– Čubarova kungs, jūs savulaik bijā LTF aktīvists – kā vērtējat tā laika ideālu realizāciju mūsdienu Latvijā? 11
– Latvijā ideāli ir īstenoti. Satiku arī cilvēkus, kuri teica, ka Latvija esot viena no nabadzīgākajām ES valstīm, taču viņiem vajadzētu aizbraukt uz Ukrainu, Krieviju vai Uzbekistānu, lai saprastu, cik daudz esat sasnieguši. Ja neesat apmierināti par esošo situāciju, tad jācenšas izdarīt vairāk valsts uzplaukumam. Jūtu, ka Latvija ļoti sistemātiski iestājas par Eiropas principiem, pat vairāk nekā pārējās Baltijas valstis. Pirms 25 gadiem igauņi, latvieši un lietuvieši ar “Baltijas ceļu” radīja jaunas iespējas Eiropai, un tai ir jāpateicas baltiešiem.
– Kā izpaužas jūsu dzīve pēc aizlieguma iebraukt Krimā, Džemiļeva kungs?
M. Džemiļevs: – Man iebraukšanas aizlieguma dokumentu “nolasīja” uz robežas. Kad ziņas sāka parādīties presē, Krievija sāka to noliegt. Mēģināju caur Maskavu lidot uz Simferopoli, taču Federālā drošības dienesta darbinieki mani nosūtīja uz Kijevu. Tad mēģināju aizbraukt ar autotransportu līdz Krimai, taču priekšā bija Krievijas militāristi. Uz pašreizējo notikumu fona Ukrainā man personiskais diskomforts ir nesvarīgs. Kad tevi nelaiž dzimtajā zemē, esi sēdējis lēģeros un tagad atnācēji ir tavā zemē, tā ir kliedzoša nekaunība. Tagad dzīvoju Kijevā, un prezidents Petro Porošenko mani ir iecēlis par speciālo pārstāvi Krimas tatāru jautājumos. Gatavošu likumprojektus un rīkojumus, lai palīdzētu Krimas tatāriem.
– Kādu izeju jūs redzat no krīzes Ukrainā?
R. Čubarovs: – Iespējami divi ceļi: vai nu pasaule atkārtos 20. gadsimta kļūdas ar Sudetiem un 1939. gadu un pēc tam pasaule tiks ierauta katastrofā, kas prasīs daudzu cilvēku dzīvību, vai arī pasaule apturēs agresoru un Ukrainas teritoriālā vienotība tiks saglabāta. Pamatjautājums nav atkarīgs no Krimas tatāriem, bet gan no ES un ASV.
M. Džemiļevs: – Krimas tatāriem tā būs katastrofa, ja okupācija turpināsies. Tauta gadu desmitiem cīnījās pret totalitāro režīmu, un tagad tas atgriežas. Galvenais – atbrīvot zemi no okupantiem. Ir zināms, ka ap 7000 – 8000 tatāru ir devušies uz Ukrainas rietumu apgabaliem. Mēs vēlamies vienā vietā koncentrēt Krimas tatārus, kas izbrauc uz Ukrainu. Tas varētu būt Hersonas apgabalā, lai pēc Krimas atbrīvošanas viņi varētu ātri atgriezties dzimtajā zemē.
