“Tagad darba nav, pēc jaungada gāzīs riņķī un atkal būs jārauj pa 16 stundām bez brīvdienām!” Santa par bezjēdzībām darbā valsts iestādēs 0
Krista Draveniece

“Jau kādu laiciņu domāju, kā izteikt tās nejēdzības, kas notiek tulkojumu jomā,” vēstuli man iesāk Santa. LA.LV lasītāji turpina čakli sūtīt savas vēstules, drosmīgi stāstot, ar kādām netaisnībām saskaras savā darbavietā. Kam tas ir nenovērtēts atalgojums, kam necilvēcīgi darba apstākļi vai vispār problēmas atrast darbavietu. Šoreiz par tik svarīgo un tajā pašā laikā nenovērtēto tulka profesiju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Lūk, kā izskatās nekopta sieviete: 7 pazīmes, kas par to liecina 30
Pircēja pasūta pilnīgi vienādas preces no “Temu”, “Shein” un “AliExpress”. Rezultāti bija pārsteidzoši 26
Kokteilis
“Man šķiet, ka runu var arī neteikt!” Soctīklos dalās ar premjeres Siliņas spožo Jaungada “apsveikumu” tautai 28
Lasīt citas ziņas

Santa raksta: “Šajā lauciņā darbojos gandrīz 30 gadus, tādēļ par šo jomu man ir uzveidojies attiecīgais priekštats. 10 gadus nostrādāju visās zināmajās Latvijas televīzijās kā subtitru tulkotāja, bet 20 gadus darbojos tulkošanas birojos.

Valsts iestādes, rīkodamas savus iepirkumus, ir ļoti negodīgas pret vienkāršo darba darītāju – tulkotāju,
CITI ŠOBRĪD LASA

jo līgumi par minimālo samaksas summu tiek slēgti ar lielajiem tulkošanas kantoriem, kur reāli neviens tulkotājs nestrādā un darba algu par astoņām stundām nesaņem. Šie cilvēki brīžam lēkā kā zaķi pa birojiem, lai tiktu pie darbiem, turklāt tiek nodarbināti tikai kā autoratlīdzības saņēmēji, pašnodarbinātie utt. Konkursos parasti uzvar zemākā cena, bet par to, cik no tās summas nonāks līdz tulkotājiem, neviens pat neuzdrošinās runāt, jo tās ir reālas kapeikas.

Piemēram, krievu-latviešu valodas tulkojums – konkursa cena = 5 EUR par 1800 zīmēm ar atstarpēm.

Ja vēl gadās birojs “plēsoņa”, no šiem 5 eiro tulkotājs labi ja saņem 2-3 eiro (kā nu kurā birojā), no kā vēl tiek nodīrāta 1/4 daļa nodokļos. Tātad tulkotājam paliek pavisam knapas naudiņas.

Pieņemsim, es saņemu 4 eiro par lapu.

Lai finālā uz rokas būtu vismaz 1500 eiro, man mēnesī ir jāuzklabina vismaz 400 lapas, turklāt katras apakšā vēl jāparakstās par trīs pantiem

(Krimināllikuma 300., 302. un 304. pants).

Man domāt, ka valsts konkursos uzvarētājam vajadzētu būt nevis tam birojam, kurš piedāvā zemāko cenu, bet tam, kurš maksā tulkotājiem cilvēka cienīgu samaksu.

Lielākā daļa tulkotāju (lūdzu nejaukt ar tulkiem, kuri tulko mutiski) ir faktiski beztiesiskā situācijā, jo strādā gabaldarbus bez brīvdienām, svētku dienām, atvaļinājumiem utt. Te astoņu stundu darbadiena pat nav iedomājama, jo, ja “augstajiem kungiem” (VID, VP, Prokuratūrai utt.) vajag mudīgi tulkot kaut ko tādu, ko paši aizmirsuši, bet termiņi deg, tad tulkotājam ir jārauj melnu muti, lai tikai dabūtu gatavu to darbu. Tātad reizēm jāstrādā pat no 5 rītā līdz pat 9-10 vakarā.

Arī pašlaik ir nejēdzīga situācija, jo VP ir iztērējusi visu šī gada iepirkuma limitu, bet tulkotāji sēž bez darba. Turklāt izskatās, ka nebūs pat iespēju dabūt apmaksātu atvaļinājumu. Nāksies sēdēt mājās un “sūkāt ledu”, jo pašlaik darba nav. Toties pēc jaungada gāzīs darba kalnu kalnus un atkal būs jārauj pa 16 stundām bez brīvdienām.”

Reklāma
Reklāma

Kāda ir normāla alga šobrīd Latvijā? Ekonomists Pēteris Strautiņš atklāj, ka “28. novembrī CSP publicēja 3. ceturkšņa algu datus. Tie vēsta, ja jūlijā – septembrī vidējā bruto alga bija 1703 eiro, bet vidējā neto alga (pēc nodokļiem) 1231 eiro. Savukārt bruto algas mediāna bija 1385 eiro, bet neto algas mediāna 1016 eiro. Mediāna rāda, cik saņem darbinieki, kas visā algu gradāciju gammā ir tieši pa vidu.

Ja cilvēks saņem mazāk nekā vidējo algu, tas vēl nenozīmē, ka viņš pieder pie mazāk atalgoto darbinieku puses. Šis apstāklis bieži rada domstarpības starp uzņēmumiem un darbiniekiem.

Mēs precīzi zinām, kādas ir oficiāli deklarētās un izmaksātās algas. Šis ir viens no nedaudziem statistikā precīzi redzamiem ekonomikas kopainas mērījumiem. Taču mēs precīzi nezinām, kādi ir darba ņēmēju faktiskie ienākumi.

Ja man būtu jāmin, teiktu, ka starpība ir ap desmito daļu, runājot par daļu no kopējām faktiski izmaksātajām algām (to īpatsvars, kas saņem kaut kādu daļu aploksnē, attiecīgi ir lielāks). Daudziem šī daļa ir krietni lielāka, ir arī pilnīgi slēpta nodarbinātība, bet lielākajai daļai tādas nav vispār vai arī tā epizodiski veidojas ārpus pamatdarba.”

Ja arī tev ir savs stāsts par negodīgām algām vai apstākļiem savā profesijā, raksti man uz epastu [email protected]. Varbūt vienkārši gribi izteikt savas domas? Droši raksti, es izlasīšu un Tev noteikti atbildēšu. Paldies, ka lasi LA.LV.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.