Krīzes gados nākotnes pensija samazinājās; tagad — nesamazināsies 16
“LA” redakcijā vērsās lasītājs Alberts, kurš bija neizpratnē par savas gaidāmās valsts pensijas samazinājumu. Alberts ik pa laikam interesējas par savu gaidāmo valsts pensiju, un liels bijis viņa pārsteigums, ka uzkrātā summa nevis pieaugusi, bet gan samazinājusies. Līdz ar to loģisks bija viņa jautājums – vai viņš nav apkrāpts un kā tad galu galā aprēķina gaidāmo valsts pensiju.
Krīzes gados nākotnes pensija samazinājās
Ar šo jautājumu “LA” vērsās Labklājības ministrijā (LM), lūdzot skaidrojumu gan par pensijas aprēķināšanu, gan to, kādēļ bija iespējams samazinājums. LM vecākā eksperte Dace Trušinska stāsta, ka portālā www.latvija.lv ikviens, ņemot vērā savas sociālās iemaksas un darba stāžu, var uzzināt, kāda būs gaidāmā pensija.
[wrapintext][/wrapintext]
Atbildot uz lasītāja Alberta neizpratni, D. Trušinska skaidro, ka tā var būt, jo trīs gadu posmā kapitāla indeksi bija negatīvi. “Ja cilvēks skatījās savu nākotnes pensiju pirms trim gadiem, kad pensijas kapitālam bija piemēroti 12 pozitīvie kapitāla indeksi un kapitāls rēķināts uz augšu, un pēc tam, kad bez pozitīvajiem tika piemēroti arī negatīvie kapitāla indeksi, tad tas ir iespējams,” skaidro Dace Trušinska.
Kā liecina LM informācija, pretstatā laika posmam no 1997. līdz 2008. gadam, kad pensiju kapitāla indeksi bija lielāki par “1”, 2009., 2010. un 2011. gadā indekss bija mazāks nekā “1”, līdz ar to samazinot pensijas kapitāla apjomu ikvienam iedzīvotājam, kas pretendē uz valsts vecuma pensiju. Tieši šis negatīvais indekss šobrīd ir strīda iemesls starp valdību un pensionāriem.
Lai arī iepriekš tika solīts veikt pensiju pārrēķināšanu, novēršot negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz pensijām jau nākamgad, valdības vadītāja Laimdota Straujuma pēc koalīcijas partneru sanāksmes pagājušajā nedēļā atklāja, ka to varētu darīt tikai no 2017. gada, to veicot sešu gadu laikā.
Vēlāk gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos iekļāva normu, kas paredz sākt pārrēķināt pensijas no nākamā gada, novēršot negatīvā kapitāla indeksa ietekmi uz pensiju apmēru, un to 18. jūnijā atbalstīja arī Saeima. Pēc likuma par valsts pensijām grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā negatīvos 2009., 2010. un 2011. gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstās ar indeksu “1”, un arī turpmāk šim negatīvajam kapitāla pieauguma indeksam neļaus noslīdēt zem sarkanās līnijas – “indekss 1”.
Kompromiss tika atrasts, un nu būs jāmeklē nauda, lai solījumus pildītu. Valdības vadītāja pēc Jāņiem tiksies ar finanšu ministru Jāni Reiru un Pensionāru federācijas valdi, lai pārrunātu šo jautājumu.
Sociālās iemaksas ietekmē pensiju
Lūdzu LM speciālisti Daci Trušinsku vēlreiz izskaidrot pensijas aprēķināšanas kārtību, lai nākotnes pensiju saņēmējiem būtu skaidrs, kā notiek vecuma pensijas aprēķināšana. “Katram cilvēkam aprēķina pensijas kapitālu un katra gada pensijas kapitāls veido 20% no bruto algas. Katra gada pensijas kapitāls tiek aktualizēts ar kapitāla indeksiem līdz brīdim, kad cilvēks aiziet pensijā. Tad katra gada aprēķinātie pensijas kapitāli tiek saskaitīti kopā un tiek iegūts viens liels pensijas kapitāls un to izdala ar skaitli G, kas ir paredzamais mūža ilgums. Tas ir atkarīgs no tā, kādā vecumā cilvēks pensiju pieprasa – ja tas notiek 60 gados, tad pensijas izmaksa būs ilgāku laiku, bet, ja 65 gados, tad īsāku laiku. Jo vēlāk aiziet pensijā, jo šis skaitlis būs mazāks, līdz ar to pensija – lielāka. G skaitli katrs pēc vecuma var sameklēt Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.
Ja cilvēks ir strādājis līdz 1996. gada 1. janvārim, tiek aprēķināts pensijas sākuma kapitāls, kas atkarīgs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā no 1996. līdz 1999. gadam.
Portālā www.latvija.lv var aplūkot, kāda būtu cilvēka pensija, vadoties pēc esošā uzkrājuma. Ja viņš ir strādājis līdz 1996. gadam, tad visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina darba stāžu, jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Ja aģentūrā nav šāda informācija iesniegta, tas nozīmē, ka šīs daļas iztrūkst. Katram, kurš strādājis līdz 1996. gadam, savs darba stāžs ir jāpierāda ar dokumentiem. D. Trušinska gan atzīst, ka cilvēkam pašam ir grūti izrēķināt paredzamo vecuma pensiju, tāpēc labāk vērsties pie speciālistiem vai to darīt portālā www.latvija.lv.
