“Cik simtus miljonus eiro valsts (tas ir, mēs) pazaudēja melnajā airBaltic caurumā?” Slēgtā sēdē valdība lemj atteikties no kontrolpakates “airBaltic”. Vai tiešām gudrs lēmums? 188
Valdība piektdien slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, pēc valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Ministrs skaidroja, ka patlaban ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. “Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums,” sacīja Briškens.
Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes “airBaltic”, viņš to apstiprināja.
“Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt,” papildināja ministrs.
Savukārt “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks piebilda, ka valdība piektdien atbalstīja “airBaltic” plānu turpināt aviokompānijas IPO virzību ar visiem priekšdarbiem, tostarp “airBaltic” turpinās sarunas ar stratēģisko investoru kā priekšnosacījumu, lai IPO notiktu.
“Šobrīd nav komentāru par tiešu daļu sadalījumu, jo katrā investīciju procesā notiek tirgus par uzņēmuma vērtējumu, par vērtību, cik liela ir investīciju summa apmaiņā pret uzņēmuma akcijas daļām. Sarunas turpinās, jo kompānija cenšas maksimizēt valsts ieguvumu, ko mēs gribam sasniegt no stratēģiskā investora,” sacīja Vasks.
Tāpat Vasks informēja, ka tika pieņemti lēmumi par tālākajiem mājasdarbiem “airBaltic”, lai IPO būtu veiksmīgs – akciju kapitāla konsolidācija un attiecīgie lēmumi, kas jāiesniedz Uzņēmuma reģistrā. Tika pieņemts arī konceptuāls lēmums, ka uzņēmums no valsts nekādus papildu ieguldījumus neprasa un netiek izskatīti scenāriji, kas valsts varētu kaut ko ieguldīt IPO procesā. “Protams, neizslēdzot dažādos attīstības scenārijus,” viņš piebilda.
Komentējot, vai IPO process un stratēģiskā investora piesaiste ir atsevišķi procesi, Vasks teica, ka investora piesaiste ir pastāvīgs process, bet IPO nevarēs notikt bez stratēģiskā investora piesaistes.
Plašākus komentārus par investora identitāti viņš nesniedza, norādot, ka notiek pārrunu process. “Plāns testēt IPO tirgu ir šī gada ceturtā ceturkšņa sākumā. Tas nozīmē, ka laika periods, lai vienotos ar investoru, ir tuvākie pāris mēneši,” viņš minēja.
LETA jau vēstīja, ka par “airBaltic” akcijām interesi pirms potenciālā IPO izrādījis kāds stratēģiskais investors, kura vārdu vēl neatklāj.
Pēc Briškena teiktā, tās ir labas ziņas, jo investors varētu iesaistīties “airBaltic” kapitālā mazākuma paketē, bet pēc tam attiecīgi kopīgi varētu virzīties uz IPO.
Savukārt “airBaltic” prezidents Martins Gauss augusta vidū norādīja, ka turpinās sarunas ar potenciālo investoru pirms IPO par iespējamo procesa virzību šī gada otrajā pusgadā. Savukārt vairāk informāciju par stratēģisko investoru lidsabiedrības pārstāvji nesniedza, norādot, ka sarunas vēl turpinās un par to plašāk informēt varēs vēlāk.
Jau ziņots, ka “airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
Sabiedrība par šo lēmumu ir pārsteigta, ko uzskatāmi atspoguļo dažādu cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.
Jurģis Liepnieks norāda: “Šitā mūžīgā slepenība ir nepieņemama! Tā kontrolpakete pieder nevis valdībai, bet nodokļu maksātājiem. Uzņēmumā ir ieguldīti daudzi simti miljonu nodokļu maksātāju naudas, gribētos tomēr zināt, kapēc mēs atsakamies, kādi ir argumenti, ko tas mums dos, kāds ir plāns, cik daudz naudas atgūsim? Kam mēs to kontrolpaketi atdodam, vai pārdodam? Par cik, uz kādiem nosacījumiem. Sabiedrībai ir tiesības to zināt!”
