Tā pati Antibaltijas “plate” 0
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) izplatījusi kārtējo tendenciozo ziņojumu – šoreiz par cilvēktiesību stāvokli Eiropas Savienībā, kurā Latvijai izteikti pārmetumi par situāciju ar nepilsoņiem un krievvalodīgajiem, kā arī kritizēts leģionāru atceres gājiens un karavīru piemiņai uzceltais piemineklis Bauskā.
Kopējā kontekstā tā vērtējama kā Krievijas vēlme teikt savu vārdu sarunās ar ES par bezvīzu režīmu, gan arī pozicionēt sevi kā lielvaru. Ziņojuma preambulā par kopējo situāciju vairākkārt nikns pirksts tiek kratīts Latvijas virzienā. “Piemēram, Eiropas Komisija izrāda nevēlēšanos iejaukties Latvijas un Igaunijas situācijā ar apjomīgiem krievvalodīgās iedzīvotāju daļas tiesību pārkāpumiem, kā ieganstu izmantojot tai nepieciešamās kompetences trūkumu,” teikts ziņojumā. Latvijas ĀM neuzskata, ka tai būtu jāatbild. “Kad lasām (Krievijas ĀM pilnvarotā pārstāvja) Konstantīna Dolgova kunga ekstravagantos apgalvojumus, ka “Baltijas valstīs tiek pārkāpts pilnīgi viss”, par kādu gan kompetenci un zināšanu līmeni par patieso situāciju mūsu valstīs var būt runa? Bezcerīgus propagandas materiālus un absurdus apgalvojumus komentēt būtu lieka laika šķiešana,” uzsver ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis uzsver, ka dokumenta mērķauditorija ir gan Krievijas aprindas, gan tas ir signāls ārvalstīm. “Ziņojums domāts, lai sabiedrībai, domnīcām un žurnālistiem paskaidrotu, ka situācija ar cilvēktiesībām Krievijā nav slikta un ka ir arī pārkāpumi ES. Starptautiskā vidē šādu ziņojumu rūpīgāk uztvers NVS valstis, kuras Krievijā saskata reģionālo līderi,” teica M. Cepurītis. Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra teic, ka ziņojums atstāj anonīma dokumenta iespaidu. Ziņojumu viņš uzskata par tendenciozu, jo tajā nav atzīmēts, ka Latvijā nepilsoņu skaits ir samazinājies. Tāpat tendenciozitāte esot skatāma krievu valodas referenduma interpretācijā. “Apgalvojums, ka pie varas Latvijā ir “nacionālisti”, ir pilnīgs Aleksandra Djukova, Vladimira Simindeja un Modesta Koļerova aprindu “murgs”, jo šo jēdzienu pat Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs vairs nesaka,” sacīja O. Skudra. Abu ekspertu vērtējumā ziņojums saistāms ar ES un Krievijas sarunām par bezvīzu režīmu, kurās ES aicinājusi novērst cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā. O. Skudra teic, ka “pētījumu” var skatīt arī kā atbildi Vācijas Bundestāga ziņojumam par cilvēktiesībām Krievijā.
