Tagadējie disidenti Navaļnijs un Jašins varētu kļūt Krievijas nākamie vadītāji, ja vien neīstenosies Putina “krievu pasaule”, kas ceļas no aizraušanās ar alternatīvo vēsturi 111
Kijevā dzimusī, krievu izglītotā rakstniece un literatūras tulkotāja Jeļena Kostioukoviča nesen publiskojusi eseju ar nosaukumu “Kas notiek Putina prātā”, kur viņa apgalvo: Krievijā valda toksiska aizraušanās, sākot no pašas varas elites, ar alternatīvām visas pasaules vēsturēm, teorijām, kas ataino krievus kā īstus Visuma saimniekus un kuru izpratnē senās civilizācijas, piemēram, Grieķija un Roma esot tikai viltus zinātnieku izgudrojumi.
Tāpēc viņi vēlas pārrakstīt visu cilvēces vēsturi pēdējos divtūkstoš gados, nevis tikai vardarbīgi izdzēst Ukrainu no Eiropas kartes, vai vismaz tās daļas pierakstīt krievu zemēm.
Šis pasaules uzskats lielā mērā ir balstīts uz sējumiem, ko sauc par “Jauno hronoloģiju”, kas ir galvenokārt divu krievu autoru, attiecīgi akadēmiķa un matemātiķa, – Anatolija Fomenko un Gļeba Nosovska – idejas. Viens no galvenajiem alternatīvās vēstures priekšnoteikumiem ir tāds, ka tumšie spēki noteiktā brīdī iejaukušies visās vēstures grāmatās bibliotēkās visā pasaulē, izdzēšot vai mainot notikumu reālās versijas un atiestatot datumus.
Pēc Kostioukovičas teiktā, tā ir viena no daudzajām mistiskajām vai fantastiskajām teorijām, ar kurām manipulē Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa tuvākais loks, un viņiem ir izdevies pavilkt sev līdzi lielu Krievijas federācijas iedzīvotāju daļu, manipulējot ar masām.
Putina piekritēji sludina: laiks labot vēsturi – ne tikai par zaudēšanu tā sauktajā aukstajā karā, bet arī par ilgstošo netaisnību, kas pielietota pret Krieviju no rietumu lielvalstīm.
“Viņi izauklēja ideju, ka jebkuru agresīvu darbību var atbalstīt ar ieganstu,” šī mēneša sākumā telekanālam Fox News sacīja Kostioukoviča. “Tam ir jābūt ar vēsturisku kontekstu. Tas izklausās ideālistiski, bet nāk par labu krievu tautas masām. Viņiem patīk šis vēsturiskais iegansts.”
Viņa turpina: “Šī ir viltotā vēsture. Bet tas ir tas, ko krievu cilvēki ļoti mīl. Jo ideja ir tāda, ka visu pasaulē var viltot.”
Kostiukoviča ir pārliecināta, ka Kremlis ir pārņemts ar šādu revizionismu no tās armijas virsnieku, ruporu un paša vadoņa mutes, jo “ar lielu uzmanību esmu lasījusi viņa (Putina) runas. (..) Lai uzzinātu visu šo miskasti, jums ir jāizlasa šāda veida grāmatas – sava veida vēstures atjaunotāju sekta, un tas ir bīstami mums visiem.”
Šī dziļā niršana pagātnē kalpo tam, lai pamatotu nesenos Kremļa kliedzienus par nepieciešamību aizsargāt ilgi cietušo “krievu pasauli” un izbeigt Rietumu izplatīto pieaugošo rusofobiju.
Kostioukoviča iedziļinās arī simbolos, kas tiek izmantoti šai militārajai kampaņai pret Ukrainu un kolektīvajiem Rietumiem.
Burts “Z”, kas uzkrāsots tanku vai bruņumašīnu sāniem, bet tagad kodificēts kā kaut kas, kas jāpievieno visos oficiālajos paziņojumos, nekad nav izskaidrots. ” Retāk izmantotais, bet joprojām ievērojamais “V” ir vēl viens šīs tā dēvētās eksistenciālās cīņas simbols. Tie nav burti krievu alfabētā, kas paliek kā viens no lielākajiem kara noslēpumiem.
Kostioukoviča uzskata, ka “Z” ir sava veida nacistu svastikas apgrieztā puse, kas viņai šķiet visai dīvaina simbola izvēle karam pret šķietamajiem nacistiem Ukrainā.
Tomēr viņa izsecinājusi, ka šī simbolika nāk no atsevišķu Krievijas varas elites pārstāvju savdabīgās aizraušanās ar SS karavīriem no Otrā pasaules kara, kas daudzās padomju filmās ir attēloti ar tīri noskūtiem vaigiem, noslīpētu zābaku precizitāti.
Viņa pieļauj, ka “Z” varētu pat pārstāvēt “Zentre” nacistu triecienvienību, kas iekaroja Ukrainu.
Starp citu, pagājušajā nedēļā Kostioukoviča, kura tagad dzīvo Itālijā, bet kuras darbs gadu gaitā viņu ir cieši saistījis ar Krieviju, atteicās no Krievijas pilsonības. Pēc autores domām, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt.
Kostioukoviča novērojusi, ka daudzi krievi trimdā dara visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņu bēgļiem, vērstos pret šo karu un cīnītos par demokrātiju Krievijā, nodēvējot to par neko, salīdzinot ar to, kas bijis jāpiedzīvo un jāziedo Krievijas cietumus kamerās ieslodzītajiem politiskajiem disidentiem Aleksejam Navaļnijam un Iļja Jašinam, kuri visaktīvāk protestējuši pret Putina valdības politiku.
“Tie būs simboli,” viņa paredz. “Viņi būs varoņi. Viņi būs Krievijas nākamie vadītāji. Ne tie, kas ir patvērušies Eiropā.”