Šitā mūžīgā slepenība ir nepieņemama! Tā kontrolpakete pieder nevis valdībai, bet nodokļu maksātājiem. Uzņēmumā ir ieguldīti daudzi simti miljonu nodokļu maksātāju naudas, gribētos tomēr zināt, kapēc mēs atsakamies, kādi ir argumenti, ko tas mums dos, kāds ir plāns, cik daudz… https://t.co/ElZboPCg6h
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) August 31, 2024
Kāds cits Jurģis domā līdzīgi: “Šī nav normāla prakse: celt nodokļus, sakot, ka budžetā nav naudas, bet katru gadu guldīt manu naudu airbaltic un pēc tam paziņot, ka šie simti miljoni vai miljardi, kas pa šiem gadiem ieguldīti – nonāks pie nezināma “investora”. Viss ir tik slikti.”
@edgarsrinkevics @EvikaSilina šī nav normāla prakse: celt nodokļus, sakot, ka budžetā nav naudas, bet katru gadu guldīt manu naudu airbaltic un pēc tam paziņot, ka šie simti miljoni vai miljardi, kas pa šiem gadiem ieguldīti – nonāks pie nezināma "investora". Viss ir tik slikti.
— Jurģis (@LVJurgis) August 31, 2024
Guntars Vītols raksta: “AirBaltic kontekstā valsts ir nospiesta uz ceļiem – nauda iztērēta, vairāk nav, aviokompānijas kapitāls mīnusā un sekojoši – jāatdod pa velti. Jo citādi pazemojošs bankrots. Tas bija redzams un ir redzans finanšu pārskatos jau gadiem. Arī manos tvītos. Gadiem. Kļūda bija tā, ka Air Baltic uzturēja agresīvus (naudietilpīgus) attīstības plānus pat kovidlaikā. Tas garantēja to, ka iestāsies likviditātes (maksātspējas) krīze un kompāniju nāksies atdot pa velti. Kredīts ir ok, bet tikai tikmēr, kamēr tu to spēj maksāt. Mans viedoklis ir, ka tāds bija šeptmaņu plāns. Novest akcionāru (valsti) bezizejas situācijā un tad pircējs ‘uzvārīsies’. Es lēšu – pusi vai veselu miljardu. Apsveicu koalīcijas vēlētāju un novēlu viņiem saņem pamatīgu karmu!”
AirBaltic kontekstā valsts ir nospiesta uz ceļiem – nauda iztērēta, vairāk nav, aviokompānijas kapitāls mīnusā un sekojoši – jāatdod pa velti. Jo citādi pazemojošs bankrots. Tas bija redzams un ir redzans finanšu pārskatos jau gadiem. Arī manos tvītos. Gadiem.
Kļūda bija tā, ka… https://t.co/rYp7rsBbk1
— Guntars Vītols (@guntarsv) August 30, 2024
Sašutuma pilnu ierakstu “X” platformā ir tiešām daudz. Te vēl kāds: “Izskatās, ka viens no šīs valdības veidošanas stratēģiskajiem mērķiem būs sasniegts – AirBaltic tiks atdots pa velti tiem, kuri to jau pasen gaidīja.”
Izskatās, ka viens no šīs valdības veidošanas stratēģiskajiem mērķiem būs sasniegts – AirBaltic tiks atdots pa velti tiem, kuri to jau pasen gaidīja.
— balc (@fjodoorz) August 30, 2024
Māris Sprūds norāda, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena “varoņdarbu” saraksts turpina paplašināties.
Briškena varoņdarbi:
1. RailBaltic
2. AirBaltic
3. Pasažieru vilciensTā turpināt! https://t.co/s1wxbKNcdZ pic.twitter.com/lB0qmMCexy
— Māris Sprūds (@maris_spruds) August 30, 2024
Kāds ironizē, ka uzņēmuma akcijas jau parādās populāros sludinājumu portālos.
Valdība ir gatava pārdot “airBaltic” kontrolpaketi; sludinājums jau publicēts “ss․lv” https://t.co/X7Qx296EaX pic.twitter.com/7ABhcZ4uYP
— Ceturtdienas (@ceturtdienas) August 30, 2024
Arī Elitai Veidemanei ir viedoklis.
nez, cik simtus miljonus eiro valsts (tas ir, mēs) pazaudēja melnajā airBaltic caurumā?
— Elita Veidemane 🇱🇻❤🇵🇱 💙💛Слава Україні! (@elitaveidemane) August 31, 2024
