Tagad katrai paciņai veikalā ir “pīkstulis”! Kafijas cenas Latvijā turpina strauji augt 69
“Ļoti strauji cena kāpusi tieši kafijai Latvijā,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norāda Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Visu laiku cena kilogramā bija padsmit eiro vidēji, bet nu jau tā sasniegusi 20 eiro atzīmi.
Kad ieiet veikalā, katrai kafijas paciņai jau ir pīkstulis, kas preci aizsargā pret nozagšanu, kas tikai pierāda preces vērtības pieaugšanu.
Kafiju atlaides un cenu izmaiņas ir vairāk tirgotāju aktivitātes, bet kopumā vidējā cena tikai turpina augt.
Jau ziņots, ka gada nogalē inflācija pieaugs, taču nākamgad atkal var gaidīt tās samazināšanos, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīst, ka pašlaik saistībā ar cenu pieaugumu iestājies relatīvs miers – globālās resursu cenas ir salīdzinoši zemas, savukārt iekšzemē, lai gan pakalpojumu cenu pieaugums ir spēcīgs, vidējais cenu līmenis būtiski nepieaug, atsevišķos mēnešos pat mazinās.
Lai arī varētu uzskaitīt krietni daudz faktoru, kāpēc situācija inflācijas jomā ir mierīga, Opmane atgādina, ka ar inflāciju joprojām esam frontē, ne kūrortā.
Pirmkārt, norāda ekonomiste, cenu pieaugums būtiski atšķiras dažādām produktu grupām. Ja pašlaik no uzmanības epicentra nozudušas pārtikas un enerģijas cenas, pakalpojumu cenu pieaugums negrasās mazināties. Tas var nozīmēt gan ilgstošāku ietekmi uz kopējo cenu pieaugumu, gan to, ka, pakalpojumu cenām turpinot pieaugt, atsevišķi pakalpojumi var kļūt mazāk pieejami iedzīvotājiem ar relatīvi zemākiem ienākumiem.
Otrkārt, algu pieaugums Latvijā joprojām saglabājas spēcīgs, uzsver Opmane. Plānotā publiskā sektora algu pieauguma ierobežošana mazinās spiedienu uz vispārējā algu līmeņa pieaugumu. Tomēr algu pieaugums, lielāks par inflāciju, nozīmē pirktspējas uzlabošanos. Taču straujš algu pieaugums var ietekmēt cenu pieauguma, it īpaši pakalpojumu sektorā, noturību un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību dažādu iedzīvotāju grupu starpā.
Treškārt, lai arī varam bažīties par potenciālu cenu pieaugumam, nevar piemirst arī grāvi ceļa otrā pusē – arī vidējais cenu pieaugums tuvs nullei nav tas, ko vēlamies redzēt ilgtermiņā, skaidro Opmane. Pašreiz gan prognozēs deflācijas draudus Latvijas Banka nesaskata.
“Tā nu arī turpmāko mēnešu un gadu plānā paliek – balansēt gan kopējo, gan atsevišķu produktu grupu cenu pieaugumu ar mērķi izvairīties no pārmērībām gan plusu, gan mīnusu virzienā,” skaidro Opmane.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka augusts ir raksturīgs gada mēnesis, kad veidojas labvēlīgi apstākļi cenu līmeņa samazinājumam. Tā augustā, salīdzinot ar jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Sarukumu mēneša laikā galvenokārt nodrošināja tirgotāju piekoptās akcijas un sezonālie faktori. Cenas saruka degvielai, pārtikai, apģērbam un apaviem, kā arī mājokļa iekārtai. Gada inflācija augustā bija 0,7%.
Nelielo gada inflāciju joprojām nodrošina enerģijas cenu kritums, ka ir mazinājis maksu par mājokli, skaidro ekonomists. Salīdzinot ar gadu iepriekš zemākas cenas ir arī degvielai. Savukārt pārējās preču un pakalpojumu grupās cenu pieaugums turpinās.
Tuvākajos mēnešos enerģijas cenu pozitīvais pienesums inflācijas dinamikā strauji mazināsies un skaidrāk iezīmēsies cenu kāpums citās, galvenokārt pakalpojumu, grupās, tai skaitā, arī maksā par mājokli, norāda Gašpuitis. Ekonomists informē, ka pašreizējās enerģijas cenu perspektīvas ir salīdzinoši stabilas un tuvojošās apkures sezona iesāksies bez satricinājumiem. Septembrī solās būt zemākas degvielas un elektroenerģijas cenas.
Preču cenu kāpumu turpinās nospiest globālie faktori – Ķīnas jaudu pārpalikums un vēl salīdzinoši piesardzīgais pieprasījums, atzīmē Gašpuitis. Tikmēr no otras puses salīdzinoši straujais atalgojuma kāpums turpinās uzturēt spiedienu uz pakalpojumu cenām. Īpaši tas attiecas uz sabiedrisko sektoru, kur īpaši spēcīgais atalgojuma kāpums draud atspoguļoties pakalpojumu tarifos, kur ierasti nav alternatīvu izvēļu.
