Monika Zīle
Monika Zīle: Saplosītie saulgrieži
Monika Zīle: Optimisma un skepses kokteilis
Monika Zīle: Neziņas un sirdsēstu dienas
Monika Zīle: Frankenšteins demogrāfijas rumpī – dzimstības kritums ir ieilgusi nelaime
Monika Zīle: “Krievu pasaules” atbaidošais vieplis
Monika Zīle par mācībām latviski mazākumtautību skolās: Ir slikti vai ļoti slikti?
Monika Zīle par “Stabilitātei” ievešanu Saeimā: “Kā tad tā?!” “Jā, lūk, – TĀ!”
Monika Zīle: Politiskās virtuves garaiņu miglājs
Monika Zīle: 14. Saeimai nāksies krietni piepūlēties, lai atšifrētu mantojumā saņemto jēdzienu “pašvaldības izglītības ekosistēma”
Monika Zīle: Hamelnas flautista atgriešanās
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
Monika Zīle: Naida palu laikmets
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…
Monika Zīle: “Karalis” ir puspliks vai pilnīgi kails?…
Zīle: Izsmiekls vai apzināta bezatbildība?
Lai Tev tur gaiši un krāšņi!…
Monika Zīle: Par ko balsot? Pat ar pušplēstu vārdu neviens politiskais spēks nepiemin valsts ārējo parādu
Monika Zīle: Ne visi Latvijā mājvietu atradušie Krievijas žurnālisti saprot, kādā valstī nokļuvuši
“Es pati – kā cilvēks, nevis šīs grāmatas autore – ne pārāk ticu tam, ko sauc par karmu.” Saruna ar Moniku Zīli
Monika Zīle: “Cilvēku neziņas, bažu un izmisuma spogulis ir sociālie tīkli, un, tuvojoties 1. oktobrim, domu apmaiņa par vēlēšanām tajos likumsakarīga”