Taisi sieru pats! 0
Uz to mudina Inga Āriņa-Vilne, kurai siera gatavošana izvērtusies par nopietnu aizraušanos un pavērusi ceļu uz savu uzņēmumu. Viņas pieredze interesanta tālab, ka no iepirkta lauku piena viņa mājās gatavo īstus feinšmekera brīnumus.
Daudzpusīgi izglītotā (medicīna, psiholoģija, ģeogrāfija), dažādos darbos un projektos iesaistītā Inga radusi savus tuviniekus iepriecināt ar gardu cienastu un oriģinālām dāvanām. Garšvielu maisījums no dārza veltēm, pašvārītas ziepes un citi ķermeņa kopšanas līdzekļi, uzziedināta orhideja līdz ar padomiem tās turpmākā kopšanā ieskicē daļu no trīs bērnu mammas aizņemtības loka. “Līlavas” jau 10 gadus ir bijušo rīdzinieku ģimenes mājas Kadagā, Ādažu novadā. Tur aug Viļņu jaunākās atvases, svētkos gaidīti ir radi un draugi. Pērnajos Jāņos vislielāko piekrišanu guvis saimnieces sietais Jāņu siers. Pēc autentiskas receptūras, ar īpašu smeķi gatavotā garduma slavētāji rosinājuši namamāti pievērsties sieram pa riktīgam. Ieteikums apziņā aizķērās, jo, kā Inga smej:
– Laikam manī ierunājās franču vecvecmāmiņas asinis… Arī draudzene Ilona Lipe, ar kuru kopā esam pudiem ziepju izvārījušas un mākā dalījušās ar citiem, kurbulēja – taisīsim sieru! Brīvajos brīžos sāku interesēties par šo jomu vairāk. Meklējām literatūru, pētījām interneta resursus, taujājām pēc speciālistu padomiem…
Dzīve mainās
Finišējot kārtējam projektam, šī gada sākumā beidzās Ingas darba līgums. Pirmo reizi mūžā viņa pieteicās bezdarbniekos. Janvārī notikušajā informatīvajā seminārā, kur jaunreģistrētie NVA klienti iepazinās ar piedāvāto kursu sarakstu, Inga izvēlējās franču valodu.
Cilvēkiem ar augstāko izglītību un pieredzi projektu īstenošanā iespējams iesaistīties NVA atbalsta programmā “Pasākumi komercdarbības vai pašnodrošināšanas uzsākšanai”, kuras nosacījumi apgūt biznesa plāna rakstīšanu un nākt klajā ar savu ideju tiešām rosināja arī Ingu. Attiecīgā pieteikuma iesniegšanai sekoja 20 stundu mācības biznesa konsultanta vadībā. Ingas projekts attīstīt siera gatavošanas hobiju mājās tika apstiprināts, turklāt vēl 2000 latu atbalsts ieceres realizēšanai.
– Par to esmu ļoti pateicīga, jo varēju iegādāties izejvielas, to pārfasēšanai un siera gatavošanai nepieciešamās ierīces, – priecājas Inga.
– Līdz šim neviens Latvijā nav pārfasējis un nav popularizējis siera gatavošanu mājās un piedāvājis ieraugu kultūras mazajos fasējumos. Tā kā biju jau sākusi “bakstīties” ar sieriem, sastapos ar reālu problēmu – nepieciešamie ieraugi pieejami tikai lielražošanai paredzētos tilpumos. Tāpēc mans biznesa plāns ietver arī fasēšanu un izplatīšanu mazos apmēros, kā arī meistarklašu rīkošanu citiem interesentiem. Ilona internetā veica speciālu aptauju, lai uzzinātu, vai piedāvājumam būtu atsaucība Latvijā. Rezultāts iepriecināja. Arī pie mums tāpat kā pasaulē arvien vairāk cilvēku aizraujas ar siera darināšanu. Darbīgajiem iepaticies pašiem visu ko gatavot mājās, jo zini, no kā tapis…
Pēc amerikāņu pārfasēšanas tehnoloģiju noskaidrošanas un taras sagādes profesionālā programmētāja Ilona izgatavoja glītas etiķetes ar nepieciešamo informāciju. Inga, izstudējusi pieejamo literatūru un sasmēlusies gudrības no pašmāju speciālistiem, metās piena jūrā, lai pietauvotos kārtējā izmēģināta siera salā. Vēl pirms nonākšanas bezdarbnieces statusā Inga jau bija iesitusi roku smalko sieru darināšanā. Būdama gardēde, viņa tiecās uz ekskluzīvajiem, kas mājas apstākļos pie mums ir neapgūta niša. Turklāt pats process ir superaizraujošs, kurā nav nekā pārdabiska. Projekta ietvaros Ingai Āriņai – Vilnei bija jāizveido savs uzņēmums. SIA “Soira” reģistrēta šogad maijā. Arī nosaukums nozīmē sieru – lībiešu valodā.
Tapšanas process
Galveno izejvielu Inga pērk reizi nedēļā no sertificētas piensaimniecības Ādažos, parasti 10 l. Mūsu tikšanās reizē viņa, kā ierasts, darbojās ar rīta slaukumu, demonstrējot mocarellas vienkāršo gatavošanu. No 4 l piena sanāk ap 0,5 kg siera. Uzņēmuma mājaslapā atrodamas arī citu mīksto sieru receptes. Pasaulē populārais siers īsti svaigs skaitās vien pirmās 3 stundas pēc pagatavošanas. Mums laimējās, jo nepilnas stundas laikā piens kļuva par mocarellu, kurā sagaršojama piena, salda krējuma un siera maigo garšu burvība. To var papildināt tiklab ar tomātu, baziliku, sāli un pipariem, kā arī ar balsamico mērci vai dateļu etiķi. Katrai sieru grupai ir savs piedevu komplekts, mocarellai nepieciešams recinātājs renīns un siera sāls.