Tādēļ izsvērta procesu uzraudzība un piebremzēšana no valsts puses ir racionāls solis, uzsver ekonomists. Nedaudz pārsteidzoši Gašpuitim ir redzēt turpinošos pārtikas cenu pieaugumu, kas gada laikā uzrāda 3,5% kāpumu. Visticamāk, ka kāpuma tempi pierims vien nedaudz un tas saglabāsies, prognozē ekonomists.
“Iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski atjaunojas un inflācijas tempi normalizējas, tādēļ pieaug to skaits, kas pie cenu kāpuma aprod un pieņem jaunos cenu līmeņus. Taču tikpat ir manāma neapmierinātība. Tādēļ lai kas mainītos, tur, kur vien iespējams, ir jāmaina paradumi un aktīvāk jābalso ar kājām,” pauž Gašpuitis.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka pēc stabilitātes perioda, kad cenu līmenis pēdējos 15 mēnešos ir pat nedaudz samazinājies, Latvijas iedzīvotājus dažu tuvāko mēnešu laikā gaida nelielas dzīves dārdzības galvassāpes. Šīs mini-ciešanas būs sekas algu kāpuma ballītei, kas kulmināciju sasniedza pērn, bet ar joni turpinās vēl šogad, jo īpaši sabiedriskajā sektorā.
“Taču ballītes finansējums strauji izsīkst. Tāpēc bremzēsies pie gaidāmā inflācijas izciļņa daļēji vainojamais pakalpojumu cenu kāpums – to sniedzējiem vairs nebūs ne nepieciešamības, ne iespēju tās paaugstināt līdzšinējā tempā. Ciešanas būs mērenas, jo reālās algas vienalga turpinās pieaugt,” pauž Strautiņš.
Turklāt gada inflācijas kāpumu daļēji radīs optiskā ilūzija, ko dēvē arī par bāzes efektu, skaidro ekonomists. Strautiņš norāda, ka gada inflāciju laikā līdz decembrim palielinās tas, ka pērn rudenī kopējā cenu līkne bija lejupejoša. Šogad rudenī nebūs vairs tiks spēcīgas izejvielu cenu krituma atskaņas. Naftas tirgi atkal ir sagādājuši labas ziņas, taču tie tik ļoti neietekmēs kopējo cenu līmeni kā to pērn darīja mājokļos patērētās enerģijas palētināšanās. Tāpēc preču cenu līmenis gada atlikušajos mēnešos drīzāk pakāpeniski pieaugs.
Pakalpojumu inflācija mazināsies, taču arī šī līkne vēl būs augšupvērsta. Apvienojumā ar bāzes efektu gada inflācija no mazāk nekā procenta augustā var palielināties līdz apmēram 3% decembrī, prognozē Strautiņš, vienlaikus piebilstot, ka tas būs īslaicīgi, un nākamā gada laikā inflācija atkal pakāpeniski mazināsies.
Preču cenu līmenis nākamgad mainīsies maz, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, algu kāpums pilnībā neapstāsies, tam joprojām būs augšupvērsta ietekme. Taču ekonomists norāda, ka šobrīd daudzu preču cenas veikalos ir nesamērīgi augstas, tās ir aizkavējušās 2022.gada beigās sasniegtajā līmenī vai tuvu tam, lai arī pirms tam notikušā straujā cenu lēciena iemesli ir daļēji vai pat pilnībā izzuduši. Cenām ir liela inerce, patēriņa preču dārdzība paliks tālu virs 2021.gada sākuma atzīmes, taču arī konkurence nav pilnīgi bezzobaina.
Pakalpojumu inflācija turpināsies, taču to līdz šim virzījušais algu kāpums jau krasi bremzējas, informē ekonomists. Ir radikāli mainījusies politiskā retorika par sabiedriskā sektora atalgojuma politiku. No privātā sektora skatu punkta šis signāls nevarēja nākt par ātru. Strautiņam ir skaidrs, ka uzņēmumi nevarēja atļauties uzturēt līdzšinējo algu kāpuma tempu brīdī, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) naudas izteiksmē pirmajā pusgadā auga par 3,1%, tātad līdzīgi mainījās arī kopējais uzņēmumu apgrozījums. Jau ir redzamas pakalpojumu nozaru atdzišanas pazīmes, to cenām jūlijā un augustā augot par 0,4%, pretstatā vidēji 0,8% gada pirmajā pusē.
Patēriņa cenas augustā pret jūliju samazinājās par 0,5%. Kā jau ierasts, skaidro ekonomists, augustā saruka pārtikas cenas, bet šoreiz vēl lielāka ietekme bija transporta izmaksu samazinājumam, attiecīgi mīnus 0,22 un mīnus 0,27 procentpunkti. Tas palīdzēja noturēt gada inflāciju ļoti zemā līmenī jeb 0,7%. Turpmākajos mēnešos rudens sezonalitātes ietekmei pretēji strādās aizvadītā pusotra gada izejvielu tirgi.
