Taisi ragavas ziemā… Eksperti prognozē – cenu kritums kurināmajam nebūšot uz ilgu laiku 28
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Teiciens “Taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā” šosezon jāpiemēro tieši pretēji. Proti, tiem, kuriem šķūnī vēl ir vieta kādam krāvumam, būtu ieteicams to aizpildīt, jo par to pašu cenu, kas bija vasarā, šobrīd var nopirkt krietni lielāku malkas daudzumu.
Kopumā koksnes kurināmā tirgū vērojama interesanta tendence, proti, pēc teju trīskārtīga cenu lēciena vasarā patlaban jau kopš novembra sākuma novērots kritums. Ja paraugās ilgākā laika posmā, pēdējos piecos mēnešos apses un melnalkšņa malkas cena vidēji palielinājās par 2,8 eiro par kubikmetru (m3) mēnesī, bērza malkas cenas kāpums bija 24,95%, ozola, oša malkas cenas kāpums – 23,71%. Vidēji mēnesī paaugstinoties malkas cenai par 8,32% un ozola, oša malkai par 7,9%, vidējā malkas cena septembrī sasniedza 90 eiro/m3. Savukārt patlaban, decembra otrajā nedēļā, malkas cena atkarībā no koksnes veida, kvalitātes un piegādes veida svārstās no 55 līdz 65 eiro/m3.
Pozitīva ziņa, kas nozīmē, ka jāsteidz iepirkt malku? Eksperti prognozē – cenu kritums nebūšot uz ilgu laiku. Tas tādēļ, ka apkures sezona Latvijā nupat tikai ieskrējusies, tikmēr enerģētiskā koksne ražota ar rezervi, noliktavas pilnas ar malku, šķeldu un granulām. Kad krājumi noplaks, cena atkal būs augšā.
Kas īsti notiek tirgū?
“Savā ziņā var teikt, ka vēsture atkārtojas,” teic meža izsoļu platformas “E-silva” valdes loceklis Normunds Štolcers, velkot paralēles ar situāciju zāģbaļķu segmentā tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
“Gatavojoties brīdim, kad sankciju rezultātā jūlijā pilnībā apstāsies ievērojamais zāģbaļķu eksports no Krievijas un Baltkrievijas, vietējie uzņēmumi pavasarī un vasarā pastiprināti sāka ražot produkciju. Tomēr realitāte iezīmējās nedaudz citāda.
Ar rezervi saražotā produkcija noliktavās netika realizēta tik raiti, kā plānots, un zāģbaļķiem tika novērots cenas kritums, kam sekoja neliels kāpums, taču – ne pilnīga atkopšanās iepriekšējās cenas līmenī. Līdz ar to cena šajā segmentā nostabilizējās. Patlaban līdzīga situācija notiek ar enerģētisko koksni.
Šajā segmentā ir divi ietekmējošie faktori produkcijas realizācijas ātrumam. Pirmais – esošie laikapstākļi, jo, gluži kā zāģbaļķu produkti jūlijā, enerģētiskā koksne šobrīd ir saražota ar pamatīgu rezervi. Bet galvenais faktors, kas ietekmē tirgus cenu, ir patērētāju pieprasījums pēc kurināmās koksnes produktiem.
Mājsaimniecības, gatavojoties apkures sezonai, ir iegādājušās kurināmās koksnes produktus ar rezervi, un šobrīd pieprasījums salīdzinājumā ar periodu pirms ziemas ir krities, līdz ar to novembrī kritās arī cena. Iestājoties aukstākiem ziemas mēnešiem, vidējā gaisa temperatūra uz brīdi var pastiprināt pieprasījumu, bet, visticamāk, tik aktīva kurināmās koksnes produktu iegāde, kāda tā bija pirms šīs ziemas, nenotiks,” prognozē N. Štolcers.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, norādot, ka koksnes cenu visvairāk ietekmē pieprasījums. Patlaban tas ir pamatīgi sarucis, attiecīgi straujš cenu samazinājums vērojams praktiski visos koksnes sortimentos.
Bet, ja runa ir par koksni un koksnes produktiem, kurus mājsaimniecības un katlumājas izmanto apkurei, ļoti daudz nozīmēs turpmākie ziemas mēneši. Līdz šim laikapstākļi lielā daļā Latvijas bijuši salīdzinoši silti, kas nozīmē mazāku resursu patēriņu apkurei.
“Mežizstrādātāji, kas piegādā malku, proti, apaļkoksni, mājsaimniecībām, saka, ka tirgus ir praktiski apstājies un atjaunosies labi ja nākamā gada otrajā ceturksnī. Turklāt inerce, kuru tai skaitā arī malkas sektorā radīja aktīvais tirgus iepriekšējā periodā, radījusi papildus saražotās koksnes uzkrājumus turpat mežā, tā teikt, “pie ceļa”. Šie faktori noteikti spēlēs par labu tiem, kuri “ragavas netaisīja vasarā”. Tomēr jāatceras, ka degvielas un darbaspēka un citas izmaksas mežizstrādātājiem ir teju dubultojušās, tāpēc cerēt uz atgriešanos tajos laikos, kad malka maksāja zem 30 eiro/m3, nav pamata,” teic A. Bukonts.
Briketēm cena kritīs lēnāk
Jautāts par brikešu cenu prognozi, viņš atzīst, ka šajā segmentā situācija ir citā-dāka. “Šeit kā izplatītāji tirgū darbojas lielie mazumtirdzniecības tīkli. Viņiem ir izveidojies uzkrājums ar produkciju, kas nopirkta iepriekš – par salīdzinoši augstu cenu. Attiecīgi ražotāju pusē šobrīd pieprasījuma nav, un briketes, kas kokapstrādē ir primārās ražošanas blakusprodukts, gaida noliktavās. Šeit spēkā ir tas pats apstāklis ar ražošanas izmaksu kāpumu, kam vēl papildus nāk milzīgā elektroenerģijas cena, kura kokapstrādē ir praktiski lielākā ražošanas pašizmaksas pozīcija. Skaidrs, ka arī briketēm cena kritīsies, tikai daudz lēnāk.”
