“Tā nebija kaut kāda apšaubāma pastkastīšu kompānija.” Cik tūkstoši samaksāti par vēstuļu izsūtīšanu EP vēlētājiem? 7
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), izvēloties komersantu, kam uzticēt vēstuļu nosūtīšanu vēlētājiem pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, “labā ticībā” paļāvusies, ka piegādātājs SIA “Reller” būs godīgs.
“Mums nav nekādu iespēju pārbaudīt, vai vairāk nekā miljons adresātu ir saņēmuši paziņojumus par vēlēšanām, jo neviens adresāts neparakstās par sūtījuma saņemšanu. Ir Latvijas Televīzija, Radio, kam tiek maksāts no valsts naudas par vēlētāju informēšanu, ir informatīvās kampaņas sociālajos tīklos, paziņojumi tiek nosūtīti, arī izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmu,” skaidroja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, kas tika rīkota, lai ministrs varētu atbildēt opozīcijas deputātiem par iespējamu EP vēlēšanu sabotāžu.
Ģirģens pastāstīja, ka neesot oficiālas statistikas par to, cik vēlētājiem iepirkuma uzvarētājs nav piegādājis vēstules.
“Publiskajā telpā katrs stāsta savus skaitļus. Viens saka – puse nav saņēmusi, cits saka – mazāk, cits – vairāk. Ja jūs varat pateikt, cik liela pakalpojuma neizpilde, esmu gatavs atbildēt, bet pretī nolieciet man pēc konkrētas metodikas aprēķinātus precīzus skaitļus,” Ģirģens bija ass pret saviem izvaicātājiem.
PMLP rīkotā valsts iepirkuma konkursa uzvarētājs SIA “Reller” par neizpildīto pakalpojumu no valsts budžeta saņēmis 281 890 eiro.
Līgums gan tika noslēgts par 311 750 eiro, bet, kad PMLP sāka plūst sūdzības no vēlētājiem par nepiegādātajiem paziņojumiem, uzņēmumam piemērots likumā atļautais sods – sākotnējā naudas summa tika samazināta par 10 procentiem. Komersants naudu esot saņēmis pēc darba pabeigšanas.
Deputātam Rihardam Kolam (Nacionālā apvienība) radās pat aizdomas, vai tik tā no uzņēmuma puses neesot bijusi apzināta ļaunprātība. Kaut vai tādēļ, ka, piemēram, uzņēmuma valdes locekle iepriekš darbojusies Krievijas pilsonim piederošā firmā. To tagad skaidro Valsts drošības dienests.
Kols interesējās arī par to, vai iepirkuma komisija ir vērtējusi SIA “Reller” iepriekšējo pieredzi, nodokļu nomaksu, un saņēma atbildi no PMLP priekšnieka Viļņa Jēkabsona, ka pieticis ar to, ka uzņēmums 2012. gadā ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā pasta pakalpojumu sniedzējs.
Savukārt deputāts Viktors Valainis (ZZS) pastāstīja, ka Jelgavā bijis daudz sūdzību par “Reller” darbību, ka viņam esot zināmi lieli klienti, kas esot ļoti vīlušies.
V. Jēkabsons: “Prasījām, lai atsūta informāciju, kā konkrēti tiks nogādāti šie sūtījumi. Tīri likumiski mums nav pamata rakstīt iepirkuma dokumentācijā, ka jābūt, piemēram, trīs gadu pieredzei. Uzņēmums ir veicis šo pakalpojumu Jelgavā, nesis avīzes utt., līdz ar to pieredze ir. Likumā ir noteikts, ja iepirkuma specifikācija konkurentiem ir vienāda, tad noteicošā ir cena.”
Iekšlietu ministrs papildināja kolēģa sacīto, uzsverot, ka iepirkuma konkursa laikā pretendentam esot prasīts iesniegt informāciju ar pastnieku vārdiem, uzvārdiem un personas kodiem, kuri piegādāšot sūtījumus. Prasīts arī norādīt, uz kurām vietām un cik daudz piegādās. Taču to, kur uzņēmums šos cilvēkus sameklējis un vai ar viņiem slēdzis līgumu, neviens nezina. Bet tas nebija šķērslis, lai iekšlietu ministrs secinātu: “Tā nebija kaut kāda apšaubāma pastkastīšu kompānija, kura vienkārši skaitliski iesniedza piedāvājumu par noteiktu naudas summu izpildīt pakalpojumu.”
Te gan jāpiebilst, ka pamatota bija opozīcijas deputāta Jāņa Urbanoviča (“Saskaņa”) replika, ka tik svarīgu valstiskas nozīmes notikumu kā EP vēlēšanas nedrīkstētu pakļaut vispārējai iepirkumu kārtībai, jo valstij ir savs resurss “Latvijas Pasts”.
Bet izrādās, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu universālo pakalpojumu sniedzējam pastam ir izņēmuma tiesības veikt piegādes Latvijas teritorijā, t. sk. vēstuļu piegādes, tikai par kopējo summu līdz 144 000 eiro. Šajā gadījumā tas bija nepietiekami, jo paredzamā iepirkuma summa par piegādi plānotajiem 1 450 000 sūtījumu pārsniedza šo slieksni.
Tā kā likums neļāva pastam uzticēt piegādi izņēmuma kārtā, tas pieteicās iepirkuma konkursā, bet priekšā bija jauna problēma – SIA “Reller” piedāvāja pakalpojumu veikt par vairāk nekā 36 tūkstošiem eiro lētāk.
Vai deputāti plāno grozīt Publisko iepirkumu likumu par labu pastam? Visticamāk, ka ne, jo gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti bija uz viena viļņa, ka līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021. gadā, jāizveido elektroniskais vēlētāju reģistrs un līdz ar to jāizskauž vēlēšanu paziņojumi papīra formā.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare: “Nekad iepriekš tā nav bijis, ka tik daudz vēlētāju nav saņēmuši šos paziņojumus. Apzināmies, ka ir problēma, tāpēc ir jautājums: vai valsts ir darījusi visu, lai to novērstu? Dzirdējām iekšlietu ministra skaidrojumu par to, kādas darbības ir īstenotas. No tiesiskā viedokļa raugoties, problēma ir neesošajā elektroniskajā vēlēšanu reģistrā. Saeimai par to nopietni jādomā, tad atrisinātos daudzi jautājumi.”
