Tabakas dūmi saēd elpceļus, izraisot iekaisumu bronhos un plaušu audos 10
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cigarešu dūmos ir tūkstošiem dažādu vielu, no kurām pāri par divsimt ir toksiskas, bet septiņdesmit – kancerogēnas jeb vēzi izraisošas, nemaz nerunājot par veselībai kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
“Katrs otrais ilgstošais smēķētājs nomirst priekšlaikus no smēķēšanas izraisītas slimības. Tā ir lēna, bieži vien mokoša nāve,” brīdina Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs asociētais profesors Alvils Krams.
Klepus, kas nepāriet
Ārsts norāda, ka regulārajiem smēķētājiem visiem ir iekaisums elpceļos un plaušu audos, kuru izraisa dūmos esošās daļiņas.
Tas izraisa gan plaušu emfizēmu – pārmērīgu gaisa uzkrāšanos plaušās, gan hronisku bronhītu. Tipiskas plaušu iekaisuma slimības ir bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS).
Kā rodas tā saucamais smēķētāju klepus? Organisms cenšas neitralizēt dūmus un degošās vielas, kas rodas smēķēšanas laikā. Tas izdodas, pateicoties iekaisuma procesam, kas rada krēpas, ar kuru palīdzību kaitīgās vielas tiek izvadītas laukā. Zāles te maz ko var līdzēt, pats galvenais ir pārtraukt smēķēt, tad iekaisums bronhos un klepus pakāpeniski samazinās.
Kā liecina 2020. gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, diemžēl no 23% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju, kuri ikdienā smēķē (36% vīrieši un 11% sievietes), puse ne pārāk raizējas par tā ietekmi uz veselību, bet ceturtā daļa par to vispār nedomā. Ap 30% aptaujāto smēķētāju tomēr grib atmest, kā liecina pētījums, kā ekonomisku, tā profilaktisku apsvērumu dēļ.
HOPS izraisa lēnu un neatgriezenisku elpvadu sašaurināšanos un progresējošus gaisa plūsmas traucējumus. Pēc Eiropas Plaušu fonda (European Lung Foundation) datiem, šī slimība attīstās ap 20% smēķētāju un 50% cilvēku, kuri to dara ilgstoši. Pētījums liecina, ka Latvijas pīpmaņu vidū 26 gadus un ilgāk smēķē 36% vīriešu un 32% sieviešu. Vairāk nekā puse izsmēķē līdz 14, bet ceturtā daļa – līdz 24 cigaretēm dienā.
Vispirms fiziskas slodzes laikā parādās elpas trūkums, kas agrāk nav bijis, moka klepus ar vai bez krēpām, krūtīs dzirdama sēkšana.
Slimības paasinājuma laikā pastiprinās klepus, pieaug krēpu daudzums un elpas trūkums līdz pat smakšanai. Cilvēkam kļūst arvien grūtāk kopā ar gaisu uzņemt pietiekamu skābekļa daudzumu, tā daudzums asinīs samazinās, tādēļ nereti nepieciešama skābekļa terapija.
Slimību iespējams diagnosticēt, veicot plaušu funkciju izmeklējumu – spirometriju. Diagnozi apstiprina izmaiņas elpceļos un plaušu alveolās (mikroskopiski maisiņi plaušās, kur notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa), atklājot gan iekaisumu, gan alveolu bojājumus un emfizēmu – pārmērīga gaisa daudzuma uzkrāšanos plaušās. Diemžēl HOPS izraisītās plaušu funkcijas samazināšanās ir neatgriezenisks process, to iespējams tikai nobremzēt.
Ļaundabīgas izmaiņas
Ilgstošs, nepārejošs klepus reizēm ir vienīgais plaušu vēža simptoms, tādēļ ilgstošiem klepotājiem noteikti jāveic plaušu rentgens un, ja ir kādas aizdomas par ļaundabīgu procesu, arī bronhoskopija vai kompjūtertomogrāfija.
Plaušu vēža risks pieaug ar laiku un ir atkarīgs no izsmēķētu cigarešu skaita, taču tas var attīstīties arī pasīviem smēķētājiem.
