LA.LV

Diāna Jance: Tomēr neēd, kad dziesmu dzied

Diāna Jance: “Daži ukraiņu valodas burti un vārdi. Mūsu kopējā vārdnīca”

Diāna Jance: “Ko viņiem piedāvājam vietā?”

Jance: „Esam apgājuši vēstures apli”

Diāna Jance: Maza tauta nevar atļauties nevērot pasaules skarbos vējus

Diāna Jance: Ziemassvētku stāsts

Diāna Jance: ”Cilvēki būs, bet mūsu visskaistākā, zaļā Latvija var vairs nebūt”

Diāna Jance: ”Dziedāšana var arī nepalīdzēt risināt sasāpējušus jautājumus”

Diāna Jance: Kovidlaika kauns – “E-dziesmusvētki” nav tradīciju nepārtrauktības nodrošināšana

Diāna Jance: Vai gadījumā netiek plānots tā saucamo vakcinācijas biroju atkal pārtapināt par Dziesmu svētku biroju?

Diāna Jance: „Kaut mums izdotos pandēmijas laiku izmantot kā iespēju”

Diāna Jance: Nevar lepni teikt, ka virtuālajā vidē notiekošais nav māksla

Diāna Jance: „Latvijā var kaut uz katra ielas stūra veidot sniegavīrus ar valdību kritizējošiem saukļiem”

Diāna Jance: Lai izgaist indeve citam ar citu sabļaustīties

Diāna Jance: Daļa no mums izvēlas neredzēt saslimušos un mirušos!

Diāna Jance: Maskotās sejās zaigoja aukstas acis

Diāna Jance: Kamēr jūs gulējāt, Purvciemā stāvēja garās rindās pēc grāmatām. Likās laba ziņa, taču, pārbaudot faktus…

Diāna Jance: Šķībs ir un paliek šķībs

Diāna Jance: Mēneši un gadi aizritējuši dīvaini – nobīstoties … un pierodot pie draudiem.

Diāna Jance: Laika jēga