Pēc gandrīz mēneša pavadīšanas uz ielas rīdzinieks Vilis Pekšs beidzot nokļūst patversmē 13
Augusta vidū no slimnīcas iznākušais rīdzinieks Vilis Pekšs, kuram amputācijas dēļ bija jāzaudē viena kāja, gandrīz mēnesi bija palicis uz ielas. 55 gadus vecais invalīds tika futbolēts no viena dienesta pie otra. Pēc tam kad par šo notikumu sāka interesēties “LA”, vieta patversmē Vilim tomēr atradās. “Beidzot baltos palagos,” tā par drauga atrisināto mītnes jautājumu nosaka Jānis Bušmanis.
Tā kā tūlīt pēc iznākšanas no slimnīcas 17. augustā līdzšinējā īrētā dzīvokļa saimnieks uzteicis īres tiesības un dzīvoklis jau pārdots, Vilim steidzami nācies meklēt jaunu dzīvesvietu. Oficiāla līguma ar dzīvokļa saimnieku viņam nebija. Pēc dzīvokļa uzteikšanas viņš mitinājās nepiemērotā telpā – daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā esošajā veļas žāvēšanas telpā – bez ūdens, elektrības un labierīcībām. Šaurajā telpā ar vienu logu, kur izvilktas veļas auklas, gar sienām bija saliktas Viļa mantas, tostarp grāmatas, pats bija spiests gulēt uz matrača, kas novietots mantām pa vidu. Kā pārliecinājās “LA”, Vilim sagādāja grūtības pat iekļūšana savā mītnes vietā bez citu palīdzības, jo pa trepēm pārvietot invalīdu ratiņus viņš pats nespēj. Labierīcības viņš apmeklēja pie kāda no mājas iedzīvotājiem. Viņš saka paldies kaimiņienēm, kas šo situāciju piecieta, jo veļu viņām nebija kur izkārt. Saulainākās dienas Vilis pavadīja uz ielas, taču, tuvojoties ziemai, auga bažas – ko darīt tālāk. Sirmais kungs bija izmisumā, jo atbildīgie dienesti nespēja tādā brīdī sniegt operatīvu palīdzību.
Palīdz draugs
Jau uzreiz pēc iznākšanas no slimnīcas Vilim nācies nakšņot uz ielas, kad policija viņu nogādājusi patversmē Maskavas ielā. “Taču tur telpas nav piemērotas invalīdiem, no rīta tās ir jāatstāj, bet, ko darīšu pa dienu, nevienu neinteresē,” stāsta rīdzinieks. Viņš saka paldies draugam Jānim Bušmanim, bez kura atbalsta nespētu pilnīgi neko. Jānis viņam palīdzējis nokļūt līdz atbildīgajiem dienestiem, lai varētu nokārtot nepieciešamos dokumentus invaliditātes grupas saņemšanai, pasūtīti arī jauni invalīdu ratiņi. Tāpat viņš palīdzējis, piegādājot ēdienu.
Draugs viņu nogādājis Rīgas domes Sociālajā dienestā Brīvības ielā, lai prasītu palīdzību. “Tur mums teica – palīdzēsim, viņam būs kur gulēt, būs vieta Maskavas ielā 208. Brauciet!” tas skanēja tā, it kā vieta jau būtu sarunāta. Taču Maskavas ielā, kur atrodas patversme, Vili neņēma pretī, jo viņš ir invalīds. “Kad ieradāmies patversmē, tur ieraudzīja manu kāju un uzreiz teica – kā tad viņš pārvietosies, kā tiks uz otro stāvu, kur ēdināšana,” stāsta Vilis. Viņš, tāpat kā Jānis, uzskata, ka tā ir cilvēka futbolēšana no viena dienesta pie otra un tas nav pieņemami.