Mēs pārliecinājāmies, ka siera tapšana ir ļoti atraktīva, un arī Inga to ieteic kā ciemiņiem vērojamu pasākumu mājas ballītēs.
Draudzenes Inga un Ilona domubiedru kompānijās dažādus sierus izgaršojušas ar vīniem. Mocarellai vislabāk piestāv Chianti. Iespaidus salīdzinot ar vispārpieņemto sieru/vīnu saderības tabulu, viņas izstrādājušas savējo, kas aplī izkārtota 10 sadaļās. Pulkstenim līdzīgais veidols nebūt nemudina brokastu sieram uzdzert vīnu, vien vēstī, ka ik produktam ir sava īstā stunda…
Amplitūda
“Līlavu” saimnieces repertuārs pārsniedz 10 dažādību, sākot ar Eiropas mīkstajiem: Feta, Mascarpone, Brie un Cammembert, beidzot ar Amerikas Colby tipa puscieto un cieto sieru, kurš tāpat kā mutē kūstošais Pelnu siers mums bija jaunatklājums. Francijā nogaršoto no kazas piena gatavoto sieru Inga nevarēja aizmirst. Skaitās ļoti smirdīgs, sevišķumu tam piešķir pārtikas jeb aktīvā ogle. To iedevis pazīstamais kazu siera meistars Māris Simsons, kurš nesavtīgi dalījies receptēs un arī ar cietajam sieram nepieciešamo inventāru. Neaizmirstamais siers iesācējai izdevās arī no Latvijas brūnaļu devuma! Tumšā miziņa griežot iekrāso ritulīti, kas pēc izskata un garšas atgādina pelējuma sierus. Arī pelnu siers gatavojams maksimāli sterilos apstākļos.
Inga māju arvien turējusi spodru, bet jaunais hobijs ir ļoti prasīgs. Kamēr viņa nodevās NVA aktivitātēm un projekta izveidei, Ilona apmeklēja PVD rīkoto kvalitātes paškontroles kursu. Vienas dienas pasākumā uzzināts, kādi apstākļi jānodrošina eventuāliem mājražotājiem. Nevis PVD, bet gan pats siers prasa ievērot nosacījumus. To nevar piešmaukt, uzsver draudzenes. Noteiktā secībā rakstītā kārtība ar tās nodrošināšanai vajadzīgajiem paņēmieniem un līdzekļiem Ingai ir automātiska priekšspēle kārtējiem darbiem virtuvē un siera cilāšanai pagrabā. Tur viņas vecākais dēls iemūrējis starpsienu, izveidojot atsevišķu telpu sieru gatavināšanai. Atšķirībā no rūpnieciskajiem ražojumiem, kam pievieno dažādus stabilizatorus, mājās gatavotie ir tīra manta.
Gards, ar savdabīgu pikantumu ir Kadagā tapušais cietais siers. Pirmā porcija ielikta pērnajos Ziemassvētkos un apēdusies 3 mēnešos. Labi, ka paspēts to aizvest Mārim Simsonam uz Āronu. Viņš piekoriģējis, un nākamais siers iznācis labāks. Galvenais ir pacietība. Ļaujot tam nostāvēties 9 mēnešus, sieriņš ir labi iznēsāts… Nu briest janvārī un maijā ieliktie rituļi.
Siera hobija projekta īstenošanas laikā notiek arī tā uzraudzība. Ik ceturksni Inga Valsts Nodarbinātības aģentūras ekspertiem atskaitās, kā sokas.
– Es taču rosos nevis ekspertu, bet gan sevis dēļ! Nevaru interneta veikalā tirgot vielas, kuras pati neesmu pārbaudījusi, un bez personiskās pieredzes jundīt citus sieru gatavošanai mājās.
Pusceļā uz mājražošanu
Pirmie soļi šajā virzienā jau sperti: gan ar draudzenes apgūto un pašas iestrādāto paškontroles sistēmu, gan iesniegumu PVD par nodomu iegūt attiecīgo statusu. Tas gan virzās visai lēni, jo primārā ir NVA atbalstītā projekta iedzīvināšana. Izvēlētais kurss uz smalkajiem sieriem vilina. Sieru klasikas apguve ir vien iesākums, vēlāk var mēģināt taisīt savu sieru, piemēram, īsu laiku gatavinātu cieto sieru…
Kad izdosies atklāt tā darināšanas noslēpumu un vairākas reizes to stabili atkārtot, būs vērts turpināt un kļūt par uzņēmumu, kura produkcija top pārdošanai. Ja nesanāks ražotne, hobijs paliks kā interesanta un nopietna nodarbe, spriež Inga Āriņa-Vilne.
– Jau pašreiz esmu daudz ieguvusi. Šī gada laikā sastapts daudz pozitīvu cilvēku, kas palīdzējuši ar padomiem un atbalstu. Arī ar valsts iestādēm veidojusies laba saskarsme un pieredze, ja neskaita franču valodas kursus, kas vēl nav sākušies. Esmu par godīgām attiecībām ar valsti, citādi paliks tā, kā ir. Satrauc, ka mazumā iet ‘Latvijas brūnās’, tā ir unikāla vērtība, kas jāsaglabā. To mums pazīstamie itāļu siera meistari jau sen atzinuši par sevišķu šķirni, kas izceļas ar ļoti kvalitatīvu, treknu un siera gatavošanai piemērotu pienu.
