“Tādi būsim arī nākamajā Saeimā!” “Attīstībai/Par” pasniedz sevi kā “reformu spēku”, taču tās tēlu aizēno dažādi nesmukumi 65
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mums nebija bailes pieķerties reformām, atrisinot gadiem neatrisinātas problēmas. Mums bija gan dūša, gan padoms, gan griba. Tādi mēs būsim arī nākamajā Saeimā,” tā “Attīstībai/Par” (“AP”) kandidātu saraksta prezentācijas konferencē sacīja Juris Pūce. Viņu var uzskatīt par faktisko apvienības līderi tandēmā ar partijas “Latvijas attīstībai” un arī apvienības “AP” valdes locekli Edgaru Jaunupu.
Kampaņā “AP” piesaka sevi ar vadmotīvu: “Droši kopā!” Pēc vairākiem iekšējās sadarbības pārbaudījumiem un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa aiziešanas no “AP”, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lēma apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, “Latvijas attīstībai” un “Kustība Par” tomēr izšķīrās vēlēšanās startēt kopā.
“Attīstībai/Par” ir prognozējams spēks, kura frakcija vienoti Saeimā atbalstīja valdības lēmumus un apstiprināšanai virzītās augstās amatpersonas.
Apvienība uzsver, ka izpildīta tās apņemšanās ievērojami samazināt pašvaldību skaitu, tāpat ieviesta dzērienu iepakojumu depozītu sistēma, par ko iepriekš daudz runāts, bet atlikts. “AP” ir centusies panākt svarīgā Kopdzīves jeb Civilās savienības likuma pieņemšanu, kas nonāca jau līdz 3. lasījumam, bet parlamenta vairākums to nobremzēja.
Taču “AP” darbus aizēnoja gan iestāšanās par azartspēļu biznesa interesēm, gan Mārtiņa Bondara izdošana kriminālvajāšanai (viņš nekandidēs vēlēšanās), kā arī J. Pūces melošana par Rīgas domes autostāvvietu caurlaidi, ko viņš nepamatoti bija izkārtojis. Kad tas nāca atklātībā, J. Pūce no amata atkāpās un atgriezās Saeimā, bet ministra pienākumus pārņēma Artūrs Toms Plešs.
Pēc gada pašvaldībā uz Saeimu
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām “AP” sevi pieteica kā jauns politiskais spēks, kas, tāpat kā “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija, nebija pārstāvēta 12. Saeimā. Vienlaikus “AP” demonstrēja lielāku politisko briedumu, kas atklājās gan spējā “izsist cauri” Rīgas domes atlaišanas likumu, pašvaldību reformu, kā arī panākt cienījamu rezultātu pašvaldību vēlēšanās, pārvilinot pie sevis lielu skaitu no citām partijām ievēlētos vietējos līderus.
Šo paņēmienu “AP”, kas nereti tiek salīdzināta ar agrāko Tautas partiju, ir likusi lietā arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Premjera kandidātu “AP” plāno nosaukt līdz 4. augustam. Ja vien tā negatavo vēl kādu pārsteigumu, tad tam vajadzētu būt aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Viņš arī ir vienīgais no “AP” ministriem, kurš būs nostrādājis valdībā visu tās pilnvaru laiku.
Veselības ministri Ilzi Viņķeli nomainīja D. Pavļuts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru J. Pūci – A. T. Plešs, bet iekšlietu ministri Mariju Golubevu – Kristaps Eklons, kurš iesaistījās politikā tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Viņš vēl nav nevienā partijā, bet startēs Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar 1. numuru.
“AP” konferencē K. Eklons atzina – ja kāds to būtu teicis pirms dažiem mēnešiem, viņš neticētu. “Tādos prožektoros man arī iepriekš nebija nācies būt. Tā ir unikāla iespēja. Un tas ir mans zirdziņš – pielāgoties jaunām, nestandarta situācijām,” sacīja K. Eklons, kurš iepriekš bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks.
