Tagad superlēti sīpoli un burkānus gandrīz par velti dod, bet pavisam drīz prognozē nopietnu pārtikas cenu kāpumu 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sīpoli – par ceturtdaļu lētāki, burkāniem – rekordzema cena. Turpmāk gaidāms cenu kāpums.
Jau veselu gadu Covid-19 izraisītā pandēmija ietekmē mūsu ikdienas ritmu, tā atstājusi ietekmi arī uz pārtikas cenām, taču izmaiņas nav dramatiskas. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā (LTVC) skaidro – stabilais pārtikas periods ir beidzies, turpmāk sagaidāms cenu kāpums.
Dārzeņiem cenu samazinājums
LTVC veiktā cenu izpēte liecina – gada laikā lielai daļai dārzeņu vērojams cenu samazinājums. Lētāki kļuvuši sīpoli un kartupeļi, tāpat samazinājums vērojams galviņkāpostiem un burkāniem, savukārt ķiploki ir sadārdzinājušies.
“Gan Latvijā, gan Eiropā šogad bija labas dārzeņu ražas, bet pieprasījums Covid-19 slēgto viesnīcu, restorānu un kafejnīcu dēļ, arī “Skolas augļu” programmu dēļ, ir samazinājies, kas izsaucis dārzeņu cenu ievērojamu samazinājumu.
Veikalos esošās akcijas, kur, piemēram, burkāni maksā 12 centus/kg, ir neadekvāti zema cena ražotājam. Pagājušā gada beigās visā Eiropā bija ievērojams iepirkuma cenu kritums cūkgaļai un liellopu gaļai, kas bija redzams ar zemākām svaigas gaļas cenām Latvijas veikalos,” skaidro LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Kartupeļu cena liek pārdomāt, vai stādīt
Kartupeļu audzētāji stāsta, ka zemo cenu dēļ šogad, iespējams, var nākties samazināt kartupeļu stādījumu platības. “Jā, kartupeļu cena šogad ir zemāka divu iemeslu dēļ. Viens – tā ir Covid-19 situācija un otrs – ļoti labās ražas ES valstīs, kas ietekmē vietējo tirgu.
Šogad palika pāri frī šķirņu kartupeļi, kas pārplūdināja galda kartupeļu tirgu un centās iespraukties pārstrādes kartupeļu tirgū. Izteikti zemās cenas nozīmē arī to, ka uzpircēji no vietējā zemnieka kartupeļus iepērk par stipri zemākām cenām,” skaidro Latvijas Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle.
Kāda var būt ietekme uz ražotājiem un pārstrādātājiem? Iespējams, ka zemniekiem var pietrūkt līdzekļu, lai nopirktu sēklas materiālu un viņi sēklai izmantos to materiālu, kas palicis pāri no iepriekšējās ražas.
Aiga Kraukle zina teikt, ka daļa zemnieku stādīs mazāk rāceņu un tas nozīmē, ka, iespējams, saruks kartupeļu platības. Šobrīd nav pārliecības, kad un cik ilgā laikā sabiedriskā ēdināšana atgriezīsies, arī mācību iestāžu ēdināšana šogad izpalika, līdz ar to izteikt precīzas prognozes pagaidām ir sarežģīti.
To, ka kartupeļiem vērojams liels cenas kritums, apstiprina arī kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše. Polijā bija vērojama kartupeļu pārprodukcija, un tas atstājis ietekmi uz Latvijas tirgu. Brakše stāsta, ka šī iemesla dēļ kartupeļus nācies tirgot zem pašizmaksas. Zemniekiem ieņēmumi sarukuši par trešdaļu, tas var atsaukties uz stādījumu platībām šogad. Proti, tās varētu sarukt, jo daļa audzētāju jau atsakās no stādīšanas. Burkāniem sezonas sākumā bija straujš cenas kritums, kas vēlāk izlīdzinājās, savukārt sīpoliem tas bijis minimāls.
Gaidāms cenu pieaugums
Arī cūkgaļas ražotājus būtiski ietekmējusi situācija Eiropas tirgū, kur bija vērojama pārprodukcija un attiecīgi – cenas korelācija. Jau ziņots, ka pagājušajā gadā no janvāra līdz novembrim E klases cūku liemeņu iepirkuma cena samazinājās par 43%.
Pērn decembrī vietējie cūkkopji cēla trauksmi par dempinga cenām cūkgaļas tirgū. Lai arī gada laikā izejvielai cenas saruka būtiski, cūkgaļas patēriņa cenas gaļas izstrādājumiem samazinājās vien par 3%, liecina šī gada martā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
“Raugoties tuvākajā nākotnē, izskatās, ka mūs gaida pārtikas cenu pieaugums. Pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas. Tāpat dažādi ar pandēmiju saistītie ražošanas šķēršļi veicina cenu pieaugumu,” piebilst LTVC vadītāja.
