Taisnā tiesa uzvar badīgo monopolistu 0
Tāpat kā senos laikos, tāpat kā futbola čempionātos, mūsdienu Latvijā valdīja uzskats, ka tiesneši ir paņemti no arkla vai kurpniekdarbnīcām, nevis nāk no tiesnešu skolas. Temīdas svaru kausos spriestais un lemtais nereti likās vai gatavā katastrofa un absurds.
Taču kopš viņdienas, kad jaukā, garšīgā procesiņā tiesa taisīja vienkāršu kā džinsa drēbe spriedumu, un ar to elektrības monopols, kurš vai gluži laistījās no treknuma, tika apturēts savā negausībā, patiesības meklētāji soģi ir reabilitējami, viņi ir labojušies! Tiesneši ir uzlikuši brilles, visu redz pareizi, pilsoņu rīcībā ir nodota saldenās atriebības un taisnās atmaksas rīkste – īsts Tautas tribunāls.
Runa, protams, ir par valstij piederošo “Latvenergo” un nekam nepiederošo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kurai jāuzrauga, lai te neviens nediktē cenas un tarifus, kādas vien ienāk prātā, pamatojoties uz monopolstāvokli tirgū. Pēc likuma šiem regulatoriem ir jāsabalansē uzņēmuma peļņas interese ar patērētāju, lasi, sabiedrības iespējām samaksāt atsūtītos rēķinus, taču vai atceraties kaut vienu gadījumu, kad pilsoņiem būtu prasījuši, par cik viņi grib pirkt autobusa biļeti, cik ar mieru maksāt par gāzi vai elektroenerģiju? Tagadīt tiesa secinājusi, ka izsalkušās kā vilks energokompānijas uzdotie skaitļi nav pārbaudīti un par samērīgu tarifu politiku neviens nav rūpējies. Tāpēc ka tikai “Latvenergo” nav jāatmaksā tā daļa, ko klienti būs pārmaksājuši sasvilušā skaitītāju ciparnīcā. Tas nav nekas neloģisks: jāatdod tas, kas tev nepienākas.
Nospiesti zem 10 santīmu tarifa sloga, cilvēki elektrību lietoja tik maz kā pa lāsītei aperitīva, tikai zāļu tiesai. Taupīja ik kilovatstundu, kaut gan hesi pieder tautai. Toties “Latvenergo” saimnieciski nepamatoti uzskatīja, itin kā mēs būtu ņēmuši viņu strāvu!
Pretojoties un otrādi lasot taisnās tiesas spriedumu, no energouzņēmuma jau paguvuši atdzirksteļot, ka tas nozīmējot turpmāko norēķināšanos nevis pēc pamattarifa, bet pēc augstākās likmes, taču lai elektriķi nesprēgā un nedārdina kā AC/DC. Pateicoties pareizi lasītam arbitru lēmumam, turpmāk elektroenerģijas iegāde notiks pret ziedojumiem. Ja strāva atplūda savlaicīgi, lampiņas dega spoži, elektroierīces dūca mierīgi un klientus pakalpojumi apmierināja, viņi atmetīs kādu artavu “Latvenergo”, taču ne jau tā, ka monopolists leksēs no katras mājsaimniecības, kur vēl makā aizķērušies daži spoži, jauni lati. Elektriskie zuši viltīgi locīsies, taču strāvas noņēmējus vairs neaptīrīs.
Vēl vairāk, kā acīgi precedentu ieraudzījis premjerministrs, tagad ļoti daudzi ies izraudāt bēdas pie Augstās tiesas godību krūtīm. Tikko laikrakstus pārskrēja ziņa, ka nabadzīgajā Eiropas zemē Latvijā provīzija maksā visdārgāk Baltijā un tuvu pie pārtikas cenām bagātākajās zemēs. Kā šāda kombinācija varēja rasties – uz to lai prāvās grasās atbildēt mūsu lielveikalu ķēžu direktori. Nešaubīsimies, ka soģi arī te stāsies grūtdieņu pusē un turpmāk gan dienišķai karašiņai, gan salami desai būs cietā cena. Tautas tribunāls savos tīklos notvers pašus lielākos dundurus – latu plēsējus un cenu kodējus par gāzi un apkuri, jo arī tur nav jāskrūvē tarifs uz augšu kā prātiņu izkūkojušiem.
Bez jēgas un saprašanas tukšgaitā strādājošo sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju droši vien izformēs kā nekam nederīgu un nevajadzīgu. Monopolu neierobežotā vara beigusies, tiesās izlems, cik, kas un kuram jāmaksā.