Arī K. Eklona pieaicināšana rada iespaidu, ka uz “AP” rezervistu soliņa ir daudz brīvu vietu.
Par to liecina arī tas, ka kandidātu sarakstā ir 15 pašvaldību deputāti, no kuriem vairāki ir domes vadībā – Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods, Aizkraukles novada mēra vietnieks Dainis Vingris, Varakļānu novada priekšsēdis Māris Justs, Krāslavas novada priekšsēža vietnieks Aleksandrs Jevtušoks, kurš ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības, kā arī Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis.
Partijas sadala vēlēšanu apgabalus
Taču lielāku ievērību izpelnījās daži citi “AP” kandidāti. Sarakstā ir Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule, kuri 13. Saeimā ievēlēti no “Saskaņas”, bet pēc izstāšanās no tās veidoja partiju “Republika”. Sarakstā ir arī ārsts Anatolijs Danilāns un psiholoģe Diāna Zande, kas kļuva populāra agrā jaunībā, kad viņai slavu atnesa filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
Ar kino bijis saistīts arī aktieris Andris Lielais, kurš lielāko mūža daļu ir pavadījis Krievijā un pazīstams ar līdzdalību Kremļa propagandas raidījumos. Viņš atgriezās Latvijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. “Latvijas Avīzei” ir zināms, ka A. Lielais vispirms izrādījis interesi iesaistīties “Jaunajā Vienotībā”, ko tās ģenerālsekretārs Artis Kampars apstiprināja.
Viņš pastāstīja, ka A. Lielais bija uzrakstījis iesniegumu par iestāšanos “Vienotībā”, bet partija nav varējusi izpildīt viņa lūgumu un piedāvāt augstu vietu kandidātu sarakstā. Tad A. Lielais esot izvēlējies citu politisko spēku, piebilda A. Kampars.
Zināms, ka “AP” saraksta veidošanu Rīgā un Kurzemē uzticējusi “Kustībai Par”, bet Vidzemē un Latgalē – “Latvijas attīstībai”. Zemgales saraksts it kā esot kopīgs, bet redzams, ka arī te “Latvijas attīstībai” bijis noteicošais vārds. Zemgalē pirmais ir VARAM ministrs A. T. Plešs, bet ar 2. numuru – V. Dombrovskis, savukārt A. Lielais startē 4. vietā. Tikai pēc viņiem kā sestais sarakstā ir iekļauts Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.
Vidzemē pirmais ir aizsardzības ministrs A. Pabriks, Rīgā – bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva, bet Latgalē – Saeimas frakcijas vadītājs J. Pūce. Šāda izvēle varētu būt saprotama, jo Latgalē, iespējams, cilvēki nav pamanījuši “caurlaides skandālu”, bet vairāk ietekmējas no pirmsvēlēšanu pasākumiem, un J. Pūce labi prot uzstāties.
Taču apvienības līderim ir citi riski, kas var aizšķērsot ceļu uz Saeimu.
“AP” sarakstā ir Latgalē populāri cilvēki, kas var izkonkurēt J. Pūci – ne tikai Daugavpils domnieks Jānis Lāčplēsis, bet arī Saeimas deputāte Janīna Kursīte, Līvānu novada priekšsēdis A. Vaivods un Balvu novada Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, kurš pašvaldību vēlēšanās startēja no Latvijas Zaļās partijas.
Jaunupam patīk viņa darbs
“AP”, visticamāk, nāksies atbildēt arī uz jautājumiem par E. Jaunupa ietekmi apvienībā, jo tieši ar viņa vārdu saista arī ministra A. T. Pleša lēmumus apturēt vairāku pašvaldību saistošos noteikumus, ar kuriem ir ierobežota azartspēļu izplatība.
E. Jaunups “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam ir ietekme apvienībā, kas izriet no viņa pieredzes, no tā, ka viņš ir valdes loceklis un jau desmit gadus arī kampaņas organizētājs.