Smēķēšanas procesā tiek bojātas šūnas, kas izklāj elpceļus un plaušas. Sākumā organisms ir spējīgs tikt galā ar šūnu bojājumiem, taču ar katru nākamo cigareti bojājums pastiprinās, līdz izraisa izmaiņas šūnās, veicinot to mutāciju. Ļaundabīgais audzējs attīstās no plaušu un bronhu audiem. Latvijā pārliecinošā vairākumā ar plaušu vēzi slimo vīrieši, tā izplatība būtiski pieaug pēc 50 gadu vecuma. Rīgas Stradiņa universitātes lektors, torakālais ķirurgs Ints Siliņš šo audzēju dēvē par lielāko slepkavu onkoloģisko saslimšanu vidū. Ik gadu Latvijā atklāj ap tūkstoti jaunu plaušu vēža gadījumu, diemžēl ļoti bieži novēloti, kad pacientam radikāli palīdzēt vairs nav iespējams.
“Lielākā daļa ļaundabīgo plaušu audzēju cieši korelē ar smēķēšanu, tas ir galvenais riska faktors, lai ar to saslimtu, īpaši tas attiecas uz sīkšūnu un plakanšūnu vēzi. Savukārt adenokarcinoma ir plaušu vēža veids, kas mēdz būt arī nesmēķētājiem, tostarp sievietēm un gados jauniem cilvēkiem,” stāsta ķirurgs. Daļā gadījumu saslimšana saistīta ar apkārtējās vides ietekmi, piemēram, saskari ar azbestu, radonu, radiāciju.
Agrīnās stadijās plaušu vēzis var noritēt nemanot. Simptomi bieži vien ir nespecifiski, bez jau minētā nepārejošā klepus, krēpas ar asins piejaukumu, aizsmakums, svīšana, aizdusa, svara zudums, sāpes krūtīs elpojot, ēdot, klepojot, nogurums, dažreiz ir palielināti padušu un kakla limfmezgli.
Ints Siliņš uzskata, ka cilvēkiem, kuri pieder plaušu vēža riska grupām – smēķētājiem, kā arī tiem, kuriem ģimenē jau bijuši plaušu vēža gadījumi,– būtu nepieciešams veikt profilaktiskos izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju, ar kuras palīdzību iespējams izvērtēt iekaisuma procesu izplatību un pārliecināties par ļaundabīga procesa neesamību. Vienkāršākā, lētākā un pieejamākā plaušu izmeklēšanas metode ir plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana. Pat veicot to par maksu, būs jāšķiras vien no 10–20 eiro (dažu cigarešu paciņu cena), bet ar ģimenes ārsta nosūtījumu tas būs vēl lētāk.
Vienkāršākais veids, kā izvairīties no šī audzēja, ir nesmēķēt vai pārtraukt smēķēt.
Pierādīts, ka, atmetot to 50 gadu vecumā, priekšlaicīgās nāves risks no vēža un citām plaušu slimībām samazinās uz pusi, atsakoties no smēķēšanas 30 gados – par 90%. Ja pašam to izdarīt nav pa spēkam, ieteicams meklēt speciālistu, piemēram, narkologa, psihoterapeita vai adatu terapeita palīdzību. Tie, kuriem jau radušās kādas veselības problēmas, var vērsties HOPS un astmas kabinetos, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur iespējams ne tikai iegūt informāciju par astmas un HOPS norisi un ārstēšanu, bet arī padomus par medikamentozo palīdzību smēķēšanas pārtraukšanai.
Nepieciešams veikt plaušu pārbaudes
* smēķētājiem, kuri klepo, jūt aizdusu vai citas ar elpošanu saistītas veselības problēmas;
* tiem, kuri dzīves laikā pārslimojuši plaušu infekcijas slimības, piemēram, tuberkulozi;
* cilvēkiem, kuri strādā ar kaitīgām un elpceļus kairinošām vielām (lakām, krāsām, azbestu), ilgstoši uzturās putekļainā un piesārņotā vidē.
