Kāda izskatīsies Centrālā stacija? Ar vēl nebijuša vēriena būvdarbiem sevi piesaka “Rail Baltica” 3
Maija beigās tika noslēgts līgums par nozīmīgākā “Rail Baltica” objekta Latvijā – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas – projektēšanu un būvdarbiem. Līgums paredz darbus organizēt četros posmos. Pārmaiņas būs grandiozas. Projekta īstenotājus sagaida daudzi izaicinājumi. Tāpat nozīmīgs darbs būs veicams arī galvaspilsētai, pielāgojot apkārtējo vidi ap staciju. “Rail Baltica” projekta ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (“EDzL”) valdes loceklis Kaspars Vingris pastāsta “LA” plašāk par gaidāmajām pārmaiņām.
Netraucēt stacijas darbību
Līgums noslēgts ar būvniecības uzņēmumu “BESIX RERE GROUP”, kurā apvienojušies uzņēmumi “N.V. BESIX S.A.” (Beļģija) un SIA “RERE BŪVE” (Latvija), kam ir ievērojama starptautiska pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā.
K. Vingris “LA” norāda, ka pēc līguma noslēgšanas ir sākta projektēšana, kas jāpabeidz 2021. gada pirmajā pusē. Tā paša gada otrajā pusē ir jāsāk būvdarbi Rīgas starptautiskās dzelzceļa stacijas dienvidu pusē, pēcāk – ziemeļu pusē.
Projekts paredz arī jauna tilta pār Daugavu uzbūvēšanu. Šis nozīmīgais objekts ekspluatācijā jānodod reizē ar visu “Rail Baltica” trasi 2026. gadā.
“Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs nodrošināt secīgus un efektīvi organizētus būvdarbus, netraucējot nedz stacijas darbu, nedz apkārtējo pilsētvidi,” atzīst “EDzL” vadītājs.
Pilsēta pilsētā
Kā apgalvo K. Vingris, “EDzL” ir izvirzījis augstas prasības projektētājam un būvniekam, jo projekts ir ļoti sarežģīts un apjoma ziņā, var teikt, arī milzīgs.
“Tas radīs ne tikai pamatu, lai stacija kļūtu par pilsētu pilsētā, bet radīs arī jaunus satiksmes elementus, proti, dzelzceļš uz estakādes, tilts, kas vienlaicīgi kalpos kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un dzelzceļam. Visi projekta īstenošanas darbi būs jāveic ļoti noslogotā zonā.”
Vienlaikus K. Vingris mierina, ka būvniecības laikā netiks pārtraukta esošā dzelzceļa darbība. Būvdarbu uzdevums ir neietekmēt pasažieru un vilcienu ikdienu.
“Zināms, ka 38 000 cilvēku ik dienu izmanto staciju, tāpat arī dažādi, tajā skaitā dažādu kravu, vilcieni izmanto šos sliežu ceļus. Šis ir liels izaicinājums projektētājiem, un ir skaidrs, ka 2020. gada beigās jau varēsim informēt detalizēti un konkrēti, kā tiks organizēta satiksme un nodrošināta pārvietošanās.”
Unikāls tilts visas Eiropas mērogā
Pie izaicinājumiem noteikti pieskaitāms arī jaunbūvējamais tilts pār Daugavu, uzmanību vērš K. Vingris. Pēc viņa teiktā, plānotais tilts būs unikāls visā Eiropā.
“Otra tāda nebūs, jo mums jāievēro gan vēsturiskā mantojuma aizsargu norādes – neaizsegt un nedublēt esošo tiltu, tilts jāsalāgo ar kuģošanas prasībām, jāpiemēro paredzētajām lietošanas vajadzībām – vilcieniem un kājāmgājējiem. Inženieriem būs krietni jāpasvīst, lai uzprojektētu tik unikālu tiltu.”
Kopumā “Rail Baltica” Rīgas Dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvniecības gaitā jāizbūvē divi jauni Eiropas sliežu platuma (1435 mm) ceļi 2,6 kilometru garumā, seši jauni dzelzceļa pārvadi, jauns tilts pār Daugavu, jauna iela un jānorok esošais uzbērums, lai varētu dzelzceļa satiksmi organizēt pa estakādi.
“Tie būs Latvijā nebijuša vēriena būvdarbi, kas radīs iedzīvotājiem mūsdienīgas ērtības un pilsētai nozīmīgas attīstības iespējas.”