Tieši tāpēc pats nekandidējot vēlēšanās, jo katru gadu ir kādas vēlēšanas. Ministram vai deputātam nebūtu viegli apvienot savu darbu ar šiem pienākumiem partijā. E. Jaunups uzsvēra, ka viņam patīk šis darbs, kas katru reizi esot zināms izaicinājums.
Runājot par “AP” labvēlību pret azartspēļu biznesu, E. Jaunups vispirms norādīja uz “žurnālistu nekvalitatīvo darbu”, atspoguļojot A. T. Pleša lēmumus par saistošo noteikumu apturēšanu bez nopietnākas analīzes. Viņš arī domā, ka konkurenti mērķtiecīgi izmantojot to, ka E. Jaunups patiešām ir pazīstams ar azartspēļu biznesa pārstāvi Jāni Zuzānu, bet šī pazīšanās esot jau sena – no laikiem, kad partija vēl nebija dibināta.
Neesot tā, ka E. Jaunups ar ministru kaut ko divatā sarunātu – visi lēmumi tiekot pieņemti koleģiāli, un tie esot juridiski pamatoti. Azartspēles kā uzņēmējdarbības veids Latvijā ir legāls – to darbība ir stingri regulēta, bet azartspēļu aizliegšana vispār nebūtu efektīva, uzskata E. Jaunups.
Lūgts izskaidrot nepieciešamību sarakstā iekļaut populāras personas, E. Jaunups atbildēja, ka katrā politiskajā spēkā notiek atjaunošanās. “AP” atvērtība esot signāls cilvēkiem, ka te ir iespēja nākt un piedalīties politikā pašiem.
Runājot par A. Lielo, esot jānovērtē, ka “cilvēks vienā dienā piecēlās, paņēma vienu somu, visu atstāja un devās projām no apstākļiem, kas viņam nebija pieņemami, lai nostātos pareizajā pusē”. Savukārt A. Danilāns esot novērtējis to, kā apvienība četrus gadus ir vadījusi veselības nozari un situācija tajā esot uzlabojusies. D. Zande “Kustībā Par” jau kādu laiku ir darbojusies.
Viņķelis: “Mēs esam izglītības partija”
Pēc paziņojuma par D. Zandes pievienošanos “AP” Rīgas domniece Rita Našeniece (ievēlēta no “JV”) tviterī ierakstīja: “Taktika, ko piekopj “AP”. Salasīt tirgū pilnīgi jebko un tādus, kam ir nulle jēgas, ko lielie puiši vārīs aiz slēgtām durvīm, bet kuri objektīvi palīdz zvejot balsis (to nevar noliegt). NA, “JV” un “Konservatīvie” tā nedara.”
M. Golubeva nepalika atbildi parādā: “Starp šīm sievietēm ir zinātņu doktores, politiķes ar ilggadēju NVO un valsts pārvaldes pieredzi, tulkotājas un pašvaldību deputātes, bet nomelnošanai der pilnīgi viss – arī “salasīt tirgū pilnīgi jebko”. Pazemojot citas sievietes politikā, pazemojat arī sevi”.
“Kustības Par” valdes loceklis Pēteris Viņķelis atzina, ka vēlēšanu gados ir jāņem vērā arī tas, “ko mēs negribam atdot konkurentiem”.
Tam, ka veselības ministrs D. Pavļuts Rīgā ir tikai otrais aiz M. Golubevas, esot vienkāršs skaidrojums – sarakstu veidošanā ir svarīgi, lai kādas komandas galvgalī ir sieviete.
Pētījumi liecinot, ka M. Golubevai “AP” vēlētāju vidū ir pietiekami augsts reitings, neraugoties uz to, ka viņa zaudēja ministres amatu. “AP” programmā šoreiz kā prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība. Taču nemainīgi kā pirms 13. Saeimas vēlēšanām, tā tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir izglītība, uzsvēra P. Viņķelis.
“Mēs esam izglītības partija, lai arī mums nekrita atbildība par to,” piebilda P. Viņķelis.
