“Tā ir skumja ziņa.” Alus nozarē bažas par “Bauskas alus” kvalitātes saglabāšanu 1
Alus darītavas “Bauskas alus” pārdošana “Cido grupai” varētu dot šai alus darītavai plašākas attīstības iespējas, taču vienlaikus pastāv bažas, vai “Bauskas alus” produkcija nākotnē spēs saglabāt esošo kvalitāti, ko apdraud iespējama pāriešana uz industriālu alus ražošanu lielos apmēros, aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie nozares pārstāvji.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe pieļāva, ka “Bauskas alum” turpmāku attīstības soļu speršanai pietrūka spēka, tāpēc kapitāldaļu pārdošana “Cido grupai” ir normāls risinājums, kā augt turpmāk.
Viņa pieļāva, ka “Cido grupa”, iegādājoties “Bauskas alu”, plāno paplašināt produktu portfeli ar unikāliem nišas produktiem, jo “Bauskas alus” zīmols ir ļoti spēcīgs un populārs ar iecienītiem un kvalitatīviem produktiem.
Gulbe gan atzina, ka līdz ar pievienošanos “Cido grupai” arī “Bauskas alu” varētu sākt ražot industriālos apmēros līdzīgi kā “Lāčplēša alu”, kuram vairs neesot kādreizējās kvalitātes.
“”Bauskas alus” kā mazā alus darītava bija specializējusies uz kaut ko savādāku, unikālāku par pilzenes tipa alu. “Bauskas alus” līdz šim bijis nišas produktu ražotājs, un domāju, ka “Cido grupa”, pārpērkot šo uzņēmumu, grib ieiet nišas produktu tirgū. (..) Ceru, ka līdz ar darījumu necietīs “Bauskas alus” produktu kvalitāte. Taču uzņēmumos, kur saimnieks ir tuvāk darbam, pats vada savu ikdienas dzīvi, viņš ir vairāk ieinteresēts pastāvēt par savu uzņēmumu nekā algoti darbinieki,” atzina Gulbe, norādot, ka, no otras, puses “Bauskas alum” var arī pavērties finansiālas iespējas kvalitāti uzlabot un tā produkcija pārdošanas darījuma rezultātā nekļūs sliktāka.
Mazās alus darītavas “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis aģentūrai LETA teica, ka darījums apliecina amata alus augošo popularitāti Latvijā, taču vienlaikus tas ir skumja ziņa nacionālam dzērienam, jo par vienu mazo un neatkarīgo alus darītavu Latvijā kļuvis mazāk.
Arī viņš pauda cerību, ka “Bauskas alu” nepiemeklēs “Lāčplēša alus” un “Līvu alus” darītavu liktenis pēc tam, kad tās iegādājās “Cido grupa”.
Tāpat viņš novēlēja, lai “Bauskas alus” arī turpmāk tiktu ražots Latvijā un alus baudītājiem Jāņos galdā celt alu, uz kura etiķetes skaidri norādīts, ka tas ir darīts Latvijā.
Tikmēr Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka darījuma ietekmi uz konkurenci alus tirgū vispilnīgāk var izvērtēt Konkurences padome, taču asociācijas ieskatā darījums vērtējams pozitīvi.
“Bauskas alum” tas ir uz izaugsmi vērsts solis, ņemot vērā “Cido grupas” eksporta iespējas un resursus, ko “Bauskas alus” varēs izmantot.
Tāpat pozitīvi esot vērtējams tas, ka “Bauskas alus” turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, un tādējādi saglabāsies darba vietas uzņēmumā, kā arī ražotne, zīmols, vienlaikus paveroties lielākām alus darītavas attīstības iespējām arī finansiālā ziņā.
Komentējot to, vai alus tirgū Latvijā tuvākajā laikā paredzamas vēl kādas izmaiņas, Šure norādīja, ka alus ražotāju lielākās bažas ir par to, ka alus tirgus pieaug tikai uz “pierobežas rēķina”, kamēr iekšējais patēriņš sarūk, proti, tas liecina, ka mainās alus dzeršanas kultūra, cilvēki alus vietā pāriet uz citiem alkoholiskajiem dzērieniem, sarūkot alus patērētāju lokam.
Šure pauda cerību, ka Latvijas valdība pārdomās politiku attiecībā uz akcīzes nodokļa likmēm alum, turpmāk tās nepaaugstinot un neuzliekot ražotājiem arī citus ierobežojumus, kas mazina to konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstu aldariem – joprojām nav izslēgtas izmaiņas arī akcīzes nodokļa likmēs Lietuvā.
“Alus Latvijā ir tradicionāls, gadsimtiem ilgi pārbaudīts un no miežiem darināts produkts, tāpēc alu kā nacionālo dzērienu vajadzētu atbalstīt,” viņa teica.
LETA jau ziņoja, ka “Bauskas alus” ir noslēdzis darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu “Cido Grupai”. Patlaban iesniegts ziņojums Konkurences padomei, kuras atzinums nepieciešams pilnīgai darījuma izpildei. Puses aģentūrai LETA darījuma summu neatklāja.
“Bauskas alus” pārstāvji informēja, ka alus darītava turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot “Cido Grupas” loģistikas tīklu.
LETA jau vēstīja, ka “Bauskas alus” 2018.gadā strādāja ar 7,423 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi – līdz 1,338 miljoniem eiro. Pēc “Firmas.lv” datiem, “Bauskas alus” vienīgais īpašnieks pagaidām joprojām ir Latvijā reģistrētā kompānija “BA Holdings”, kuras īpašnieki savukārt ir Vladimirs Barskovs (50%), Boriss Raigorodskis (25%) un Jurijs Šancovojs (25%). “Bauskas alus” ir reģistrēts 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 786 996 eiro.
Savukārt “Cido Grupa” ir reģistrēta 1994.gadām, un tās pamatkapitāls ir 1 117 054 eiro. “Cido grupas” kapitālā 99,99% pieder Dānijas “Royal Unibrew”. Uzņēmuma produktu portfelī ietilpst sulas, nektāri un sulu dzērieni, kā arī minerālūdens, dzeramais ūdens un alus zīmoli “Lāčplēsis”, “Līvu” un “Lielvārdes”.
“Cido grupa” 2017.gadā strādāja ar 62,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi vairākkārt saruka un bija 165 602 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultātu pagaidām nav publiskoti.
