“Tā nebūs ar zīmuli novilkta līnija uz kartes.” Austrumu robežas pretmobilitātes plāna pasākumus ieviesīs aptuveni 20 kilometru platā joslā 45
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna pasākumus ieviesīs aptuveni 20 kilometru platā joslā pierobežā, otrdien Saeimas Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē atklāja Aizsardzības ministrijas Projektu vadības departamenta pārstāvis Arvīds Sarkans.
Pēc viņa paustā, patlaban aizsardzības resors primāri skatās uz pasākumu īstenošanu robežas joslā, kas ir “tuvu pie žoga”, bet kopumā plāns paredz pretmobilitātes pasākumus līdz pat 20 kilometru platā joslā.
Tas gan būšot nosacīti un dažos atsevišķos gadījumos, iespējams, šis platums var mainīties. “Tā nebūs ar zīmuli novilkta līnija uz kartes,” norādīja Sarkans.
Patlaban nav paredzēti kompensācijas elementi privātzemju īpašniekiem, jo nav nodoma kādas platības atsavināt. AM primāri skatās uz teritorijām, kas vietējiem iedzīvotājiem netraucēs turpināt ierasto dzīvi. “Vai šāda nepieciešamība radīsies nākotnē, to vēl redzēsim,” norādīja Sarkans.
Jau ziņots, ka nesen valdības apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem “pūķa zobiem” un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.
Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro.
Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.
Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.
