V. Krustiņš: – Tagad ir sarunāta, prezidenta svētību saņēmusi jaunā valdība. Kāds jums kā sociāldemokrātam par to vērtējums? Daži to sauc par otro pagaidu valdību. 33
– Tie paši, kas ievēlēti Saeimā, taisīs nākamo valdību. Bet ir varianti. Vai “Vienotība” spēs saglabāt valdošo lomu? Vai ZZS paliks stiprāki? Šoreiz viņi nesaprotami viegli atdeva spīkera vietu. Pēc pašreiz iegūto mandātu skaita nav jau izslēgts, ka valdību var uztaisīt labējie, bet bez “Vienotības”. Var būt, ka nav tālu lielāka vai mazāka sadarbība valdībā ar “Saskaņu”.
– “Vienotība” ir organizatoriski stiprāka, kamēr pārējie ļodzās, baidās.
– Nenoliedzami, un tur liela loma ir Āboltiņai kā pieredzējušai politiķei, organizatorei. Taču tagad partijas iekšienē, kā izskatās, ir grupējumi, kuri var apšaubīt priekšsēdētājas lomu. To būs interesanti no malas vērot, kā attīstīsies situācija “Vienotībā”.
E. Līcītis: – Ko jūs kā bijušais ministrs sakāt par izskanējušo un publikas uzmanību piesaistījušo jautājumu par algu palielinājumu valdības locekļiem?
– Pirmais, kas atzīmējams: kad runā par vidējo algu valstī, nosauc 700 eiro. Pirms nodokļu nomaksas! Kolīdz runā par ministru algām, tās uzreiz pazemina pēc nodokļu nomaksas! Premjerei esot 1800 eiro, ministriem vēl mazāk. Bet tas ir uz rokas! Tāpat plānotais pielikums būtu par 1500 eiro uz papīra, nevis tikai skaļi sauktiem 800 eiro. Lietosim vienādu metodiku un vajag pateikt, ka pie ministra pāri par 2500 eiro algas grib pielikt 1500 eiro klāt. Lai cilvēki redz to ciparu. Man arī “patīk” runas, ka par ministriem jānāk profesionāļiem. Atvainojiet, bet ministrs ir politisks nozares pārvaldītājs. Gundars Bērziņš, smagsvars politikā, bija viens no labākajiem veselības ministriem. Viņš nebija ne zāļu tirgotājs, ne ķirurgs! Politiskam virsvadonim ir plašāks redzeslauks, viņš tur stingru kontaktu ar savu partiju un, protams, iedziļinās pārzināmajā lauciņā. Taču viņš nedreb, ka pēc amata zaudēšanas būs jāiet atpakaļ uz lauku slimnīcu, kur kolēģi skatīsies – kā tu mums artavu neiedevi! Demokrātiskā pasaulē visur ministrs ir politiski ielikta, atbildīga figūra. Tā nav, kā pūlas iegalvot, ka profesionāļi zemo algu dēļ nepiekrīt iet par ministriem. Tur gribētāji rindā stāv! Un cik ministru pēc amata atstāšanas ņemti citā labā darbā? Viens otrs pat gadu dzīvojis no bezdarbnieka pabalsta. Lielie profesionāļi! Vēl taču pieskaitiet ministra ienākumos veselības apdrošināšanu, limuzīnu ar šoferi un benzīnu, sekretāres, apmaksātos komandējumus līdz pat Brazīlijai un Austrālijai. Tāpēc tagad runāt par lielākām ministru algām ir amorāli. It īpaši, ja par to ne vārda neteica pirms vēlēšanām.
