Kā mūsu sabiedrībā un vidē jūtas neredzīgie? 1
Šodien daudzviet pasaulē un Latvijā atzīmē starptautisko Baltā spieķa dienu, atgādinot līdzcilvēkiem par vājredzīgu un neredzīgu cilvēku iespējām pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.
Kristīne Berkule, Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Balvu organizācijas priekšsēdētāja: “Tā kā atrodamies Latvijas nomalē, vides pieejamība neredzīgajiem pie mums uzlabojas samērā lēni. Bet ir arī labie piemēri: Gulbenē esošais skaņas luksofors, kas ļauj neredzīgiem cilvēkiem droši šķērsot ielu, vai Alūksnē, kur pie krustojumiem un gājēju pārejām ir iestrādāts taktilais bruģis, kas ziņo gājējam par tuvumā esošo krustojumu vai pāreju. Manuprāt, Latvijas sabiedrība pamazām kļūst iejūtīgāka un atsaucīgāka pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet, protams, ir arī izņēmumi, ar kuriem dažkārt nākas saskarties. Īpaši nepatīkamas situācijas piedzīvotas sabiedriskajā transportā, kad neredzīgam cilvēkam ir jādodas uz pašām pēdējām vietām, jo pirmās jau ir aizņemtas. Bet kopumā gan droši var teikt, ka sabiedrība kļūst draudzīgāka un, ja uz ielas jālūdz palīdzība, ļoti reti tā tiek atteikta. Cilvēkiem, kas ir zaudējuši spēju redzēt, lielu prieku un gandarījumu sniedz iespēja lasīt vai klausīties audiogrāmatas, kopīgas nodarbības un tikšanās organizācijā. Laukos dzīvojošajiem sarūgtinājumu sagādā tas, ka 3. grupas invalīdiem ir jāmaksā par sabiedrisko transportu. Bēdīgas ir arī iespējas neredzīgajam atrast algotu darbu, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju. Taču kopumā dzīve ir skaista un jābauda tas, ko tā sniedz.”
Iveta Vilka, LNB Jūrmalas organizācijas koordinatore: “Situācija nav no īpaši iepriecinošām, jo sabiedrības attieksme pret neredzīgiem cilvēkiem joprojām nav mainījusies uz labu, lai arī notiek dažādas sociālās kampaņas un tamlīdzīgi. Ja runājam par Jūrmalu, vides pieejamība neredzīgajiem pilsētā gan ir ievērojami uzlabojusies. Pašvaldība tiešām rūpējas par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, un ir izveidotas pielāgotas ietves, autobusu pieturas utt. Mūsu biedrības biedrus iepriecina kopā sanākšanas un savstarpēja komunikācija. Sarūgtina daudzas lietas, bet tās mēs neesam spējīgi risināt, tās jārisina valsts līmenī.”
Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs: “Situācija Latvijā mainās uz labo pusi. Mēs iesaistāmies aktivitātēs, kas veicina vides un dažādu pakalpojumu pieejamību visiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Domāju, ka Liepāja ir viena no attīstītākajām pilsētām šajā jomā. Ir speciāli aprīkots komplekss, kas atļauj peldēties jūrā arī invalīdiem. Ir arī speciālie peldratiņi, kas ļauj peldēties cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šogad šo pakalpojumu vasarā izmantoja 1116 cilvēki un tas bija par brīvu. Savukārt neredzīgie cilvēki dodas peldēties ar speciālām aprocēm, kas izdala signālus, ļaujot orientēties, kur atrodas krasts. Līdzās atrodas asistenti, kas reaģē brīžos, ja peldētājam nepieciešama palīdzība. Cilvēkus iepriecina tas, ka vide un infrastruktūra arvien vairāk tiek pielāgota vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Sarūgtinājumu rada tas, ka, piemēram, lai arī būvnormatīvi nosaka, ka stikla konstrukcijām un durvīm jābūt ar viegli pamanāmu marķējumu, parasti marķējums ir pelēkā krāsā, sagādājot grūtības cilvēkiem, kas slikti redz. Tā nav kaprīze, tā ir vajadzība, bet ne visi to saprot. Latvijā arī nav vienota standarta, kā ar skaņām aprīkot dažādus luksoforus, jo katrā pilsētā tās skaņas ir atšķirīgas, tāpēc tas mulsina cilvēkus. Tātad ir lietas, kas kopīgi jārisina.”
UZZIŅA
* 1964. gadā parakstīta ASV Kongresa rezolūcija, pilnvarojot ASV prezidentu pasludināt katra gada 15. oktobri par Baltā spieķa (drošības) dienu.
* Pirmajā Baltā spieķa dienas izsludināšanas dokumentā toreizējais ASV prezidents Lindons Džonsons uzteica neredzīgos cilvēkus par arvien pieaugošo vēlmi pēc neatkarības, par pieaugošo vēlēšanos paļauties uz pašu spēkiem, ko uzskatāmi apliecinājusi neredzīgo cilvēku kustība.
* Rezolūcijas pieņemšana bija ASV Nacionālās neredzīgo federācijas darba rezultāts ar mērķi panākt neredzīgo cilvēku neatkarības, patstāvības un pašpaļāvības atzīšanu, panākot Baltā spieķa atzīšanu par šīs neatkarības simbolu.
