Tadžiku viesstrādnieki nodarbojušies ar šantāžu un iebaidīšanu. Uzņēmums pastāsta pieredzēto 2
Masu medijos izskanējusī informācija par uzņēmuma „TVIDES” iespējamo saistību ar cilvēktirdzniecību jeb Tadžikistānas viesstrādnieku „paverdzināšanu” ir izrādījusies nepatiesa un nepamatota, portālam “LA.lv” sacīja “TVIDES” pārstāvis Andrejs Podrezs.
Valsts policija (VP) par šo gadījumu ir atteikusies ierosināt kriminālprocesu, nesaskatot tajā nekādu noziedzīga nodarījuma sastāvu.
SIA „TVIDES” uzskata, ka šis gadījums ir kliedzošs piemērs tam, kā tiesiskā un demokrātiskā valstī nedrīkstētu notikt.
Proti, ar skaļiem saukļiem un aizdomām nevajadzētu apsteigt objektīvu izmeklēšanu un tās rezultātus, kā to ir mēģināts īstenot šajā gadījumā.
Kad sākotnēji sabiedriskās organizācijas „Patvērums Drošā Māja” komisija četru cilvēku sastāvā vērtē situāciju un piešķir cilvēktirdzniecības upuru statusu, tad Iekšlietu ministrijas eksperti cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos acīmredzot iet šīs biedrības verdikta un informācijas pavadā,
jo tā tikpat pārliecinoši un oficiāli pauž viedokli par to, ka cilvēktirdzniecības fakts ir neapšaubāms.
Tomēr galarezultātā no skaļi pasniegtā un medijos izdaudzinātā unikālā (pirmais gadījums Latvijā, kad trešo valstu pilsoņi kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem) notikuma, čiks vien sanāk – VP atsakās ierosināt kriminālprocesu, jo šajā lietā saskata nevis cilvēktirdzniecības pazīmes, bet gan darba tiesisko attiecību strīdu.
„Ja šajā situācijā kāds ir kļuvis par upuri, tad tie ir nevis par cilvēktirdzniecības upuriem pasludinātie viesstrādnieki no Tadžikistānas, bet gan mūsu uzņēmums. Ir nopietni cietusi ne vien mūsu reputācija, bet arī bizness,” tā tagad, kad VP atzinums ir noņēmis aizdomu ēnu par SIA „TVIDES”, atzīst uzņēmuma pārstāvis A. Podrezs.
Viņš piebilst: „Mūsu uzņēmums vairāku gadu garumā līdz šim dažādos objektos un valstīs ir nodarbinājis vairākus simtus strādnieku. Proti, tie, kas ir mācējuši un vēlējušies strādāt, to ir darījuši, bet mūsu darba tiesiskās attiecības ir bijušas profesionālas un godprātīgas.”
“Tāpēc gadījums ar viesstrādniekiem no Tadžikistānas mūsu līdz šim pozitīvajā pieredzē bija negaidīts un ļoti nepatīkams.”
Pieļautas procesuālas kļūdas
Uzņēmums atzīst, ka pieredzes trūkuma dēļ ir pieļāvis procesuālas kļūdas, jo pirmo reizi saskārās ar tik sarežģītu un komplicētu situāciju.
Turklāt, kā izrādījās, arī likumdošana šādās situācijās ir labvēlīga viesstrādniekiem (trešo valstu pilsoņiem), nevis darba devējam.
Proti, ja strādnieka kvalifikācija ir zem katras kritikas, ja viņš atsakās strādāt mazāk kvalificētu darbu, vienkārši slinko vai pat neierodas darbā, tad uzteikt darbu šādam darbiniekam ir diezgan sarežģīti un tas nav pāris dienu vai nedēļu jautājums.
Paradoksāli, bet ja viesstrādnieks nenāk uz darbu, alga (likumā noteiktie 926 eiro) viņam tik un tā ir jāmaksā, savukārt atlaišanai ir nepieciešama paša piekrišana.
Ja viesstrādnieks nepiekrīt, tad jāveic citas likumā noteiktās procedūras, un tad darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai pēc mēneša.
Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, SIA „TVIDES” ilgstoši centās vienoties ar viesstrādniekiem par dažādiem risinājumiem un pat pēc darba attiecību izbeigšanas piedāvāja apmaksāt aviobiļetes atpakaļceļam uz mājām, kā arī izmaksāt kompensāciju.
Šantāža un zaudējumi
Taču tadžiku tautības cilvēki arī to noraidīja un sāka nodarboties ar šantāžu un iebaidīšanu, veikli manipulējot ar attiecīgām institūcijām un sasniedzot, iespējams, savu galveno mērķi – saglabāt uzturēšanās iespējas Eiropas Savienībā.
