“Tā tehnoloģija attīstās ļoti strauji.” Mākslīgā intelekta pētnieks Poikāns skaidro, kas ir dziļviltojumi 38
Saeima februāra beigās, 29.februārī, ir nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai. Kas ir dziļviltojums un kā to var izmantot? TV24 raidījumā “Preses klubs” tika lūgts Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniekam Ilmāram Poikānam izskaidrot, kas ir šī jaunā tehnoloģija – dziļviltojumi.
“Dziļviltojumi ir rīki, kura rezultātā ir iegūts video, audio un attēls ir pats vienkāršākais, ko var iegūt, kuri izskatās kā īsts – tas, ko tu redzi, dzirdi. Tu nevari īsti atšķirt. Tā tehnoloģija attīstās ļoti strauji. Piemēram, ja mēs salīdzinām tos rīkus, kas bija pieejami pirms gada, kur varēja tikai uzrakstīt – lūgt uztaisīt šādu scēnu, teiksim, filmas fragmentu…Izskatījās briesmīgi, uzreiz varēja saprast! Bet tagad, pieņemsim, nesen ir iznācis tāds jauns rīks – Sota, tas nav pieejams publiski. Bet tie mākslinieki, kuriem ir tā pieeja [šai programmai], taisa tur tik reālistiskus skatus!” skaidroja LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Poikāns.
Pētnieks piebilda, ka ir iespējams pat no vienas portreta fotogrāfijas uztaisīt tā, ka “cilvēks kaut ko runā, kaut ko dara, groza galvu”. Pēdējā laikā šādi tapušus attēlus esot ļoti grūti atšķirt – vai tas īsts, vai mākslīgs.
“Atšķirt ļoti grūti. It sevišķi, ja iedod vairāk tos attēlus no dažādām pusēm, tad parastam cilvēkam to atšķirt vispār ir nereāli. Pirms gada varēja redzēt, ka tur ir tādi kropļojumi, it sevišķi, ja tu tā taisni skaties, viņš tur tā kā uz sāniem bīda…Varēja redzēt. Tagad attīstība ir nenormāli ātra un kvalitatīva. Tas nozīmē, ja agrāk bija – netici tam, ko dzirdi, labāk jāredz pašam, tad tagad, pieņemsim, video skatoties un ekerānam ticot, var mierīgi iekļūt nagos,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” skaidroja Poikāns, kas ir dziļviltojums.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 29.februārī, nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai. Kā aģentūru LETA informēja “Jaunās vienotības” (JV) pārstāve Anna Ūdre, grozījumi iesniegti pēc Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) iniciatīvas.
Grozījumus iesniedza koalīcijas deputāti Judins, Agnese Krasta (JV), Ainars Latkovskis (JV), Andris Šuvajevs (P) un Gunārs Kūtris (ZZS).
Sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu – paredzētu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, ka arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu. Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kur kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās. Tas parāda, ka šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai.
Saeima 29.februārī nodeva arī izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts.
