“Tad ēd savu desu pati!” Kā Vācija atbalstīs krīzē cietušos un ko domā iedzīvotāji 0
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Braši dedzināja saule vāciešu plecus dienā, kad valdība pieņēma lēmumu, kā tiks sadalīta Eiropas nauda, lai atlabtu no Covid-19 sekām. Parlamentā gāja karsti, taču vāciešiem Diseldorfas āra baseinā tas nebija sarunu temats.
Viņi vairāk uztraucās, kāpēc netiek atvērti baseini telpās, jo tie taču tiekot uzturēti par viņu naudu, – lielākie baseini un peldētavas ir pilsētas pārziņā.
Ak vai, pirmais baseins tika atvērts tikai 10. jūnijā! Un ģērbtuvēs būs jāievēro divu metru distance, un vispār – vai pie skapīšiem dežurēšot apsargs peldšortos un vērošot pārģērbšanos?
Ziemeļreinas reģionā, kas ar 18,9 miljoniem cilvēku ir visvairāk apdzīvotā pavalsts Vācijā, dzīvība ir atgriezusies. Kopš 15. jūnija skola atsākas klātienē – bez distances, bez maskām.
Tieši tāpēc naudas dalīšana nav ikdienas sarunas temats, jo priekšplānā ir sadzīve un regulārās tās izmaiņas. Atverot reģiona lielāko avīzi “Rheinische Post”, aina cita – viss grozās ap 134 miljardiem. Atlabšanas naudas sadalei ir arī vārds – “Konjunkturpaket”.
Ēd desu pati!
Lauvas tiesa, 50 miljardi eiro, ieplānota nākotnes tehnoloģijām un tīras, ilgtspējīgas vides veidošanai. Iecerēts būvēt 5G torņus, attīstīt mākslīgo intelektu, kvantu datorus, padarīt administratīvos pakalpojumus pieejamus tiešsaistē.
Tas ir notikums, jo Vācijā joprojām dzīvo papīru kalnos, tāpēc, ka saziņa ar ierēdņiem norit vēstuļu formā. Katra vācieša mājas darbistabā ir aploksnes un printeris. E-pasts Vācijā nav oficiāls saziņas līdzeklis.
No iepriekš minētās summas paredzēts pētīt alternatīvas enerģijas ieguves, piemēram, ūdeņraža, kā arī vairāk pievērsties vēja parkiem.
No pašreizējiem 3000 līdz 6000 eiro paaugstinās prēmijas tiem cilvēkiem, kuri iegādāsies elektroauto, kura cena nepārsniedz 40 000 eiro. Paralēli tiks investēti 2,5 miljardi uzlādes staciju paplašināšanā.
Ir vairākas idejas, kā modernizēt autobusu parkus un smago tehniku, lai tie kļūtu videi draudzīgāki.
Ar vienu miljardu plānots iedvesmot auto ražotājus piedomāt, kā radīt braucamos, kuri darbojas ar ūdeņraža dzinējiem. Protams, līdzekļi arī pētījumiem vakcīnas izveidei pret Covid-19.
Otrs lielais atbalsts ir 25 miljardu apmērā, un tas paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cietuši no pandēmijas radītās krīzes.
Šī nauda paglābs tos no bankrotu viļņa. No jūnija līdz augustam naudu saņems viesnīcas, kafejnīcas, klubi un bāri, tūrisma aģentūras, ceļojošie cirki un atrakcijas, kā arī profesionālie sporta klubi, kuri piedalās zemākajā līgā.
Kultūras nozarei novirzīts viens miljards.
Vietējo Diseldorfas kafejnīcu saimnieki vēl nezina, cik no tā tiks viņiem un – vai tiks. Vācijā dzimis turku izcelsmes uzņēmējs Emre Jasars stāsta, ka viņa kafijas vietu, kura bija slēgta divus mēnešus, pilsēta jau atbalstījusi ar 9000 eiro.
Tos viņš iztērējis momentā – par īri, par norobežojošām zīmēm un aizsargstikliem, par jaunas pārtikas iegādi, “jo kūkas neglabājas mēnesi, kā zinām. Noliktavā bija četrdesmit litri piena – pusi atdevu kaimiņiem, puse palika paša lietošanai”.
Klienti pamazām atgriežoties, taču ir neapmierināti, ka nevar sēdēt, kur vēlas.
Arī miesnieku veikaliņā, kur Kuperu ģimene saimnieko sestajā paaudzē un viņa senči pieredzējuši spāņu gripu, sirmais saimnieks Vilhelms novērojis: “Cilvēki ir uzvilkti, viņi pārcietuši ierobežojumus un jūtas nospiesti. Nezinu, kāda nauda varētu uzlabot pircēju noskaņojumu.
Viens ienāca bez maskas, mana sieva norādīja, ka jāuzliek maska, viņš atcirta: “Tad ēd savu desu pati!” Mēs neesam bijuši ciet nevienu dienu un, lai arī pircēju ir mazāk, atbalstu neprasām. Ja dos – ņemsim.”
Lielajām zivīm tiek vairāk nekā mazajām. Nacionālā aviosabiedrība “Lufthansa” ar deviņiem miljardiem jau sastutēta no valsts naudas.
No “Konjunkturpaket” paredzēts ar pieciem miljardiem atbalstīt “Deutsche Bahn”, jo krīzes laikā bija maz braucēju. Tikpat investēs arī uzņēmuma pamatkapitālā. Mazajiem pārvadātājiem palīdzēs, sadalot 2,5 miljardus.
Apdalītās ģimenes
Konjuktūras pakete paredz 300 eiro izmaksāt par katru bērnu. Nav skaidrs, kad tas notiks, taču daļās un līdz gada beigām. Ja ģimenes ienākumi pārsniedz 90 000 eiro gadā, šis bonuss nepienāksies.