Savukārt uzņēmuma darbinieces par izteiktajiem draudiem policijā uzrakstīja iesniegumu.
Publikācijās medijos par šo tēmu bija lasāms, ka “laikā, kad Valsts policija turpina izmeklēt šo cilvēktirdzniecības gadījumu, 16 cilvēktirdzniecības upuriem Latvijā piešķirts nogaidīšanas statuss un valsts atbalsts”.
“Vai uzņēmums, kuram no šo viesstrādnieku (kuri, kā izrādās nebija ne paverdzināti, ne turēti pusbadā un necilvēcīgos apstākļos) negodprātīgās attieksmes radītie tiešie zaudējumi ir apmēram 30 000 eiro, arī var cerēt uz valsts atbalstu?”
SIA „TVIDES” cer uz to, ka šis gadījums kalpos kā brīdinājums citiem uzņēmējiem, bet katalizators attiecīgām valsts institūcijām, lai aktuālais jautājums par trūkstošajām darbarokām, kas mēnešiem tiek viļāts kā karsts kartupelis, beidzot nonāktu auglīgā gultnē un konstruktīvās izmaiņās likumdošanā.
Tostarp tādās, kas būtu vērstas ne tikai uz viesstrādnieku, bet arī darba devēju aizsardzību.
Notikumu hronoloģija:
SIA „TVIDES” noformē visus nepieciešamos dokumentus, lai uz Latviju uzaicinātu 23 viesstrādniekus no Tadžikistānas, kurus plāno nodarbināt objektos Vācijā;
starpnieks (Latvijā dzīvojošs Tadžikistānas pilsonis), kurš Tadžikistānā organizēja strādnieku rekrutēšanu, galvoja par tautiešu labajām darba prasmēm, bet SIA „TVIDES” no Tadžikistānas saņēma oficiālas izziņas par strādnieku kvalifikāciju (atslēdznieku) un profesionālo pieredzi;
viesstrādnieku kvalifikācija izrādās neatbilstoša mutiski solītajam un izziņās rakstītajam. SIA “TVIDES” no uzņēmuma pārstāvja Vācijā saņem informāciju, ka darbinieki neatbilst profesionālai kvalifikācijai un nekvalitatīvi veic darba pienākumus, kas apdraud pasūtījuma izpildi, bet pēc mēneša Vācijas kompānija ar apakšuzņēmēju no Latvijas lauž līgumu par darbu izpildi;
arī Nīderlandē viesstrādnieki strādā nekvalitatīvi un viņu attieksme pret darba pienākumiem neapmierina holandiešu kompāniju, tāpat kā no Vācijas, arī no Nīderlandes viesstrādnieki atgriežas Latvijā;
par visiem reāli paveiktajiem darbiem viesstrādniekiem tiek samaksāts;
Tiem, kuri atgriezās Latvijā, kā arī jauniem darbiniekiem tika piedāvāta apmācība, taču darbinieki nelabprātīgi un bez iniciatīvas pildīja uzdotos mācību darbus, jo uzskatīja, ka ir pietiekami kvalificēti.
Pēc vairāku nedēļu apmācībām nonācām pie slēdziena, ka nespēsim nodrošināt labu darba kvalitāti un sākām meklēt šiem darbiniekiem zemākas kvalifikācijas līmeņa darba pienākumus, no kuriem viņi atteicās;
ņemot vērā, ka darbinieki ignorēja darba devēju un neieradās pildīt darba pienākumus, uzņēmums centās panākt vienošanos ar darbiniekiempar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu: uzņēmums piedāvāja apmaksāt ceļa izdevumus uz mītnes zemi.
Darbinieki ignorēja darba devēju un darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem tika pārtrauktas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu (darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību).
Par šo faktu darbiniekus informēja 2019.gada 28.februārī. Uzņēmuma pārstāvis griezās Valsts darba inspekcijā, lai saņemtu konsultāciju, ko darīt šādā situācijā;
Uzņēmums deva laiku darbiniekiem līdz 2019. gada 1. aprīlim atrast citu darbavietu Latvijā un pārformēt uzturēšanās atļauju bez valsts pamešanas.
Darbinieki neizmantoja doto iespēju un uzņēmums pārtrauca darba attiecības un 2019. gada 1. aprīlī vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai anulētu izsniegtās uzturēšanas atļaujas;
viesstrādnieki sūdzas Valsts darba inspekcijā, kas uzsāk pārbaudi, piesaistot citas valsts institūcijas, kā arī biedrību „Patvērums Drošā māja”. Biedrības izveidotā komisija 16 viesstrādniekus atzīst par cilvēktirdzniecības upuriem;
Valsts Policija par šo gadījumu neierosina krimināllietu, jo nesaskata noziedzīga nodarījuma sastāvu
