Guna Roze
Guna Roze: Viena lieta ir tautas literārā gaume, cita – ko lasa tās vadoņi
Guna Roze: Mūza visos laikos ir runājusi kā pareģe un brīdinātāja
Guna Roze: „Pasaule un sabiedrība gāžas grāvī”
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību
“Tukuma nozīme ir izšķiroša”. Tukuma literātu apvienībai – apaļa jubileja
Otrādības laikmeta apceres. Gunas Rozes komentārs
Guna Roze: „Tikšana galā ar savu “nepatīk” veido personību”
Guna Roze: Kā sāksies 21. gadsimta 21. gada pandēmijas laika stāsti?
Guna Roze: Vērojot pūli kā organismu, arvien biežāk rodas sajūta, ka atgriežamies viduslaikos
Guna Roze: Sprostā ļoti reti uzvar cilvēcība. Bet zinām arī to, ka visi vadzīši reiz lūzt
Guna Roze: ”Pirmo puišu ciemā ir, ka ne saskaitīt…”
Guna Roze: Vecāku un vecvecāku varā ir veidot bērna dvēseles “ēdienkarti”
Guna Roze: Lielā tukšuma brīdī un tieši Lieldienu laikā latviskās literatūras telpai pārgāzās kaut kas zemisks
Guna Roze: „Noklusēšana, manuprāt, ir meli.”
Guna Roze: “Mums liek bīties pašiem no savas ēnas.”
Guna Roze: Arī šī sleja varētu būt iemesls sūdzībai par spamu
„Es arī kafiju dzeru bez cukura!” Saruna ar raksnieci Gunu Rozi
Guna Roze: Valoda ir intelekta spogulis. Jo plašāks vārdu krājums, jo precīzāks domas dziļurbums
Guna Roze: Nav cilvēku, nav iestāžu! Jeb: nav cilvēku, nebūs būt arī kultūrai!
Guna Roze: Dvēseles meklē mākslu, kas neož pēc alus un popkorna atraugām