Vecāku apvienības protestē, uzskatot, ka tas nav risinājums, jo visu krīzes laiku vecāki darīja skolotāju darbu. Svarīgāk būtu viņus atslogot vasarā nekā piešķirt vienu miljonu bērnudārzu higiēnas apstākļu uzlabošanai.
Neliels, bet samazinājums būs elektrības cenām: tie, kuri maksāja 6,76 centus par kilovatstundu, 2021. gadā maksās 6,5 centus, bet 2022. – 6 centus. No 1. jūlija līdz gada beigām noteikti arī vairāki nodokļu samazinājumi, piemēram, PVN no 19% uz 16% un no 7% uz 5%. Otrais attiecas uz pirmās nepieciešamības precēm: piens, dārzeņi, olas, gaļa, maize.
Iepriekš sojas pienam bija 19% nodoklis, un, kaut sojas piens nav iztikas jautājums, turpmāk tam būs 16%. Tas varētu nest 20 miljardus zaudējumu valsts budžetā, kas tiks kompensēti no “Konjunkturpaket”.
Finanšu ministrs Olafs Šolcs plāno nodokļu atlaides nepagarināt, un nākamgad viss būšot pa vecam.
“Rheinische Post” redaktora vietniece Eva Kvedbeka savā komentārā uzsver, ka šis nodokļu samazinājums ir bezjēdzīgs un kalpo tikai tam, lai uzkurbulētu konjunktūru.
“Tas neko nenozīmē ģimenēm ar maziem ienākumiem un daudz bērniem. Tieši tāpat viņiem nenoderēs atlaides elektroauto iegādei, jo viņi tuvākajā laikā tos nepirks,” viņa raksta.
Žurnāliste strādā arī par Bundestāga korespondenti, un, sazvanīta Berlīnē dienas vidū, viņa stāsta, ka naudas sadales lemšanas laikā visas trīs partijas darīja visu, lai izskatītos labi, tādējādi “veicot iemaksu” Bundestāga vēlēšanās, kas gaidāmas 2021. gadā.
Īpaši izcēlies finanšu ministrs Olafs Šolcs un Bavārijas ministru prezidents Markuss Soders, cenšoties parādīt, cik lieliski kancleri viņi varētu būt. Kvedbeka uzskata, ka “valsts piešķirtie 300 eiro par bērnu ir uzmundrinājuma plāksteris”.
Vecāki ciešot no tikpat kā nedigitalizētajām skolām, tā vietā saņemot 300 eiro, “kurus vieni iztērēs jēgpilni, citi – ne. Kad vecākiem prasa – ko jums vajag, viņi saka – palīdzību! Netiekam galā ar mācībām mājās! Viņi neprasa naudu.”
Viņa norāda, ka tāpēc būtu bijis vērtīgi ieguldīt izglītības metožu dažādošanā un digitalizēšanā. “Ir taču skolotāji, kuri e-pastu nemāk uzrakstīt,” saka žurnāliste, kura pati ir mamma. Viņas dēls mācās 6. klasē, un uzdevumi no skolas tika mesti pastkastē.
Glābs mazās pašvaldības
Par prātīgu lēmumu Kvedbeka uzskata 50 miljardu piešķīrumu nākotnes tehnoloģijām un ilgtspējīgai ražošanai ar mērķi saudzēt vidi. “Prieks, ka deputāti neiekrita vecajās sliedēs un lobijos,” viņa nosmej.
Tāpat labs gājiens esot seši miljardi ekonomiski mazattīstītajām pašvaldībām, jo tajās nedrīkst apstāties dzīvība.
Laba ziņa ir arī tā, ka rasts risinājums, kā iedzīvotājiem neciest no obligātās veselības apdrošināšanas izmaksu paaugstināšanās. Tā kā auga sociālie izdevumi, pakāpās arī cenas apdrošināšanai.
Valsts nāks palīgā ar 5,3 miljardiem, lai cilvēkiem nav liela algas daļa jāatdod apdrošināšanai. Paredzēts, ka sociālo maksājumu summa nepārsniegs 40% no ienākumiem. Tas tikmēr, kamēr apdrošināšanas izmaksas stabilizējas.
Līdz ar Eiropas Komisijas (EK) atļauju sniegt valsts atbalstu visas ES dalībvalstis maijā saņēma EK rekomendācijas. Ieteikuma formā. Šoreiz tās kļuvušas striktākas.
Vācijai būs jāatskaitās, kā tā ir piestrādājusi pie klimata sargāšanas, ilgtspējīgas enerģijas ieguves, e-veselības ieviešanas un kā izdevies samazināt normatīvo un administratīvo slogu uzņēmumiem.
Uzmanīt Vāciju nāksies daudz, jo tā ir atlabšanas naudas piesaistes čempione. ES vienotais tirgus balstās uz vienlīdzīgiem noteikumiem, lai nekropļotu konkurenci, tāpēc katram valsts atbalsta maksājumam jāprasa EK atļauja.
Skaidrs, ka atšķirīgs valsts atbalsts nākotnē radīs nevienmērīgu konkurenci. Kopējā summa, kādu ES valstis atvēlēja savu uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, ir 1,9 triljoni eiro.
Visvairāk – 52% no šīs summas – valsts atbalstā izmaksājusi Vācija. Mācēja paprasīt. Piešķirtā summa ir līdzvērtīga 29% no Vācijas IKP.
Tas ir tik daudz, ka tiek diskutēts, vai nenovedīs pie nevienlīdzības Eiropā – Vācija atkopsies straujāk un kropļos vienoto tirgu, bojājot konkurenci. Izskatās, ka Vācijā karsti būs vēl ilgi un vajadzēs arī iekštelpu baseinus, lai atveldzētos.