Izstaigājot nākotnes staciju
“Iedomājieties, ka jūs stāvat pie pašreizējās stacijas ēkas… Līdztekus Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanai Rīgas centrā, palielinot sliežu ceļu skaitu, tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša estētiski pievilcīga stacijas infrastruktūra un multimodāls transporta mezgls,” tēlaini nākotnes vīziju apraksta K. Vingris.
Projektā arī paredzēts, ka esošos četrus peronus jeb platformas papildinās vēl viena jauna platforma: visi pieci peroni tiks paaugstināti, atvieglojot dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos.
Virs peroniem būs nojumes. Uz katru platformu vedīs kāpnes, astoņi lifti un 26 eskalatori. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 kvadrātmetru platībā, kur saskaņā ar projekta ieceri būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātavas u. c.
Nokļūšanai uz peroniem tiks ierīkoti turniketi, kas ļaus uz peroniem nokļūt pasažieriem ar biļetēm. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki gājēju ceļi zem platformām.
Projektā paredzētajā vīzijā tiek savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu, tādējādi galvaspilsētai iegūstot vēl vienu ielu.
Turpinot ceļu uz Daugavas pusi
“EDzL” vadītājs K. Vingris “LA” atklāj, ka projekts paredz esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz universālveikalam “Stockmann” un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi.
“Uzbēruma norakšana ļaus vizuāli un funkcionāli savienot divas Rīgas pilsētas daļas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu, no Vecrīgas puses atverot skatu uz Rīgas Centrāltirgu. Pārejam tiltu vai arī izbraucam ar velosipēdu: tiks uzbūvēts jauns vienu kilometru garš tilts pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji un tādējādi ērti nokļūt Pārdaugavā, plašāk izbūvētā Jelgavas ielā, vai arī doties apgūt zinības uz Torņakalna universitātes pilsētiņu.”
Turklāt Torņakalnā un arī Mārupē tiks radīta iespēja izveidot pieturas, ko izmantotu tā saukto “shutlle” jeb ekspreša vilcienu uz lidostu un staciju (aties ik pēc 15 minūtēm) pasažieri.
Tādējādi cilvēki varēs izmantot Centrālās stacijas multimodālā satiksmes punkta priekšrocības un doties tālāk savās gaitās, piemēram, pārsēsties uz sabiedrisko transportu.
“Tas būs ļoti ērti! Nākotnē multimodālā transporta mezgla ietvaros pasažieriem tiks izveidoti daudz ērtāki savienojumi ar sabiedrisko transportu: stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota platība autobusu un mikroautobusu pieturām, kā arī paredzēta vieta, kur varēs attīstīt daudzstāvu autostāvvietu.”
Savs darbs jāiegulda arī Rīgai
Lai tāda mēroga izmaiņas būtu iespējams ieviest, nozīmīgs darbs būs jāiegulda arī galvaspilsētai, kurai būs jānodrošina atbilstošas gājēju pārejas, kā arī pilsētas sabiedriskā transporta pieturas.
“Ir nepieciešama aktīva pilsētas līdzdalība, ciešā sasaistē ar projektētājiem un projekta ieviesēju, izstrādājot lokālplānojumus: reālas, realizējamas iespējas ar laika grafiku un nepieciešamo finansējumu. Lai lokālplānojums nav tikai sapnis uz papīra, bet gan ir praktiski ieviešams un ir sazobē ar “Rail Baltica” plāniem,” uzsver K. Vingris.
Kad darbi būs pabeigti, Rīgas centrā būs izveidots mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī savienos divas pilsētas daļas, un Daugavas abi krasti būs labāk sasniedzami gājējiem un riteņbraucējiem.
Pasažieriem būs pieejami daudz labāki transporta savienojumi ar labi plānotu transporta un pasažieru plūsmu, kā arī estētiska, moderna stacija, projekta vīziju apkopo K. Vingris.
Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail” internetā izveidojis digitālo informācijas centru: http://railbaltica.org/info/, kurā apmeklētāji var saņemt plašu informāciju par “Rail Baltica” projekta priekšrocībām, maršrutu un citiem aspektiem. Kopējais “Rail Baltica” trases garums sasniegs 870 kilometrus, plānotās projekta izmaksas ir 5,8 miljardi eiro.
