“Tā nepaliks!” Māra Zālīte pamatīgi sakaitināta par divvalodības uzspiešanu Latvijā un iesaistās par to konfliktā ar Latvijas Radio galveno redaktori 258
Pēdējās dienās daudzi cilvēki pauduši sašutumu par to, ka gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijas sabiedriskajos medijos iecerētas arī vairākas debates krievu valodā. Par šo tēmu pamatīgi sakaitināta arī dzejniece Māra Zālīte.
Dzejniece savā “Facebook” profilā aicina iesaistīties sabiedrību un raksta: “TRAUKSME! Kas notiek ar LTV? LR? Priekšvēlēšanu debates krievu valodā!? Kā lai izskaidro šo pretvalstisko izvēli?
Divvalodības uzspiešana šajos kara apstākļos ir bīstama valsts drošībai. Turklāt nav nekāda pamata šādām mūsu sabiedrisko mediju izpausmēm!
Balso taču tikai Latvijas pilsoņi, debatē tikai Latvijas pilsoņi, kas taču prot valsts valodu! Neprot? Tad kādā ceļā viņi kļuvuši par pilsoņiem? Satversme norāda! Valsts Valodas likums liek!
Pat LR Vēlēšanu likums nosaka valsts valodas lietošanu. Kas liek LTV un LR vadībām nostāties pret vērtībām un likumiem? Tā nevar palikt, tā nepaliks! R. Izsakiet, lūdzu, savu viedokli! Dalieties! Nedrīkst šo nogulēt!”
Ar ierakstu dalījušies desmitiem cilvēku, arī komentāru ir daudz. Vienu no pirmajiem pievienojis Zigmars Liepiņš, kurš raksta: “Negribu neko atkārtot, jo Māra jau par 100% visu ir pateikusi. Un pienāks tiesas diena, kad kolaboranti tiks sodīti. Vēlams tā, kā Francijā pēc otrā pasaules kara.”
Viedoklis ir arī rakstniecei Rudītei Kalpiņai: “Mediji nedrīkst pārkāpt Satversmi. Šī nav pirmā reize, kad iedomātā sabmediju pārākuma apziņa (mēs gan zinām labāk), iešauj tiem kājās. Tiešām – kas ir tas, ko sabiedrisko mediju vadība nesaprot? Manuprāt, labticīgi domājot – tas ir domāšanas veids, neizpratne par valstiskuma jautājumiem, kā savienot vārda brīvību ar valstiskuma interesēm. Un atšaudīšanās, nevis normāla saruna ar sabiedrību. Nē, jūs neesat “sabiedrības avangards, kas gan zina, kā jākomunicē ar Latvijā dzīvojošiem citu tautību cilvēkiem, kuri nezina latviešu valodu”. Bet ir jau arī grūti nonākt līdz apzinātībai un mainīt savu domāšanu, rīcību, ja visu laiku dzīvo vienā burbulī, kur viens otru atbalsta un uzmundrina palikt pie sava.”
Savu komentāru pievienojusi arī Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna: “Zālītes kundze, Jums nav jāuztraucas par sabiedrisko mediju vērtībām. Mēs darīsim visu, ko spējam, Latvijas labā. Bet mums ir cits viedoklis par to, kā pašlaik komunicēt ar to sabiedrības daļu, kas latviešu medijus nepatērē un nepatērēs, pat ja mēs tūlīt pat izslēgsim LR4. Mēs uzskatām, ka nav pareizi šo auditorijas daļu atstāt prokremlisku spēku ietekmei vai Kremļa propagandai. Mēs šajā jautājumā pārstāvam viedokli, kas dominē, piemēram, Igaunijā, kur valdība kopš 2022.gada piešķir lielus papildu līdzekļus gan sabiedriskajiem, gan privātajiem medijiem krievu satura veidošanai, lai informācijas kara apstākļos šai auditorijai piedāvātu uzticamu saturu un tā neradītu nevajadzīgus draudus visas sabiedrības drošībai. Nupat Moldovas sabiedriskā medija pārstāvis Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) mediju samitā stāstīja, ka viņi tagad sāk jaunu TV kanālu krievu valodā. Ne Igaunijas, ne Moldovas mediji vai šo valstu valdības nav savas valsts ļaundari, bet tikai uzskata, ka pašreizējos hibrīdkara apstākļos noteiktām auditorijām drošības risku dēļ ir jāpiedāvā lojāls, kvalitatīvs saturs krievu valodā. Un vēl – mēs nenodarbojamies ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Mēs veidojam žurnālistikas saturu par vēlēšanām.”
Šāds komentārs Māru Zālīti sadusmojis, viņa uz to reaģējusi: “Braunas kundze, Jums nevajadzētu norādīt, par ko man jāuztraucas un par ko ne. Ļaujiet man pašai to izlemt. 2001. – 2002.g. biju Valsts valodas komisijas veidotāja un vadītāja valsts prezidentes VVF paspārnē. Šī komisija izstrādāja valsts valodas koncepciju, izveidoja tagadējo Valsts valodas aģentūru utt. Nācās skaidrot koncepciju citu valstu vēstniekiem par sabiedrības integrāciju uz valsts valodas bāzes, tai skaitā slavenajam ES emisāram Ekeusa kungam, kuram vairāk rūpēja “krievvalodīgo” intereses. Politiskais fons bija tāds. Dzirdēju Jūsu viedokli jau Dombura raidījumā. Nepūlēšos šeit ar Jums diskutēt, tas man pārāk atgādinātu sarunas ar Ekeusa kungu pirms 20 gadiem. Tas viedoklis, ko Jūs pārstāvat, atsviež sasniegto valsts valodas situāciju par daudziem gadiem atpakaļ.”
