Taisnības dzeguze 0
“Šogad varu atzīmēt piekto gadu desmitu, kopš strādāju vienā uzņēmumā – SIA “Apgāde”, kas izveidojās uz “Lauktehnikas” bāzes,” teic tās ģenerāldirektors, mūsu lasītājs Zigurds Palejs.
Viņš “Latvijas Avīzi” abonē jau kopš tās pirmsākumiem. “Tas ir ne vien manas ģimenes, bet nu jau arī darba kolektīva laikraksts, ko mēdzam abonēt uz gadu. Atteicāmies no “Dienas Biznesa”, jo “Latvijas Avīzē ” ir daudz vērtīgāka informācija. Tā ir lietišķa un analītiska – noderīga firmas darbam. Tieši “Latvijas Avīzē” ievietojam mums nepieciešamo uzņēmuma reklāmu,” atklāj Z. Palejs.
Viņa dzimta sakņojusies Vijciemā – pie teiksmainā Beverīnas pilskalna. Vēlāk dzīvojis Rūjienā, tad pārcēlies uz Rīgu. Tēvs bijis biškopis, māte – tirgotāja.
“Ģimenē dzirdēju stāstām par vectēva Jūlija saimniecību. Viņš bija tik labi iekopis zemi, ka to vairākas reizes braucis aplūkot Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Tiesa gan, vectēvam palīdzējis vecmammas māsas vīrs Eduards Zilgalvis, kurš no 1919. līdz 1922. gadam Harbinā un no 1922. līdz 1923. gadam Šanhajā bija pirmais konsuls (valdības pārstāvis) Ķīnā. Tēva vecāki veduši nodot bekonu uz Strenču pieņemšanas punktu. Palicēji mājās skatījušies, vai atpakaļceļā zirgs rikšos vai vilks vezumu sagumis – būs gaļa pieņemta vai ne.”
Nez par kuru “grēkiem” – vai čaklo vecāku vai vecvecāku dēļ – septiņgadīgais jauneklis Zigurds tika izsūtīts uz Tomskas apgabalu… Tomēr liktenis bijis tik labvēlīgs, ka pēc izsūtījuma viņš atgriezās dzimtenē.
“Nereti dzird sakām – politika mani neinteresē. Taču bez tās neiztikt, jo tā nosaka ikviena cilvēka ikdienu. “Latvijas Avīzē” lasu Egila Līcīša feinos feļetonus un priecājos par viņa inteliģento dzēlīgumu, kas adresēts ne vienam vien politiķim. Taču vai tie, kas izjokoti, maz lasa šos feļetonus? Tā vien šķiet, ka uz zoba pavilktie nereaģē… Varbūt viņiem ir ziloņa āda?”
Zigurds Palejs ir kā taisnības dzeguze – necieš negodīgu rīcību. Nereti atsūta savas pārdomas “Latvijas Avīzei”. Kāpēc par līdzīgu nodarījumu vienam draud cietums, bet otram tikai pakrata ar pirkstu? To viņš attiecina uz basketbolistu Andri Biedriņu, kurš nenomaksāja nodokļus valstij par jahtu, un deputātu Dzintaru Zaķi, kurš nenomaksāja nodokļus, iegādājoties automašīnu “Volvo XC60”.
“Saeimas deputāta morālai atbildībai tomēr jābūt daudz augstākai,” pārliecināts Z. Palejs. Viņu vēl izbrīnījis fakts, ka Aizsardzības ministrija krīzes apstākļos plānoja lūgt no valsts budžeta smalka auto iegādei eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai aptuveni 80 000 latu. “Atsevišķas iestādes nerēķinās ar valsts budžetu, jo acīmredzot nav izjutušas darba sviedrus,” secina Z. Palejs. Bet, runājot par nodokļu politiku, viņš iesaka: “Mums ir svarīgs katrs, kas paliek strādāt Latvijā, tāpēc vajadzēja samazināt nevis PVN, bet gan darbaspēka nodokli.”
