Rihards Čerkovskis ir pasākumu vadītājs un divu bērnu – dēla un meitas – tētis. Viņam ir daudzas pārdomas par bērnu audzināšanu, daudzi stāsti, ko par šo tēmu ir gatavs izstāstīt.
Bet ievadā par viņa izpratnes veidošanos par bērniem: “Es biju alfa tēviņš, kurš no rītiem agri gāja prom uz darbu un vēlu vakaros nāca mājās. Bērnus gandrīz neredzēju. Sievai pārmetoši mēdzu teikt, ka viņa ir laimīgā, jo viņai nav jāstrādā, var mierīgi dzīvoties un 24 stundas pavadīt ar bēriem, tas taču ir tik fantastiski…”
Taču Riharda domāšana pilnībā mainījās Covid-19 laikā: “Es kā izklaides industrijas pārstāvis paliku bez darba. Ar ģimeni devāmies uz laukiem, kur pār mani nāca apgaismība, ka būt par vecāku ir ļoti grūti. Mēs varam ietekmēt bērnu zemapziņu, varam viņos radīt kompleksus un bērnības traumas, no mums ir atkarīgs, par kādiem cilvēkiem viņi aug. Ja mēs neprotam savaldīties, ja neesam psiholoģiski izglītoti, mēs varam bērniem nodot sliktas lietas. Saskaroties ar šīm grūtībām, es sapratu, ka par tām ir jārunā skaļi, jo kam tādam iet cauri visi vecāki.”
Tā Rihards radījis un sācis spēlēt savas stāvizrādes “Patiesība par bērnu audzināšanu”, kurās pa pusei pa jokam, bet patiesībā pavisam nopietni runā par bērnu audzināšanu. Viesizrādes notiek visā Latvijā.
Bet viņš pats saka, ka izrādēs ne viss ir tā, kā reālajā dzīvē: “Izrādēs esmu sarkastisks, cinisks, daudz ironizēju, jo tā ir izrāde, kas speciāli veidota, lai radītu emocijas. Patiesībā es savus bērnus ļoti mīlu un esmu viņiem pateicīgs, jo no viņiem es garīgi daudz mācos. Viņi ir mans stimuls darīt, realizēt sevi, nodrošināt mums visiem labus dzīves apstākļus. Būt par vecāku ir fantastiska pieredze, un tā ir grūta un sarežģīta. Ne visi tam ir gatavi.”
Rihards piekrita ar trim saviem stāstiem par bērnu audzināšanu padalīties arī ar LA.LV lasītājiem.