“Pazudušie” rakstnieki 0
Par skandālu tiek uzskatīts tas, ka “pazuduši” arī vēl daudzi citi rakstnieki, ne tikai Servantess. Tas noticis katoļu baznīcas senās tradīcijas dēļ – pīšļi sajaucās un pazuda, agrāk kapus nekopa, tās pašas kapa vietas pārdeva arvien no jauna, un jaunus kapus raka virsū vecajiem.
Tā nu nav zināms, kur apglabāti zelta laikmeta lielie gari. Kā piemēru var minēt dzejnieku un spāņu teātra “tēvu” Lopi de Vegu (1562 – 1635), dramaturgu Pedro Kalderonu (1600 – 1681) un dzejnieku Francisko de Kevedo (1580 – 1616). Pazudis arī gleznotājs Djego Velaskess (1599 – 1660). Servantesa pīšļi pazuda 1673. gadā celtniecības darbu laikā.
Spānijā velti meklēt tādu visiem zināmu kapsētu un tūrisma objektu kā, piemēram, Perlašēza kapsēta Parīzē. 19. gadsimtā Madridē slavenībām atklāja Panteonu, bet, tā kā kultūras lielgaru pīšļi nebija atrodami, tur apbedīti “tikai” politiķi.
Pirmais modernais romāns Eiropā
Skaitās, ka Servantess miris 1616. gada 23. aprīlī – tajā pašā gadā un dienā, kad Viljams Šekspīrs. Patiesībā viņi nomira dažādos datumos, jo Anglijas un Spānijas kalendāri atšķīrās.
Servantesa darbs “Dons Kihots” tiek uzskatīts par pirmo moderno romānu Eiropā, un tas lielā mērā iespaidoja spāņu valodas attīstību. Servantess sāka rakstīt Seviljas cietumā, kur viņš bija ieslodzīts neatmaksāto parādu dēļ. Grāmatas pirmā daļa iznāca 1605. gadā, bet otrā – 1615. gadā, tātad pirms 400 gadiem. “Dons Kihots” tulkots daudzās valodās, kopējais metiens ir 500 miljonu grāmatu. Pats rakstnieks nomira nabadzībā.
Kopš 1921. gada romāns “Dons Kihots” latviski izdots vairākas reizes – gan pilnā apjomā, gan saīsināts. Romānu tulkojuši Ādolfs Erss, Ernests Birznieks-Upītis, Konstantīns Raudive un padomju okupācijas laikā 1956. gadā – dzejniece Mirdza Ķempe. 2006. gadā atkārtoti nācis klajā Konstantīna Raudives tulkojums ar Arnolda Spekkes priekšvārdu.
