cilvēkstāsti

CILVĒKSTĀSTS par Horenu Stalbi: “Nevienam nekādas 48 stundu somas nav jākrāmē, varat nomierināties”

CILVĒKSTĀSTS. Olga Dreģe: “Es skriešu, kamēr kritīšu”

Anatolijs Livča: “Mūzikai jāuzšķiļ uguns cilvēku sirdīs!”

CILVĒKSTĀSTS. Guntis Veits: Dzīvē jāmāk visu darīt ar mēru

CILVĒKSTĀSTS. Vienīgā sieviete rallijkrosa BMW klasē – Marta: “Mans tētis ilgu laiku nebija gatavs tam, ka es pati sēžos pie sacensību mašīnas stūres…”

CILVĒKSTĀSTS. Līga Rīdere: “Man dzīvē ir bijis tāds periods, ka nevarēju pat no mājas iziet…”

Raimonds Bartaševičs: “Sliktas dziesmas es vispār nedziedu”

CILVĒKSTĀSTS. “Neredzamais” aprūpētāja darbs. Sarmītes stāsts: “Man ir liels gandarījums, ka varu palīdzēt cilvēkiem, kuriem šāds atbalsts ir vitāli nepieciešams”

CILVĒKSTĀSTS. Regīna Devīte dzīvo ar sajūtu, ka 18 gadi viņai bija tikai vakar

CILVĒKSTĀSTS. Uģis Roze: “Es reizēm koncertu laikā lūdzu pavērst prožektoru starus arī uz auditoriju”

Jānis Jarāns: “Tagad ar mani vismaz sveicinās. Agrāk mani uzskatīja tikai par komiķi…”

CILVĒKSTĀSTS. “Gadās, ka kādam bērnam pats nopērku biļeti, jo ceļa malā neatstāšu” – saruna ar satiksmes autobusa šoferi Arturu par mūsdienu pasažieriem un šoferiem

CILVĒKSTĀSTS. Dziedātāja Liene Šomase par Raimonda Paula vārdiem: “Es tiešām biju ļoti jauna un “pastulba”, nesapratu to vārdu nozīmi”

CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”

CILVĒKSTĀSTS. Rajevs: Pašam salikta šāda 72 stundu soma man nav, taču viss nepieciešamais mājās ir

CILVĒKSTĀSTS. Andris Baltacis no “Baltajiem lāčiem”: Iekšējais spīts vienmēr bijis mans dzinulis

CILVĒKSTĀSTS. Čučumuižas rūķu stāsts: “Aktierim, kurš strādā bērniem, visu mūžu jāspēj saglabāt sevī spēja brīnīties”

CILVĒKSTĀSTS. Barikāžu laika “karognesējs” Romualds Ražuks: “Mēs tajā sarežģītajā situācijā spējām izvēlēties pareizo rīcības taktiku”

CILVĒKSTĀSTS. Anita Daukšte: “Man iepriekš pat nebija ienācis prātā, cik ļoti sarežģīti ir vadīt raidījumu”

CILVĒKSTĀSTS. Vecmātes Evitas stāsts: “Arī mums asaras no laimes birst, redzot, kā viņi priecājas un kādas emocijas viņos virmo”