvusi māja pretim. Kad klientiem vaicājam par pieslēguma nepieciešamību, tad agrāk atbildēja, ka noteikti ir vajadzīgs. Tad “Sadales tīklam” ir jāizšķiras, vai investēt objektā, kur neviens nedzīvo, patēriņa nebūs vai neieguldīt. Ar fiksētā maksājuma ieviešanu klients vismaz simboliski piedalās infrastruktūras uzturēšanā. Mums ir skaidrs, ka viņš vēlas tur elektrību saņemt. Arī rekonstruējot šo objektu, zinām, ka tajā mums tīkls ir jāatjauno.
A. Pinkulis: – Ja klienti vēršas pie mums, cenšamies samezglojumus risināt. Kad uzņēmēji vērsīsies pie mums, vērtēsim arīdzan iemeslus lielajiem rēķiniem Burtniekos, par kuriem vēstīja “Latvijas Avīze”.
R. Lūsveris: – Lielākajā daļā valstu valstīs sadales izmaksas ir fiksētas. Mums kā sadales operatoram 80% izmaksu ir fiksētas. Līdz ar to līdzīgu struktūru aicina ieviest visās valstīs. Mēs neesam gājuši kardinālos soļus. Piemēram, Nīderlandē klients par pieslēgumu maksā tikai fiksētu cenu. Neatkarīgi no patēriņa. Arī Lietuvā un Igaunijā būs tāda pati tarifa struktūra kā Latvijā. Mums šī struktūra juridiskajiem klientiem jau bija, fiksētais maksājums pirms 1. augusta tarifā veidoja 10% īpatsvaru. Patlaban tas veido 40% īpatsvaru. Mājsaimniecībai šī fiksētā proporcija patlaban ir aptuveni 25%. Visi operatori Eiropā virzās uz šādu tarifa struktūru. Jautājums ir par to, cik tālu tie dodas un cik agresīva ir šī virzība. Mēs esam spēruši pirmo pussoli, tas ir līdzsvarots lēmums – gan no esošās situācijas, gan no ietekmes uz klientiem.
Lēmums ieviest šādu tarifa struktūru bija pamatots. Mēs, ja vajadzētu vēlreiz izvēlēties, rīkotos tāpat. Iespējams, ka gribētu ieviest lielāku fiksēto komponenti, tomēr šis ir optimāls risinājums.
Viedokļi
Aivars Kokts, SIA “Ulbroka” vadītājs: “Lauksaimniecības uzņēmums elektroenerģiju tērē sezonāli. Vislielākais patēriņš ir rudenī, kad darbinām kalti. Mums elektroenerģijas rēķins pirmajā mēnesī kāpa par 700 – 800 eiro. Uzzinājām par iespēju mainīt tarifu plānus vai atslēgt jaudu, kas gan, mūsuprāt, ir riskanti tāpēc, ka darbojamies rūpnieciskajā zonā, kas attīstās. Uzskatām, ka lauksaimniecībai kā sezonālai nozarei vajag atšķirīgu tarifu no citām nozarēm.”
Raivis Bunkšs, SIA “Torvald Timber Production” kokapstrādes uzņēmuma projektu vadītājs: “Kad paplašinājām uzņēmumu, ņēmām elektrības jaudu ar rezervi. Par to samaksājām. Ja no rezervētās jaudas atsakāmies, tad jauns pieslēgums mums, iespējams, būs jāgaida deviņus mēnešus. Lemsim, kā rīkoties. Rēķina kāpums patlaban ir 300 – 400 eiro mēnesī.”
lmārs Ruzaiķis, Rīgas Modes un stila profesionālās vidusskolas saimniecības daļas vadītājs: “Ik mēnesi tērējam aptuveni 30 000 kWh elektroeenrgijas. Rēķins mums nav mainījies. Klientu dienā noskaidrojām, ka maksājumu par elektrību varam samazināt vēl par aptuveni 150 eiro.”
