“Tad kaut kas ir jādara” 2
Vai Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības aktivitātes dod pamatu vērtēt šīs organizācijas darbības likumību?
Lauris Liepa, zvērināts advokāts: ”Katras partijas darbība demokrātiskā sistēmā nav jāvērtē tikai tādā nozīmē, ka tai ir tiesības paust savu viedokli un pastāv vārda brīvība. Katrai partijai, kas darbojas Latvijā, ir arī daži fundamentāli noteikumi, lai tās darbība būtu pieļaujama. Pirmkārt, partija respektē Latvijas neatkarību, otrkārt, tā atzīst tās pamatvērtības, kādas Latvijas valsts ir deklarējusi savā Satversmē un kas ir saskanīgas ar vispārējām cilvēktiesībām un demokrātijas standartiem. Treškārt, šī partija ne tikai atzīst un respektē to, bet arī savā darbībā to ievēro. Ja kāda partija neizpilda kādu no šiem trim pamata standartiem, tad, protams, būtu svarīgi novērtēt, vai tas ir vai nav likuma pārkāpums. Skaidrs, ka būtu jāvērtē konkrētu normu ievērošana, kas, iespējams, ir pārkāptas. Starp citu, Latvijas Krimināllikums paredz, ka atsevišķu izteikumu un ideju paušana pati par sevi ir likumā aizliegta. Kaut vai, piemēram, Latvijas teritoriālās integritātes graušana, ideja, ka kādu vienu Latvijas daļu varētu nodalīt no Latvijas Republikas, – šāda viedokļa paušana jau ir krimināla darbība.”
Juris Bojārs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, starptautisko zinātņu eksperts: ”Secinājumus var izdarīt, salīdzinot šīs partijas darbību ar Latvijas likumiem, kā arī ar valsts politiskajām interesēm. Šādas aktivitātes ir viņu zemādas instinkts, turklāt tas novērojams ne tikai pirms vēlēšanām. Par Ždanokas darbību Eiropas Savienības (ES) institūcijās, manuprāt, vajadzēja padomāt jau agrāk – pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vajadzēja pakonsultēties ar ES, jo ir taču dažādas komunistiskās partijas – arī viņa agrāk bija komunistiskajā partijā, tad tā mainīja savu nosaukumu. Taču, vai viņas aktivitātes vispār ir savienojams ar Latvijas un ES interesēm, likumdošanu? Ar vērtēšanu vajadzēja nodarboties tiem, kas ir politikā, respektīvi, Saeimas valdošajām partijām. Kā tā var būt, ka viņa brauc un skatās, kas notiek Krimā, – viņai tas viss patīk, viņa nodarbojas ar attiecīgu aģitāciju? Ir valsts drošības institūcijas, kurām arī vajadzētu izpētīt, ko precīzi viņa dara, un tad salāgot šo informāciju ar to, kā tas atbilst Latvijas un Eiropas likumdošanai un interesēm. Savukārt, ja iestādes jau ar to nodarbojas, tad kāpēc sabiedrība par to nezina? Kāpēc nezina, ka viņiem ir kāds vērtējums: kaut vai, piemēram, ka Ždanoka neko sliktu nedara un viss ir likuma ietvaros. Ždanoka ir pieredzējusi un runā ļoti jauki, ko, manuprāt, pierādīja raidījums “Viens pret vienu”, kur viņa uzvarēja žurnālisti, jo vēstures faktus un likumdošanu pārzina daudz labāk. Beigu beigās, mums ir Satversmes preambula, kurā ir precizēts, kas tad mums šī īsti ir par valsti – Ždanokas kundzes interesēm tipiska vai pretēja politika. Un, ja pretēja, tad kaut kas ir jādara.”
Aivars Endziņš, jurists, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs: ”Latvijas Krievu savienības aktivitātes un atbalsts notikumiem Ukrainā ir diezgan pamanāms. Konkrētas viņu aktivitātes pats neesmu redzējis, taču pēc masu medijos rakstītā, kā arī dzirdētajiem izteikumiem viņu priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros saprotu, ka viņi Krimu salīdzina ar Abhāziju un kaut ko tamlīdzīgu. Šīs aktivitātes neapšaubāmi būtu jāizvērtē, jo tās apdraud Latvijas neatkarību. Taču es nedomāju, ka tāds Krimas variants un tur notiekošais varētu pastāvēt pie mums Latvijā, jo galu galā mūsu drošības iestādes strādā. Galvenais ir neļaut viņiem [Latvijas Krievu savienībai] izvērsties. Taču tas, ka kādu daļu sabiedrības šīs idejas var uzrunāt, nav apšaubāms, piemēram, nesen internetā jau parādījās informācija, ka daži Ludzas iedzīvotāji Ukrainā karo separātistu pusē. Manuprāt, šai politiskajai savienībai galvenais virsuzdevums ir darīt visu iespējamo, lai būtu sliktāka gaisotne mūsu sabiedrībā. Viņi strādā pēc principa – jo sliktāk, jo labāk.”
