“Tagad aicinu visiem nomierināties!” Ciekurs dalās pārdomās pēc dalības “Kas notiek Latvijā?” 0
“Gribu būt tiešs un atklāts!” sociālajos tīklos pēc dalības TV diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” raksta Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs, anestēzijas māsa un ārstniecības personu mācībspēks Rafaels Ciekurs.
“Es raidījumu “Kas notiek Latvijā?” skatos jau gadiem. Bet liels izaicinājums ir tajā nonākt pašam un runāt par pārmaiņām, kuras ne visiem var šķist ‘populāras’, lai arī ir vajadzīgas. Man ir pārdomas pēc raidījuma, tāpēc šeit gribu paskaidrot sīkāk dažus aspektus.
1. Par bēgļiem pie Spices pār Vanšu tiltu – es vispār nesaprotu Latvija 1.vietā pārstāves Stobovas kundzes izteikumus par bēgļiem. Bet es varu droši pateikt – mēs glābsim IKVIENA DZĪVĪBU – Latvijas iedzīvotāja, tūrista, bēgļa, bērna, narkomāna. IKVIENA! Un lai visiem ir skaidrs – mēs NEKAD NEŠĶIROSIM cilvēkus pēc rases, dzimuma, seksuālās piederības vai kādiem citiem parametriem. Mūsu profesionālie, morālie un ētikas jautājumi stāv pāri šim visam.
2. Vai NMPD vajag atgriezt 1.6 miljonus? Viennozīmīgi mums tos vajag un vēl vairāk. Bet mans viedoklis, redzot, cik strauji attīstās neatliekamā medicīna pasaulē – tos vajag ieguldīt tehnoloģijās, aprīkojumā un ierīcēs, kas palīdz glābt arvien vairāk dzīvību.
3. NMPD ir skaidra funkcija un arī mums sāp sirds, ka ambulatorā medicīna “buksē”. Bet mēs nevaram pildīt šo ambulatoro funkciju – ģimenes ārstiem, sociālajai aprūpei, 1.līmeņa neatliekamās palīdzības slimnīcām jāspēj sniegt kvalitatīva palīdzība. Mums katram ir jādara savs darbs. Tikai tā varam visi kopā vislabāk parūpēties par savas valsts cilvēkiem.
4. NMPD ir viena no veselības aprūpes iestādēm ar visprecīzāko un apjomīgāko datu analītisko sistēmu. Kad pirms 15 gadiem dienestu veidoja, liels pamats bija Rīgas ātrās palīdzības stacijas vadītaja dr.Štriha analītiskā domāšana un stratēģiskais redzējums. Mēs vienmēr arī RĀMPS laikā esam domājuši, kā savu darbu izdarīt vislabāk. To pašu turpinām arī šodien. Ticiet man – mēs neizdomājam ‘jaunus velosipēdus’. Ne ar trīs, ne divu cilvēku brigādēm, ne ar to, kā saplānot brigādes dienās un naktīs. Mēs ikdienu domājam, kā attīstīt brigāžu tīklu, lai būtu vēl ātrāki. Un arī turpmāk mēs strādāsim, lai glābtu un saglabātu cilvēku dzīvības. Tāpēc tagad aicinu visiem nomierināties un ļaut mums darīt savu darbu.”