Ja cilvēks ir iesaistījies pensiju sistēmas otrajā līmenī, kas ir obligāts pasākums pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušajiem, tad, pieprasot vecuma pensiju, valsts pensiju kapitālam skaita klāt otrā līmeņa fondēto pensijas kapitālu vai arī pastāv otra iespēja – izvēlēties mūža polisi no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām. Jāņem vērā tas, ka pensiju otrais līmenis arī ir sasaistīts ar algu – no šā gada 15% tiek ieskaitīti pirmajā līmenī, bet 5% – otrajā pensiju līmenī.
Ja alga ir minimālā, tad sociālās iemaksas arī veiktas apmēru ziņā nelielas. Ko cilvēks vēl var darīt, lai palielinātu savu pensijas kapitālu? Tad būtu jāiesaistās pensiju sistēmas trešajā līmenī, kas ir privātā brīvprātīgā pensiju apdrošināšana. D. Trušinska bilst, ka tad pašam cilvēkam ir jāizvērtē, kādi ir nosacījumi un kādam privātajam pensiju fondam viņš uzticas vairāk. Turklāt jāņem vērā – jo ātrāk cilvēks pievienojas trešajam līmenim, jo lielāku uzkrājumu viņš var izveidot, bet, sākot to darīt, piemēram, 45 gadu vecumā, trešajā līmenī ik mēnesi jau būtu jāiemaksā lielāka summa.
No minimālās algas minimāla pensija
Ko varam darīt, lai pensija būtu lielāka, vaicāju LM speciālistei. “Viss atkarīgs no algas, no kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jo alga lielāka, jo lielākas veiktas sociālās iemaksas. Taču pie mums gandrīz trešā daļa cilvēku saņem minimālo darba algu, līdz ar to sociālās iemaksas ir mazas un, kad pienāks 65 gadi, tad arī viņiem pensija tiks noteikta minimālajā apmērā. Nebūs viņiem zelta kalni, jo iemaksas veiktas mazas. Te būtu jāatgādina, ka mēs, strādājošie, ar saviem nodokļiem uzturam mūsu vecākus un vecvecākus, vienlaikus uzkrājot informāciju par savu pensijas kapitālu savai pensijai. Tik, cik mēs samaksājam nodokļos, daudz naudiņas var izmaksāt tagadējām pensijām. Jo valsts esam mēs paši – cik mēs iedodam, tik varam izmaksāt,” uzmanību uz esošo situāciju vērš LM speciāliste. Šobrīd darba tirgū ienāk astoņdesmitajos gados dzimušie, bet drīzumā ienāks tā paaudze, kad bija vērojams dzimstības kritums, savukārt pensionāru saime ir liela. Jāņem vērā arī lielais aizbraukušo skaits, no kuriem vairākums ir darbspējīgā vecumā.
Esošā pensiju aprēķināšanas sistēma jau darbojas 19 gadus, kas ir puse no cilvēka darba stāža, un jāsaprot, ka pensija būs atkarīga no sociālo iemaksu veikšanas. “Diemžēl pienāk pensijas vecums un cilvēkam liekas, ka valstij tad nu jāgarantē normāla pensija. Bet valsts var garantēt tik, cik liela iznāk cilvēka pensija, aprēķinot to no viņa veiktajām sociālajām iemaksām. Un, ja tas ir nepietiekami, tad ar palīdzību jānāk talkā pašvaldībām, bet arī to iespējas ir ierobežotas,” uzsver D. Trušinska.
Gaidāmo pensiju katrs var aprēķināt arī portālā manapensija.lv, ņemot vērā, vai cilvēks ir pievienojies arī otrajam vai trešajam pensiju līmenim. Jāņem vērā arī gaidāmais algas pieaugums, inflācija.
FAKTI
Latvijā pavisam ir 472 tūkstoši pensionāru, kas saņem vecuma pensijas, liecina CSP informācija.
Vidējā vecuma pensija valstī 2014. gadā bija 266 eiro, katru gadu oktobrī pensija tiek indeksēta, ņemot vērā inflāciju un daļu no algas pieauguma.
2014. gadā tika indeksētas pensijas vai to daļa līdz 285 eiro un tās pieauga par 2,74%. Indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru.
* Saeima 18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par valsts pensijām.
* Pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas.
* Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011. gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu “1”.
* Likuma “Par valsts pensijām” grozījumi paredz nākotnē novērst gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs. Jaunā kārtība paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par “1”. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss “1”, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Likumā iestrādāts arī mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.
Avots: Saeimas preses dienests
Vecuma pensijas aprēķināšanas formula
P= K/G
P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija.
K – apdrošinātā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls, ko veido šī cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums. G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.
Pārejas periodā (kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam) vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota šāda formula:
P = (Ks + K)/G
Ks – pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina pēc formulas Ks = Vi x As x 0,2
As – cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam (ieskaitot).
Vi – cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999. gadam (t. i., gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997. gadu, ņemot vērā pensijas kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996. gada iemaksu algu līmenim).
