Tāda pudele! “Coca-Cola” nespēj noticēt 0
“Ja jūs to redzētu, pat ne ar acs kaktiņu nepateiktu, ka tā ir citāda, kaut kādā ziņā īpaša. Tikai vienīgi cits zinātnieks to spētu, rūpīgi un smalki to izanalizējot,” saka izgudrotājs, nīderlandietis Gerts Jans Gruters, kad runājam par viņa jaunāko pētījumu augli – īpašas plastmasas pudeli, kas būtiski izceļas visu parasto pudeļu vidū, kādās līdz šim pildīta, piemēram, slavenā “Coca-Cola”.
Gertu Janu Gruteru satieku Venēcijā, kur notiek ikgadējā Eiropas Patentu organizācijas (EPO) rīkotās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonija, un Gruters ir finālistu vidū. Balvu piešķir piecās kategorijās – “Rūpniecība”, “Pētniecība”, “Mazie un vidējie uzņēmumi”, “Valstis ārpus Eiropas” un “Mūža ieguldījums” – un par to sacenšas izcilākie pasaules zinātnieki, kuru darbu izvērtē, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp, cik novatorisks izgudrojums ir un vai tas veicina sociālo attīstību, ekonomisko izaugsmi un labklājību. Iepriekš balvai bija nominēts arī latviešu izgudrotājs Ivars Kalviņš.
Mazāk enerģijas tēriņu
“Jūs negribētu, lai tajā ieplūst skābeklis vai lai izplūstu oglekļa dioksīds, it īpaši, runājot par tādiem karbonizētiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem kā, piemēram, “Coca-Cola”. Mūsu pudele to visu var aizturēt desmit reižu labāk, kas nozīmē – desmit reižu ilgāks glabāšanas laiks. Tā ir arī piecdesmit reižu izturīgāka un līdz ar to arī vieglāka, arī termoziņā spēcīgāka – tajā var pildīt karstu saturu. Kad sākām strādāt pie šā izgudrojuma, mēs būtībā to visu vēl nezinājām, bet visus šos papildu plusus atklājām pamazām,” zinātnieks Gerts Jans Gruters man raksturo savu izgudrojumu.
Viss sākās brīdī, ka Gerts Jans ar komandu atklāja jaunu veidu, kā attīstīt jau 150 gadus zināmu molekulu, kuru nevienam līdz šim nebija izdevies saražot lielā apjomā, un turklāt darīt to ekonomiski un ar saprātīgām izmaksām. Tā kļuva par pamatu pilnīgi jaunam plastmasas materiālam, kas, starp citu, ir dabai draudzīgs, jo to viegli var pārstrādāt un izmantot atkal. “Taču vissvarīgākais ir tas,” saka Gerts Jans Gruters, “ka, lai šo produktu ražotu, mums ir vajadzīgs par 70 procentiem mazāk enerģijas un vienlaikus – par 70 procentiem mazāk kaitīgo izmešu. Tas ir milzīgs ieguvums, jo šos produktus ražo miljoniem tonnu daudzumā un tie atstāj lielu iespaidu uz vidi, enerģijas ilgtspējību un kaitīgo izmešu daudzumu.”
“Coca-Cola” nespēj ticēt
Gerts Jans Gruters savu izgudrojumu ir patentējis, lai būtu drošs par to un vienlaikus radītu tam lielāku uzticamību biznesa vidē. Ir saražots pirmais “pilotmetiens”, bet tagad kopā ar pasaules lielāko ķīmijas ražotni “BASF” ir nodibināts kopuzņēmums, lai izveidotu pirmo ražotni Gerta dzimtajā Nīderlandē, Antverpenē. Un tam būs vajadzīgi vismaz vairāki gadi, kas parasti ir vajadzīgi tik lielai ķīmisko materiālu ražotnei. Tāpēc Gerts pirmās īpašās plastmasas pudeles cer palaist apgrozībā 2021. gadā.
Piecpadsmit gadus – tik ilgi Gerts Jans Gruters ir strādājis pie sava izgudrojuma, līdz abi ir satikušies. Un pirmā atklāsme ir bijusi – milzīgs pārsteigums, cik patiesībā tas ir jaudīgs. Lielās kompānijas, pie kurām Gerts Jans Gruters pēc patenta nokārtošanas devies runāt, nav spējušas ticēt. “Coca-Cola” palūgusi pāris kilogramu pārbaudīšanai un pēc pāris mēnešiem ieradusies ar paziņojumu: “Nav tā, kā jūs teicāt! Ir vēl labāk!”
Gerts Jans Gruters savā mūžā ir iesniedzis patenta pieprasījumu vismaz 40 dažādiem materiāliem, no kuriem lielākā daļa ir apstiprināti. Viņa filozofija ir – tam visam būs jābūt pieejamam globāli. Zinātnieks teic, ka viņu kā cilvēku, kam dots radītāja talants, interesē ilgtspējība, tas, kā lieta, kas radīta, var kalpot pēc iespējas ilgāk un var tikt pārstrādāta, neapgrūtinot ar sevi pasauli. Viņu īpaši interesē, kas notiek ar plastmasu okeānos, viņš ieguvis finansējumu, lai sāktu pētījumus šajā jomā, ka arī, kas notiek pircēju domās, kad viņi izvēlas papildu maisiņu veikalā.
“Mani ļoti satrauc globālā sasilšana, un tāpēc es ļoti interesējos par ražošanas procesu, kas ļauj pāriet no fosilās enerģijas uz atjaunojamo. Un tam es veltīšu visu savu laiku, kamēr vien būšu spiests doties pensijā. Līdz tam vēl piecpadsmit gadu, vēl ir laiks,” Gerts beigās nosaka.
Ekonomika balstās uz inovācijām
“Eiropa ir ļoti labā pozīcijā. Mēs esam spējīgi attīstīt inovatīvu jaudu. Viens fakts, kas varbūt ir mazāk zināms – Eiropa patentus vairāk eksportē uz pārējo pasauli, nekā no tās ieved. Eiropa ir inovāciju centrs un inovācijām ļoti pievilcīgs tirgus,” tā atzīst Eiropas Patentu organizācijas direktors Benua Batistelli.
Jaunākie EPO dati liecina, ka Eiropā un arī pasaulē kopumā pieprasījumu skaits pēc patenta, kas ir juridisks dokuments, ekskluzīvo tiesību apliecinājums uz izgudrojumu, arvien aug. Aizvadītajā, 2016. gadā, EPO saņemti teju 160 000 pieteikumu.
Benua Batistelli Eiropas izgudrotāju interesi skaidro ar savdabīgo situāciju: “Mūsu ekonomika balstās uz inovācijām. Eiropā mēs nevaram lepoties ar dabiskajiem resursiem, izmaksas šajā ziņā ir augstas salīdzinājumā ar citām vietām pasaulē, jo mums ir ļoti labi attīstīta sociālā sistēma. Mūsu vērtības, ar ko tirgoties, rada inovācijas un mūsu pašu radošums, būtībā tie ir nemateriāli aktīvi. Šā iemesla dēļ arvien vairāk kompāniju un uzņēmumu iegulda izpētes attīstībā. Tās vienlaikus arī vēlas aizsargāt savus pētījumus un izgudrojumus, tādēļ arvien aktīvāk iesniedz pieprasījumus pēc patenta.”
