– Ilggadēja kinematogrāfistu līdere Ieva Romānova sacīja – ja mūsu kino attīstība būtu atspērusies no diemžēl uz divdesmit gadiem plauktā noliktās filmas “Elpojiet dziļi”, kas bija tik svaiga, moderna, citādāka tajā laikā, tad kino attīstība tagad būtu bijusi daudz savādāka, drosmīgāka… 0
– Sešdesmitajos gados bija romantisks pacēlums, likās: vēl mazliet, un Rīgas kinostudijas aktierfilmu mākslinieciskā kvalitāte nostāsies blakus labākajām PSRS studiju filmām, ražošanas un darba kultūras ziņā mēs jau tad bijām vieni no pirmajiem. Man bieži jautāts, kāpēc filmu gandrīz uz divdesmit gadiem nolika plauktā. Ne jau vienmēr tas tika skaidri formulēts. Līdz mūsu ausīm nonāca dažādi minējumi. Iespējams, Valsts Kinematogrāfijas komitejas galvenajai redaktorei Irinai Aleksandrovnai kāds pateica, ka Dinas Kuples atveidotajā Sondores tēlā ir bijusi zināma vēlēšanās izmantot augsto ierēdni kā prototipu. Manā radošajā biogrāfijā tā ir pirmā krāsu filma. Līdz tam biju kategorisks melnbaltā kino piekritējs.
Kad direkcijas augšgalā paklīda runas, ka kādu filmu, kurā kā operators varētu strādāt es, vajadzētu veidot krāsainu, allaž atgaiņājos, izmantojot mana GIK kursa meistara Galperina ieaudzināto padomu, ka strīdos nekad nevajag būt kategoriskam, nemaz nerunājot par striktu “nē”, bet atrast citu paņēmienu, kā sasniegt savu mērķi. Un tā gaitenī, satiekot zināmu cilvēku, kurš ir tuvās attiecībās ar studijas direktoru, viņam kā noslēpumu pačukstēju – tikai nevienam nesaki, bet es nevaru krāsu filmu uzņemt, jo esmu daltoniķis. To sakot, paļāvos uz to, ka ne šis konkrētais cilvēks, ne studijas direktors nezina, ar kādu pat zināmu piekasīšanos, stājoties institūtā operatorus pārbauda uz visām redzes kategorijas kvalitātēm. Protams, šis manis tīšā nopietnībā teiktais par daltonismu nākamajā dienā ir direktoram atstāstīts un, ja jau daltoniķis, tad jau skaidrs, var filmēt tikai melnbaltu… “Četri balti krekli” no manas profesijas viedokļa bija tā filma, ar kuru pārliecinājos, kas krāsu filmās ir labs, man pieņemams un ko vajag darīt, lai tās kļūtu zināmā mērā līdzvērtīgas melnbaltajam kino.
– Vai varat nosaukt filmu, kuras uzņemšanas laukumā jūs labprāt atgrieztos vēlreiz?
