“Taisījām trikus un reakcija no skatītāju puses bija iespaidīga!” Kā Latvijā ienāca karsēju sports 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karsēju sports – lai gan sākotnēji šis vārdu salikums raisa mazliet rotaļīgu iespaidu, asociējot vien ar dejotājām sacensību starplaikos, tas ir ļoti mānīgi. Patiesībā ir daudz akrobātikas triku elementu, kuru izpilde prasa teicamu fizisko sagatavotību, turklāt tas patiešām ir sports, jo notiek sacensības, pasaules un Eiropas čempionāti.
Federācijas dibināšana
Pasaulē karsēju sportam ir vairākas desmitgades ilga vēsture, bet Latvijā tas ienāca pirms astoņiem gadiem. “Mācoties Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), ar māsu trenējāmies dejošanā – kā jau daudzas meitenes. Trenere reiz aizsūtīja uz nometni, kur bija atbraukuši igauņi un meitene no ASV.
Viņa mācīja nevis dejot, bet trikus, saistītus ar akrobātiku. Tobrīd nebija ne jausmas, kas tas ir, bet izrādījās, ka angliski to sauc cheerleading,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” pirmsākumus atminas Latvijas Karsēju sporta federācijas (LKSF) prezidente Katrīna Kūma.
“Ātri parādījās adrenalīns, treniņi sagādāja prieku, nemaz nenojautām, ka tas ir oficiāls sports ar pasaules federāciju, Starptautiskās olimpiskās komitejas atzīts. Karsēju sports ir mūsu ieviests termins latviešu valodā, līdz tam bija – karsējmeitenes.”
Pateicoties Katrīnas entuziasmam, izdevās kustību iedzīvināt – vispirms RTU, kur treniņu grupai pievienojās arī vairāki puiši. Izveidojies kontakts ar igauņiem, aizbraukuši uz pirmajām starptautiskajām sacensībām Somijā, joprojām nezinot, ka oficiāli eksistē tāds karsēju sports un kādi ir noteikumi. Pēc tam viņa sapratusi, ka jāķeras šai lietai klāt nopietnāk, iestājusies C kategorijas treneru kursos.
“Izmācījos, uzrakstīju gala darbu, bet akreditācijas komisija man saka – tāds karsēju sports neeksistē, federācijas (Latvijā) nav, tādēļ nevaram izsniegt trenera sertifikātu,” Katrīna norāda, ka viss nav noticis tik gludi, kā cerēts.
“Tobrīd ļoti sadusmojos, aizrakstīju dažādām cheerleading organizācijām un pēc dažām dienām saņēmu atbildi no starptautiskās federācijas ģenerālsekretāra – hei, Latvija, jūs esat dzīvi?! Viņš novērtēja mūsu paveikto, uzaicināja aizbraukt uz pasaules čempionātu ASV, ko arī izdarījām, uzzinājām daudz jauna, nodibinājām kontaktus, bijām iedvesmas pilni. Nolēmu – lai varētu iegūt sertifikātu un trenēt, jādibina federācija, ko 2016. gada beigās arī izdarījām.”
Liela uzticēšanās
Karsēju sporta dzimtenē ASV ar to nodarbojas vairāki miljoni sportistu. Eiropā līdere ir Somija, kas pirms diviem gadiem pirmo reizi vēsturē pasaules čempionātā neļāva amerikāņiem iegūt zeltu sieviešu kategorijā. Labākās izlases startē premjerlīgā, tad seko elites līga, kur pērn Latvija kļuva par Eiropas vicečempioni jauktajām komandām. Čempionāts notika Krievijā, un vairākas valstis izvēlējās to boikotēt, līdz ar to šajā kategorijā startēja vien četras komandas.
“2019. gadā mums bija labs sastāvs ar spēcīgiem cilvēkiem, pirmo gadu izlases trenēšanai piesaistījām arī akrobātikas treneri, kas papildus attīstīja fizisko sagatavotību un akrobātiku. Uzlabojumi bija jūtami. Situācija ir tāda, ka gandrīz katru gadu izlases komanda tiek būvēta no jauna, bet mēs pārspējām Baltkrieviju, kas kopā ar Krieviju izveidojušas savu sacensību līgu augstskolu starpā un startē augstā līmenī.
Sacensības bija ļoti saviļņojošas, jo daudzi pirmo reizi startēja šādā līmenī, un, noejot no laukuma, tiešām bija sajūta, ka atdevām visu. Ļoti gaidām nākamo Eiropas čempionātu, arī konkurencē ar pārējām komandām gribam izcīnīt uzvaras kausu,” apņēmības pilna ir Katrīna Kūma.
LKSF šobrīd ir septiņi biedri, tostarp basketbola klubu “Ventspils” un “Latvijas Universitāte” karsējas. “Cenšamies attīstīt karsēju sporta kustību. Latvijas skatītājs jau ir noguris no tā, ka atnāc uz basketbola spēli, iznāk meitenes, padejo, un viss.
Tas ir skaisti un jauki, bet sāk kļūt garlaicīgi. RTU sākām sadarboties ar deju komandām – viņi dejoja, mēs taisījām trikus, un reakcija gan no skatītājiem, gan organizatoru puses bija iespaidīga. Tā rodas interesenti, kas arī grib ar to nodarboties,” atzīst federācijas prezidente, kuras profesija nav saistīta ar sportu – viņa ir medicīnas inženiere un fiziķe ar maģistra grādu uzņēmējdarbībā, darbs saistīts ar medicīnas inženieriju – pārdod medicīnas iekārtas, uzstāda un apmāca ārstus, kā ar tām darboties.
Karsēju sportā mēdz gadīties nopietnas traumas, tāpēc svarīgi ir mācīties trikus taisīt tehniski pareizi un sinhroni. Sportistiem jātrenē gan spēks, gan izturība, jo sacensībās divarpus minūšu laikā ir maksimāli daudzas reizes jāpaceļ cilvēks, veidojot akrobātiku. “Nav laika atpūsties un paelpot, visu laiku jāstrādā,” teic Katrīna Kūma. “Lai komanda sastrādātos un varētu kaut ko izdarīt, vajadzīga milzīga savstarpējā uzticēšanās un pie tā tiek strādāts visa gada garumā, lai mijiedarbība ir maksimāli laba – es jūtu, kā tu elpo, un zinu, ko tagad darīsi. Liels komandas darbs.”
Karsēju sporta noteikumi
* Starptautiskās karsēju sporta sacensības notiek komandās, kurās ir 16–25 dalībnieki, demonstrējot sagatavoto divarpus minūšu garu programmu, kurā jāiekļauj stāvošā akrobātika, skrienošā akrobātika, cēlieni un piramīdas. Ir mači gan sievietēm, gan jauktajām komandām (Āzijā – arī tikai puišu komandām).
