Māris Antonevičs: “Saskaņai” Navaļnija lietā instinktiem grūti pretoties 10
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Instinktiem grūti pretoties. “Saskaņas” politiķi mūs bieži centušies pārliecināt par to, ka ir eiropeiski sociāldemokrāti, nevis kaut kādi tur Maskavas interešu pārstāvji Latvijas politikā. Pat Rietumu konsultanti par lielu naudu piesaistīti, lai palīdzētu izveidot atbilstošu tēlu. Tomēr centīgi darināto nama fasādi vienmēr sabojā situācija, kad nākas atvērt logu vai durvis un kļūst redzams, kas tur iekšā.
Te vispirms jārunā par Saeimas balsojumiem, kad parlamentam jāpauž nostāja par Krievijas darbībām.
Tur vienkārši jānospiež tā balsojuma podziņa, bet “Saskaņai” nekādi nesanāk. Vienmēr sākas atrunas, diskusijas par formulējumiem, slapstīšanās. Tā bija 2014. gadā, kad bija jānosoda Krievijas militārā agresija Ukrainā un jāpauž atbalsts Ukrainas teritoriālajai vienotībai.
Tā 2018. gadā, pieņemot paziņojumu, paužot atbalstu Ukrainai saistībā ar Krievijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Kādus tik retoriskus vingrinājumus “Saskaņas” politiķi nav izmantojuši, lai skaidrotu savu rīcību. Bijušais partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs intervijā “Latvijas Avīzei” stāstīja, ka “Saskaņa” rezolūciju nevarējusi atbalstīt, jo tās tapšanā esot piedalījušies “bijušie komunisti” (“.. mēs nebalsosim par Saeimas deklarācijām, kuras saraksta bijušie komunisti, lai pirms vēlēšanām izrādītos”).
Bet nu jauns balsojums.
Īsti laikā, jo pēdējā laikā mēs par “Saskaņas” politisko pozīciju dzirdam reti, ja neskaita kritiskas piezīmes par valdības nespēju risināt krīzi un Eiropas Parlamentā ievēlētā Ušakova mēģinājumus pārprofilēties, izmantojot tā saukto LGBT tēmu.
Tad lūk, “Saskaņa” atteikusies atbalstīt Saeimas paziņojumu saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aizturēšanu, jo “mēs nevēlamies pakļauties mēģinājumiem kaimiņzemes problēmas politiskajā darba kārtībā izvirzīt kā galvenās” un “tikai pašu Krievijas pilsoņu griba noteiks, vai viņus apmierina pašreizējā situācija savā valstī, vai arī viņi vēlas to mainīt”.
Savukārt no “Saskaņas” izslēgtais, kādreizējais šīs partijas premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis sirdī joprojām ir kopā ar biedriem un debatēs stāsta, ka esot jāskatās arī uz to, kā Latvijā izturas pret opozīcijas partiju, par kuru balso krievu tautības iedzīvotāji, jo tā gadiem tiekot turēta opozīcijā.
Tie, kas seko notikumiem Krievijā, protams, zinās, ka te nav runa ne par valdības veidošanu, ne par kādām Krievijas pilsoņu demokrātiskajām izvēlēm, kuras varētu respektēt, kamēr tās nejaucas citu valstu lietās.
Diemžēl stāsts šobrīd ir par safabricētām lietām, slepkavības mēģinājumiem, cinisku izrēķināšanos ar oponentiem un policijas vardarbību.
