“Tā ir tāda makaronu karināšana uz ausīm!” Sociologs pauž bažas par reālo situāciju saistībā ar patvertnēm ārkārtas situācijā 0
Sabiedrībā aizvien aktuālāka kļūst diskusija par patvertņu gatavību ārkārtas situācijās. Savu kritisko viedokli šajā jautājumā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda sociologs Aigars Freimanis.
“Es domāju, ka tā ir tāda makaronu karināšana uz ausīm. Jūs paskatieties uz tām patvertnēm, ko rāda televīzijā! Un padomājiet, tūkstošiem cilvēku gribēs tikt iekšā pagraba telpās. Virs viņiem paliks daudzstāvu māja. Ja tiešām kritīs tās bumbas, mājas drupas būs virsū tai patvertnei. Kā tikt ārā?!” retoriski jautā Freimanis, paužot bažas par daudzu patvertņu nepraktiskumu un potenciālo bīstamību.
Sociologs atgādina par padomju laika pieredzi, kad patvertnes bieži bija ierīkotas tālāk no ieejas, nodrošinot drošāku evakuāciju ārkārtas situācijā. Vai arī patvertnes izeja bija krietni tālāk no ieejas, nodrošinot iespēju tikt no tās arī ārā. “Man ir sajūta, ka uz ātru roku tiek meklēti pagrabi…” viņš saka, norādot uz iespējamiem steigā pieņemtajiem lēmumiem un nepietiekamo plānošanu.
Salīdzinot Latvijas situāciju ar citām valstīm, Freimanis atzīmē, ka Somijā patvertņu sistēma ir daudz labāk attīstīta un pārdomāta.
“Latvijā dzīve norit mazliet citā vidē, un šeit ir cita veida politiskās paviršības,”
viņš uzskata. Sociologs norāda, ka kaimiņvalstīs patvertņu jautājums ir ticis risināts jau sen, un Latvijai būtu jāņem piemērs no viņu pieredzes.
“Tagad vajag runāt par patvertnēm. Ir neērti skatīties uz lietuviešiem, ir neērti skatīties uz igauņiem, jo viņi par šīm lietām runā jau krietni sen. Un kur nu vēl skatīties uz somiem, kur šie jautājumi jau ir atrisināti,” uzsver Freimanis.
Lai gan Latvijā ir ierobežoti resursi, sociologs uzskata, ka finanses nav galvenais šķērslis patvertņu sistēmas uzlabošanai. “Nauda ir viena lieta, bet otra lieta ir prasme un spēja organizēt šo procesu, lai šīs patvertnes tiešām reāli veidotu,” norāda sociologs.