Naftas cena pirmdien, 9.septembrī, ir 65 eiro par barelu jeb zemākā kopš 2021.gada decembra. Savukārt benzīna cena (1,76 eiro par galonu) pēdējo reizi tik zema bija 2021.gada februārī, jo samazinājusies arī pārstrādes marža. Septembrī degvielas cenu lejupsolis patērētājiem ir garantēts, tālāks izmaksu samazinājums oktobrī – ļoti ticams, uzskata Strautiņš.
Kopējais izejvielu cenu indekss “S&P GSCI” pēdējo reizi tik zemā punktā bija vēl nedaudz senāk jeb 2021.gada janvārī, bet tik īsu brīdi, ka izejvielu cenas eiro izteiksmē ir mazākās četru gadu laikā, kopš 2020.gada septembra, norāda Strautiņš. Lētāki kļūst arī vietējie resursi siltuma ražošanai, jo AS “Latvijas valsts meži” pirmā pusgada dati vēsta, ka vidējā šķeldas cena (22,17 eiro par megavatstundu) bija par 45% mazāka nekā pirms gada.
Savukārt “Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka jau desmit mēnešus pēc kārtas esam situācijā, kad preču cenas ir zemākas nekā gadu iepriekš (mīnus 0,9% pret augustu pērn). Taču tuvākajos mēnešos šī patērētājam tīkamā deflācija zudīs, brīdina ekonomists. Enerģijas cenas ir nokritušas no iepriekšējo gadu virsotnēm, kā arī, lai gan uz brīdi aizmirsts, pērnā gada elektrības rēķina fiksētās daļas (jeb maksas par jaudas uzturēšanu) epopeja vēl nav beigusies, un janvārī mājsaimniecību rēķini atkal pieaugs, būtiski paceļot elektroenerģijas mēneša inflācijas apmērus.
Oktobrī arīdzan atsāksies apkures sezona. Mālnieks skaidro, ka gāzes cenas ir krietni zem pēdējo gadu rekordiem, un tas dod iespēju pārskatīt siltumenerģijas tarifus. Tomēr gāzes cena biržā šobrīd ir divtik augstāka par vērtību kādu ierasti redzējām pirms energokrīzes uzliesmojuma.
Siltumenerģijas piegādātāji pēdējā laikā aktīvi steidz mainīt tarifus, tāpēc jau tuvākajās nedēļās būs lielāka skaidrība par to, cik ļoti apkure tukšos mūsu maciņus jaunajā apkures sezonā, pauž Mālnieks. Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopojuma augustā siltumenerģijas tarifi saruka četriem, bet pieauga sešiem komersantiem. Septembrī tarifu samazinājumu bija vairāk nekā pieaugumu, un sākotnējās aplēses liecina, ka siltumenerģija, visdrīzāk, vidēji būs bijusi nedaudz lētāka nekā augustā. Rīdziniekiem apkure oktobrī solās būt par gandrīz 13% lētāka nekā iepriekšējās sezonas beigās.
Ja preču cenu izmaiņas gaidāmas salīdzinoši pieticīgos apmēros, pakalpojumu cenās turpinās visai strauji izaugsmes tempi, atzīst Mālnieks. Augustā, salīdzinot ar augustu pērn, pakalpojumi vidēji bija par 5,6% dārgāki, un inflācijas apmēri pat nedaudz pieauguši no jūlijā novērotā 5,1%. Galvenie pakalpojumu inflācijas virzītāji ir ar mājokli, medicīnu un transportu saistītie pakalpojumi.
“Swedbank” klientu dati rāda, ka algu pieaugums kopumā atkāpjas – pērn algās novēroti divciparu kāpuma tempi, bet augustā algas bija par 8,2% augstākas nekā pērn. Algu pieaugums tuvākajos divos gados tiek prognozēts 7,5% apmērā, pakalpojumu inflācijai neļaujot īpaši atslābt. Ja nākamgad līdz 2,6% tiek ierobežots algu fonda kāpums publiskajā sektorā, arī vidējās algas pieauguma prognoze varētu tikt koriģēta uz leju. Mālnieks norāda, ka tas varētu piebremzēt arī pakalpojumu cenu kāpumu.
Nākamajos mēnešos, lētāku enerģijas cenu radītajiem labvēlīgajiem bāzes efektiem mazinoties, inflācijas apmēri pieaugs, un gada izskaņā tuvosies 3% atzīmei, prognozē Mālnieks. Šonedēļ Eiropas Centrālā banka, visdrīzāk, atkal samazinās bāzes procentu likmes, un zemākas likmes ar laiku sāks pozitīvi ietekmēt ekonomikas attīstību.
Sasilstot gan Latvijas, gan kaimiņvalstu ekonomikām, kāps arī inflācija. Tuvākajos gados “Swedbank” lēš, ka inflācija Latvijā būs tuvu ilgtermiņa mediānai un vidēji sasniegs 2,6-2,8%. Taču risku ir gana, norāda Mālnieks. Inflāciju var palielināt gan valdības lēmumi par patēriņa nodokļu celšanu, gan tādi ārējie riski kā ģeopolitikas dēļ augošas pasaules enerģijas cenas.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā – šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu – palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.